Otrdiena,
2021.gada
20.aprīlis
Valstī
116376

Par Covid-19 vakcīnām un vakcinēšanos


Apskatīt komentārus (2)


26.03.2021

Vai man vajadzētu vakcinēties un ar kādu vakcīnu - atbildes visdrošāk meklēt pie sava ģimenes ārsta

 


Materiālu publicēšanai sagatavoja Guna Vilnīte

 

 

Foto: Unsplash

 


Katru dienu ikviens cilvēks, kurš seko līdzi notiekošajam, lasa, klausās vai skatās ziņas, saņem milzu daudzumu negatīvas un daudzkārt arī pretrunīgas informācijas. Ir ļoti grūti, īpaši jau cilvēkam bez medicīniskas izglītības, dzirdēto un lasīto izvērtēt un saprast. Turklāt pastāvīgi tiek atkārtots, ka pētījumi vēl notiek, tie nav pabeigti, kas savukārt nozīmē, ka pilnīgi drošas informācijas vēl nav nevienam. Tomēr ir fakti, kas jau ir zināmi, un ar tiem mēs (ļoti īsi!) iepazīstinām savus lasītājus.

 

 

No vienas puses, it kā vakcinācija ir brīvprātīga, no otras -  Zāļu valsts aģentūra (ZVA) atgādina, ka tikmēr, kamēr vakcīnas Eiropas Savienībā pieejamas ierobežotā daudzumā, pacienti nevar izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt. Tai pašā laikā ZVA mājaslapā pausts:  "Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u.c." Kā tad īsti notiek vakcinācija, kas slēpjas vakcīnā un kas notiek pēc tās?



Praksē notiek šādi

 

 

Tā kā sociālajos medijos izskan dažādi viedokļi un bažas par vakcināciju, bet oficiālajos avotos publicētā informācija nevieš pilnu skaidrību, vērsāmies pie Veselības ministrijas pēc atbildēm. Publicējam jautājumus un atbildes uz tiem pilnībā.

 

 

"Kā praksē tiek realizēta ārstējošā ārsta piesaiste un konsultācija katrai atsevišķi ņemtai vakcinācijai, ja vakcinācija notiek pēc cilvēka paša reģistrēšanās internetā un īpaši vakcinācijai izveidotā vietā, tātad, ne ģimenes ārsta klātbūtnē?

 


Neatkarīgi no tā, vai cilvēks vakcinācijai piesakās pie ģimenes ārsta vai vietnē manavakcina.lv (arī pa tālruni 8989), viņam vienmēr ir iespēja konsultēties pie sava ģimenes ārsta par jebkuru ar veselības aprūpes jautājumu. Lai to izdarītu, ģimenes ārsts nav jāapmeklē klātienē, tas var būt arī konsultatīvs zvans pa tālruni. Šāda rīcība var kalpot kā papildu apstiprinājums iedzīvotāja gatavībai vakcinēties. Kopumā pirms vakcinācijas procedūras paredzēts veselības stāvokļa novērtējums, ko veic kompetents ārsts. Ārsts izvērtēs katra cilvēka veselības stāvokli. Šobrīd pārliecinošā vairākumā gadījumu esošās vakcīnas var lietot visiem iedzīvotājiem, ja vien cita veida vakcinācija nav izraisījusi būtiskas alerģiskas sekas. Ja pēc sarunas ar ārstu vakcinācijas vietā tiek konstatēti apstākļi, kas pēc vēsturiskās veselības gaitas paredz alerģiskas reakcijas, tad būs jālemj par papildu izvērtējumu. Līdz ar to, ka, ja cilvēkam ir kādas veselības problēmas, alerģiskas reakcijas vai bažas par savu veselības stāvokli, iesakām sazināties ar savu ģimenes ārstu un konsultēties par labāko risinājumu.

 


Ja vakcinē ģimenes ārsts, kurš atbilstoši pacienta veselības stāvoklim izlemj par labu vakcīnai, kas vēl šobrīd Latvijā nav pieejama - kā tiek organizēta t.s. kopējā vakcinācijas rinda?

 


Šobrīd Latvijā vakcinēšanai apstiprinātas trīs vakcīnas - Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty, Moderna un AstraZeneca. Visas ir izgājušas pilnu izstrādes kontroles ciklus, līdz ar to atzītas kā drošas un efektīvas vakcinācijai. Tāpat drīzumā Latvijā būs pieejama arī ražotāja Janssen Pharmaceuticals vakcīnas. Ja ārsts atbilstoši pacienta veselības stāvoklim izlemj par labu vakcīnai, kas vēl šobrīd Latvijā nav pieejama, tad pacienta vakcinēšanu var atlikt uz laiku. Šajā gadījumā ģimenes ārstam ir jānodrošina turpmākā sazināšanās ar savu pacientu, lai nodrošinātu pacienta vakcināciju vēlāk.

 


Dažādu valstu informācijas avotos atrodama visai pretrunīga informācija par Covid-19 jau pārslimojošo cilvēku vakcinācijas nepieciešamību un laiku pēc slimības beigām, kad un kā tieši vakcinācija ir pieļaujama: mērīta antivielu klātbūtne asinīs, to daudzums, ņemts vērā laika periods pēc slimības, utt. Vai ir noteiktas kopīgas vadlīnijas (vai kas tamlīdzīgs), kā rīkoties Latvijā?

 

Pētījumi rāda, ka organisma imūnā atbilde uz vakcīnu ir efektīvāka, augstāka un noturīgāka. Pagaidām redzams, ka apmēram trīs mēnešus pēc dabīgi izslimotas infekcijas organisma aizsardzības līmenis sāk samazināties, savukārt pēc vakcīnas tas nenotiek tik ātri. Arī ar Covid-19 izslimojošiem cilvēkiem tiek rekomendēts vakcinēties."

 


Kā redzams no pēdējās atbildes, tad par antivielām vakcinējamo asinīs vakcinācijas vietā neviens, visticamāk, neinteresēsies. Nekādu vienotu vadlīniju Latvijā nav, lai gan publiski no dažādiem avotiem izskanējušas bažas, ka vakcinējoties brīdī, kad asinīs ir antivielas, tas var izraisīt nevēlamas blaknes. Pasaules Veselības organizācija savā mājaslapā informē, ka pētījumi, cik ilgi pēc slimošanas ar Covid-19 cilvēka asinīs saglabājas antivielas un kāds antivielu daudzums nepieciešams, lai nedraudētu atkārtota inficēšanās, vēl tikai notiek.

 

 

Kā zināms, tad antivielas asinīs veidojas dažas nedēļas pēc Covid-19 pārslimošanas. 



Ar ko atšķiras dažādās vakcīnas

 


Šobrīd Eiropas Savienībā ir reģistrētas pirmās četras vakcīnas pret Covid-19, taču pasaulē aizvien norit darbs pie aptuveni 200 vakcīnām, un PVO ziņo, ka no tām astoņas ir finiša taisnē, tas nozīmē, ka drīzumā arī tās varētu būt pieejamas.

 

 

Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes viedošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. 

 

 

Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo). Kad cilvēkam ievada vakcīnu, tad organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras. Tā aktivizē jau radušās konkrētās antivielas, nonāvē vīrusu vai baktēriju, un cilvēks nesaslimst.

 


1. Pfizer/BioNTech vakcīna Comirnaty  (mRNA vakcīna)

 

 

Pfizer (ASV) Comirnaty vakcīna izstrādāta kopā ar Vācijas BioNTech. 2020. gada 21. decembrī vakcīna Comirnaty saņēma reģistrācijas apliecību ar nosacījumiem, kas derīga visā Eiropas Savienībā.

 

 

Vakcīna Comirnaty satur molekulu ar nosaukumu RNA ziņnesis (mRNA), kam ir uzdots veidot S-proteīnu. Šāds pats proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, un tas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās. 

 

 

Kad cilvēkam tiks injicēta vakcīna, dažas tās šūnas nolasīs mRNA norādes un pagaidu režīmā saražos S-proteīnu. Cilvēka imūnsistēma tad atpazīs šo proteīnu kā svešu, sāks ražot antivielas un aktivizēs T šūnas, lai tām uzbruktu. Ja vēlāk cilvēks nonāks saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, viņa imūnsistēma to atpazīs un būs gatava organismu pret to aizsargāt. Vakcīnas mRNA nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās sadalās un tiek izvadītas no organisma.

 

 

2. Moderna (mRNA vakcīna)

 

 

2021. gada 6. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteica reģistrēt ar nosacījumiem Moderna  (ASV) ražoto vakcīnu pret Covid-19, un Eiropas Komisija (EK) šo vakcīnu tajā pašā dienā apstiprināja jeb reģistrēja lietošanai visā Eiropas Savienībā.

 

 

Moderna ražotā vakcīna pret Covid-19 sagatavo organismu cīņai pret Covid-19 infekciju. Moderna izstrādātā vakcīna satur molekulu, ko dēvē par matrices RNS (mRNS) un kura satur instrukcijas S-proteīnu veidošanai. Šis proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa ārējās virsmas, un tas nepieciešams vīrusa iekļūšanai organisma šūnās.

 

 

Pēc vakcīnas saņemšanas dažas no organisma šūnām nolasīs mRNS ietvertās instrukcijas un īslaicīgi veidos S-proteīnu. Pēc tam vakcinētās personas imūnā sistēma atpazīs šo proteīnu kā organismam nepiederošu un sāks pret to veidot antivielas un T šūnas (baltās asins šūnas).

 

 

Ja vakcinētā persona vēlāk nonāk saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, šīs personas imūnā sistēma to atpazīs un būs gatava aizsargāt organismu pret infekciju.

 

 

Vakcīnā esošā mRNS organismā nesaglabājas un neilgi pēc vakcinācijas noārdās.

 


3. Johnson & Johnson (Adenovīrusa vakcīna)

 

 

Pasaulē pirmā vienas devas Covid-19 vakcīna, kuru izstrādājusi tās Janssen nodaļa Beļģijā. Tam izmanto adenovīrusu-26, retu neaktīvu vīrusa variantu. To var uzglabāt standarta ledusskapja temperatūrā vismaz trīs mēnešus. Par šo vakcīnu SPKC mājaslapā informācija vēl nav pieejama.

 


4. AstraZeneca  (adenovīrusa vektora vakcīna)

 

 

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas komisija ir apstiprinājusi AstraZeneca vakcīnas izmantošanu visās Eiropas Savienības valstīs 2021.gada 29.janvārī. Līdz 18. martam Latvijā bija pieejama tikai šī vakcīna.

 

 

Oksfordas universitātes (Lielbritānija) izstrādātajā vakcīnā tiek izmantots modificēts šimpanzes adenovīruss. 

 

 

AstraZeneca ir divu injekciju vakcīna. Otrā deva jāievada 4 līdz 12 nedēļas pēc pirmās devas. Latvijas Imunizācijas valsts padome rekomendējusi 9-12 nedēļu starplaiku. Šāds lēmums balstīts novērojumos par augstāko antivielu līmeni organismā. Mērķis ir otro devu ievadīt brīdī, kad antivielu rādītāji ir visaugstākie, tādējādi nodrošinot vislielāko iespēju izveidot ilgnoturīgu aizsardzību.

 

 

Šis adenovīruss ir līdzīgs vīrusam, kurš cilvēkiem izraisa saaukstēšanos, taču tajā ir veiktas divas būtiskas izmaiņas: tas nevar vairoties un tā genomā ietvertas ģenētiskās instrukcijas pīķa proteīna veidošanai, ko SARS-CoV-2 izmanto cilvēku šūnu inficēšanai. Šis adenovīruss neizraisa saslimšanu cilvēkiem.

 

 

AstraZeneca vakcīna šobrīd ir vienīgā, kura ir tai klīniskās izpētes stadijā, kad jau iespējama zinātniski pamatota atbilde par to, cik efektīvi vakcīna varētu novērst asimptomātisku (tas ir, izslimošanu bez simptomiem) Covid-19 infekciju, kā arī vīrusa transmisiju jeb nodošanu no cilvēka uz cilvēku. Agrīnie 3. fāzes starpposma rezultāti norāda, ka šī vakcīna varēs samazināt vai pat novērst arī asimptomātiskus saslimšanas gadījumus un transmisiju. Iespējams, ka arī pārējās vakcīnas sasniegs tādus pašus rezultātus, taču līdzšinējās izpētes rezultāti vēl neļauj par to spriest.

 


5. Sputnik V vakcīna (adenovīrusa vektora vakcīna)

 

 

Šī vakcīna ir izstrādāta un tiek ražota Krievijā, pagaidām lietošanai Eiropas Savienībā vēl nav apstiprināta. Arī šī ir adenovīrusa vakcīna, arī divu injekciju vakcīna. 

 

 

Kā ziņo aģentūra Reuters, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) uzsākusi "Sputnik V" paātrinātas vērtēšanas procedūru. Taču Ungārija un Slovākija jau ir iepirkušas šo vakcīnu, bet to pasūtījušas kopumā ap 50 pasaules valstis, piemēram, Irāna, Alžīrija un Meksika.

 


Citur pasaulē lieto arī Sinovac, kas bāzējas Ķīnā, Pekinā. Ar šo vakcīnu jau vakcinē ne tikai Ķīnā, bet arī Indonēzijā, plāno Brazīlijā, Čīlē, Singapūrā, Malaizijā un Filipīnās.

 


Kā redzams, tad divas no ES reģistrētajām vakcīnām veidotas tradicionāli, uz paša slimības izraisītāja bāzes (Johnson & Johnson un AstraZeneca), bet divas - Comirnaty (Pfizer/BioNTech ražotā) un Moderna ir faktiski eksperimentālas. Šāda veida vakcīnas agrāk nav tikušas izstrādātas. 



Kāda ir parastā reakcija uz vakcīnu

 

 

Kā vēsta PVO, tad bieži simptomi pēc vakcinācijas parasti ir sāpes vai sāpīgums, vai apsārtums, vai pietūkums rokā injekcijas vietā. Jums var būt neliels drudzis, sāpes ķermenī vai galvassāpes, vai arī jūs varat vienkārši nejusties pārāk labi. Tā ir normāla reakcija uz vakcīnu, kāda novērojama diezgan bieži. Organisma imūnsistēma reaģē uz šo antigēnu, kas ir ievadīts organismā, un sāk cīnīties. Parasti tas ilgst divas vai trīs dienas, ne vairāk.

 

 

Vakcīnas, kas Latvijā tiek lietotas šobrīd, ir divu devu vakcīnas. Pēc pirmās devas parasti vērojama atbildes reakcija, kas var  ievilkties līdz divām nedēļām. Otrā deva veicina imūnreakciju, pēc otrās devas imunitāte kļūst vēl spēcīgāka

 

 

PVO atzīst, ka vēl nav zināms, cik ilga būs imunitāte no pašlaik mūsu rīcībā esošajām vakcīnām. Cilvēki, kuri ir saņēmuši vakcināciju, tiek novēroti, lai noskaidrotu, vai viņu imūnā reakcija ir noturīga laika gaitā un cik ilgi viņi būs pasargāti no saslimšanas.

 

 

Jāpiezīmē, ka pašlaik, kā tiek ziņots, neviena vakcīna nepasargājot no inficēšanās ar Covid-19 un arī no citu cilvēku inficēšanas. Tas, kāpēc vajadzētu vakcinēties - vakcīnas palīdzot slimību izslimot vieglākā formā, un risks saslimt smagi un nokļūt slimnīcā pie plaušu ventilācijas aparāta samazinoties par aptuveni 80%. Jāatceras, ka vakcīnas joprojām ir eksperimentālas un trūkst datu, kas varētu precīzāk atainot efektivitāti.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

    

 

  

 

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt