Ceturtdiena,
2020.gada
4.jūnijs
Valstī
110747

Latvijā reģistrēts pirmais koronavīrusa saslimšanas gadījums


Apskatīt komentārus (0)


05.03.2020

Saslimusī persona un viņas bērns tika izolēti, bet otrdien viņa jau tika atlaista mājās 

 

 

ZIŅU DIENESTS

 

 

FOTO: ANNA SHVETS, PEXELS.COM

 

 

Pirms dažām dienām LTV raidījums “Panorāma” ziņoja par tā sauktā “kroņa vīrusa” jeb koronavīrusa pirmo saslimšanas gadījumu Latvijā. Mediji pasaulē sacēluši lielu jezgu ap jauno vīrusa saslimšanu, saistībā ar to tiek prognozēti nopietni zaudējumi tūrisma nozarei un pasaules ekonomikai kopumā.

 

 

2. martā Latvijā apstiprināja pirmo COVID-19 saslimšanas gadījumu kādai sievietei, kura kopā ar savu ģimeni 29. februārī bija caur Minheni atlidojusi no Milānas. Saslimusī persona un viņas bērns tika izolēti Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC), bet otrdien viņa jau tika atlaista mājās, jo saslimšana bijusi vieglā formā. Taču viņai pa pēdām otrdien jau pieteicies nākamais pacients, kurš uz LIC devās pa taisno no lidmašīnas. 

 

 

2019. gada koronavīrusa slimības jeb COVID-19 (angļu: coronavirus disease - 2019) epidēmija, sarunvalodā arī Uhaņas (citos avotos – Vuhaņā – red. Piez.)  koronavīrusa epidēmija, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.[1] 

 

 

Saslimušajiem konstatēja jaunu koronavīrusu, kura genoms izrādījās līdzīgs SARS vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par SARS-CoV-2 vīrusu.[2][3][4] Uhaņas koronavīrusa epidēmijas izcelsme nav precīzi zināma. Lai arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) situāciju vēl nesauc par pandēmiju, koronavīruss ir paspējis kļūt par globālu problēmu. Vismaz masu medijos.

 

 

Kopumā pasaulē līdz 2020. gada 2. martam bija apstiprināti vairāk kā 90 000 inficēšanās gadījumi 75 valstīs (arī Latvijā),no vīrusa infekcijas izraisītajām komplikācijām bija miruši vairāk kā 3000 cilvēku. Pēc oficiāli pieejamiem datiem vairāk kā 45 000 saslimušie bija izveseļojušies, bet aktīvā slimības statusā tobrīd atradās vairāk kā 41 000 cilvēku.

 

 

Dažādās valstīs cilvēki dažādi reaģē uz epidēmiju: dažviet tiek izpirkti ilgi uzglabājama pārtika, medicīniskās sejas maskas un dažādi dezinfekcijas līdzekļi, citviet notiek pat masu pasākumi. 

 

 

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka lielākajai daļai ar Covid-19 saslimušo pirmie simptomi ir pēkšņs slimības sākums ar paaugstinātu temperatūru, klepu un rīkles iekaisumu, kas lielākajā daļā gadījumā tiek pārslimots vieglā formā. Nelielai daļai iedzīvotāju – visbiežāk gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām var attīstīties smagākas komplikācijas, piemēram, pneimonija un elpas trūkums. 

 

 

Būtiskākie profilaktiskie pasākumi ir personīgās higiēnas ievērošana un roku dezinfekcijas līdzekļa izmantošana, kā arī regulāra telpu vēdināšana. Šķaudot vai klepojot ieteicams mutei aizlikt priekšā roku, elkoni vai vienreizējo salveti. Ja ieplānots brauciens uz ārzemēm, ieteicams neapmeklēt vīrusa skartās teritorijas vai arī, ja nākas šīs teritorijas apmeklēt, vēlams lietot speciālus respiratorus (FFP2 vai FFP3). Ja ir aizdomas, ka bijis kontakts ar saslimušo, tad 14 dienas iespēju robežās ieteicams izolēties, neapmeklēt sabiedriskas vietas, necelt paniku, kā arī neskriet uzreiz pie ģimenes ārsta, jo tādā veidā var tikt aplipināti arī citi. Z. Zitmane uzsver, ka ir būtiski neļauties panikai, un aicina būt atbildīgiem, racionāliem, kā arī atgādina, ka masku masveida izpirkšana un arī lietošana nevietā nesamazina slimības izplatību un nesamazina saslimšanas iespējamību. 

 

 

Jāpiezīmē, ka  ne tik bieži gadās redzēt objektīvu statistiku par letālo iznākumu procentu, tomēr tiem, kuriem skaitļi interesē vairāk kā emocijas, pavēstīsim, ka pēc Vikipēdijas datiem, slimības epicentrā –  Hubejas provincē Ķīnā mirstība reģistrēta no 2,02-5,34% gadījumu (tas ir, 2-5 cilvēki no katriem simts salimušajiem), taču Eiropā šis skaitls vismaz sākotnēji ir krietni mazāks.

 

 

Veselības ministrija šobrīd aicina nedoties uz teritorijām, kurām noteikti īpaši piesardzības pasākumi: Itālijas Lombardijas, Veneto, Pjemontas un Emīlijas Romanjas apgabaliem, Ķīnu, Dienvidkoreju, Japānu, Singapūru un Irānu. Jārēķinās, ka nonākot ārvalstīs var nākties ievērot attiecīgās valsts kompetento iestāžu karantīnas pasākumus.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt