Piektdiena,
2021.gada
16.aprīlis
Valstī
115874

Eksporta pieaugums palīdz mazināt COVID-19 radītos zaudējumus ekonomikā


Apskatīt komentārus (0)


12.02.2021

Situācija starp dažādām tautsaimniecības nozarēm ir ievērojami atšķirīga

 



Mārtiņš Āboliņš

Bankas Citadele ekonomists

 

 

Publicitātes foto

 

 


Pēdējos mēnešos Latviju ir skāris COVID-19 otrais vilnis, kā rezultātā tirdzniecības un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir apturēta vai būtiski ierobežota, savukārt ekonomikā kopumā šī gada sākumā atkal ir sagaidāms IKP kritums. Tomēr situācija starp dažādām tautsaimniecības nozarēm ir ievērojami atšķirīga, un rūpniecībā, kā arī eksportā, pērnā gada nogalē turpinājās spēcīgs pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī Latvijas preču eksports pieauga par 12,5 % salīdzinājumā ar 2019. gada decembrī, savukārt 2020. gadā kopumā Latvijas preču eksports pieauga par 1,7 %, pirmo reizi pārsniedzot 13 miljardus eiro. Tā ir laba ziņa, jo straujais eksporta pieaugums šobrīd lielā mērā palīdz mazināt COVID-19 otrā viļņa radītos zaudējumus Latvijas ekonomikā.

 

 

Lielais eksporta kāpums decembrī lielā mērā ir sasniegts pateicoties apjomīgam graudu, koka izstrādājumu, ķīmijas un farmācijas produktu, kā arī elektroiekārtu eksporta pieaugumam. Salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, graudaugu eksports pērnā gada decembrī ir audzis par 25,1 %, kas ir saistīts gan ar pērnā gada labo graudu ražu Latvijā, gan graudaugu cenu kāpumu pasaules tirgos. Tikmēr elektroiekārtu eksports decembrī palielinājās par 34,6 %, savukārt Latvijas koka izstrādājums eksports decembrī pieauga par 22,4 %. Koku izstrādājumu eksporta pieaugums gan, visticamāk, vismaz daļēji varētu būt saistīts ar papildus krājumu veidošanu pirms Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas vienotā tirgus pērnā gada beigās, un tuvākajos mēnešos pieauguma tempi varētu mazināties.

 

 

Manuprāt, šobrīd ir labi priekšnosacījumi tālākam Latvijas eksporta pieaugumam šī gada pirmajā pusē, kas palīdzētu mazināt arī COVID-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Pasaules tirdzniecība ir atgriezusies pirms COVID-19 līmenī, un ražotāju noskaņojums pasaulē ir pozitīvs, kā arī aug jauno eksporta pasūtījumu apjoms. Lai arī uzņēmēju kopējais noskaņojums pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, Latvijā tas ir ievērojami labāks nekā 2020. gada pavasarī. Un, atšķirībā no COVID-19 pirmā viļņa, noskaņojums ir pasliktinājies tikai ierobežojumu tieši skartajās pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, savukārt būvnieku un ražotāju noskaņojums nav būtiski mainījies. Arī elektroenerģijas augošais patēriņš janvārī liek domāt, ka rūpniecībā gads ir sācies pozitīvi. 

 

 

Par augošu globālu pieprasījumu šobrīd liecina gan naftas, gan dažādu izejvielu cenu kāpums pasaules biržās. Pie tam, rūpniecības atkopšanās pērnā gada nogalē pasaulē ir bijusi tik strauja, ka daudzas nozares saskaras ar izejmateriālu trūkumu, piemēram, autobūvei trūkst nepieciešamās detaļas. Vienlaikus pasaulē ir vērojams būtisks transporta izmaksu pieaugums, it īpaši jūras konteineru pārvadājumiem. Šie globālās ražošanas sistēmas šaurie pudeles kakli varētu nedaudz piebremzēt rūpniecības atkopšanos, kā arī veicināt cenu kāpumu atsevišķos preču segmentos, taču Latvijas eksporta potenciālu tam būtiski nevajadzētu ietekmēt.

Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

    

 

  

 

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt