Piektdiena,
2021.gada
16.aprīlis
Valstī
115183

COVID krīzē valsts nesniedz palīdzīgu roku cilvēkam


Apskatīt komentārus (2)


14.12.2020

Mikrouzņēmumu izveidošanas mērķis bija, lai cilvēks pats nopelna sev iztikas minimumu

 

 

Guna Vilnīte

 

 

Pagājušajā, 2019.gadā bija aptuveni 36,7 tūkstoši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Nodarbināto skaits šajos uzņēmumos - 74,3 tūkstoši, kas ir vidēji divi cilvēki uzņēmumā. Likums ļauj MUN maksātājiem nodarbināt līdz pieciem cilvēkiem. Šiem 74 300 cilvēkiem un vēl aptuveni 20 000 autortiesību atlīdzību saņēmējiem valsts sagatavojusi "dāvaniņu" tā saucamo minimālo sociālo iemaksu veidā, kas nozīmē, ka šie cilvēki vairs nevarēs nopelnīt iztiku ar savu līdzšinējo darbu un viņiem būs jāmeklē darbs citur. Un tad vēl ir Covid dēļ izsludinātais ārkārtējais stāvoklis, kad ļoti, ļoti daudziem mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem ir aizliegts strādāt. Kā šī situācija izskatās no uzņēmēja, kā - no valsts viedokļa?


 

Video kā svaiga gaisa šalts

 

 

Sociālajā tīklā Facebook milzu popularitāti (decembra sākumā jau bija vairāk kā 800 tūkstoši skatījumu) ieguvis biedrības "Ķekavietis" lapā publicētais video, kurā uzņēmējs Gatis Līcis stāsta, kā tad veicas uzņēmējam Latvijā Covid laikā un salīdzina paša piedzīvoto un arī publiski pieejamos statistikas datus ar t.s. "sabiedrisko mediju" uzburto ainu. "Ja mēs informāciju smeļamies no sabiedriskajiem medijiem, tad mēs tiešām dzīvojam šokolādē," ironiski piezīmē uzņēmējs. Video nosaukts šādi: VIENOTĪBAS MANEVRI COVID AIZSEGĀ: KUR IZKŪP KARIŅA SOLĪTĀ DAUDZĀ NAUDA? "Jūrmalas Vārds" nolēma savus lasītājus ļoti īsi iepazīstināt ar dažiem ierakstā paustajiem faktiem un citātiem.

 

 

Uzņēmējs Gatis Līcis cita starpā stāsta (un rāda dokumentus) arī par to, kā VID pavasarī ļoti centīgi pārbaudījis viņa uzņēmumu, pirms izmaksāt dīkstāves pabalstus viņa darbiniekiem, bet vēlāk vienalga pieprasījis tos atmaksāt. 

 

 

Ierakstā izmantoti vairāki fragmenti no LTV ziņu raidījumiem, kuros tiek intervēti VID  ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, premjerministrs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs. Ieva Jaunzeme: "Ja kāds saka, pie manis atnāca ieņēmumu dienests - es neko tādu neesmu darījis, tas nozīmē, ka viņš nerunā patiesību." Uzņēmējam VID uzrēķinājis 96 tūkstošus eiro naudas sodu par it kā nelegālu nodarbinātību. Uzņēmējs šo sodu pārsūdzējis tiesā un uzvarējis - visās trīs instancēs. Rezultātā iztērēts laiks un nauda, un, kā saprotams, prieka arī pamaz.

 

 

Daudzkārt citēts premjera Kariņa priecīgi spārnotais teiciens, ka naudas esot tik daudz, kā nekad. (Valsts kase ziņo, ka ārējais parāds kopš gada sākuma palielinājies par vairāk kā 10%). Tikmēr jau oktobra beigās mediji ziņoja, ka deviņos mēnešos nodokļos nav iekasēts vairāk nekā pusmiljards eiro. "Un gads vēl nav beidzies," teic G.Līcis.

 

 

Finanšu ministrs Reirs solīja, ka valsts ir "gatava palīdzēt, lai uzņēmumiem nebūtu jāatlaiž darbinieki". Pēc NVO datiem redzams, ka divu mēnešu laikā (pavasarī noteiktās karantīnas laikā) bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 20 tūkstošiem. Reirs: '"Ir astoņpadsmit tūkstoši uzņēmumi, kuri ir aizvērti ciet, kuros bizness nenotiek, kuri ir aizvērti ciet, un mēs neprasām uzņēmējiem neko papildus maksāt. (..) Daudzās valstīs tiek dots tikai uzņēmējiem, ražojošiem uzņēmumiem, biznesam, kurš ir maksājis nodokļus, un pēc krīzes pārvarēšanas kurš arī maksās parādus." Kā ir ar atbalstu uzņēmējiem citās ES valstīs un kā - pie mums, varat īsi iepazīties nedaudz zemāk.

 

 

Ar vienu vārdu sakot, ieraksts ir ļoti pārliecinošs. Ja neesat vēl redzējuši - noteikti noskatieties.

 


Kā tas notiek citās Eiropas valstīs

 

 

Gatis Līcis savā video rāda tabuliņu, kurā redzami konkrēti skaitļi, kā naudas izpausmē izskatās valsts atbalsts krīzē uz vienu cilvēku, un proti: Latvijā tas ir otrais zemākais starp ES valstīm, aiz mums ir tikai Ungārija. Publiski ir pieejama plaša informācija Eiropas Savienības mājaslapas statistikas sadaļā. Te minēsim tikai dažus atsevišķus piemērus, lai jums būtu, ar ko salīdzināt; nevienā no šeit pieminētajām valstīm tie nav vienīgie atbalsta pasākumi, un arī pašnodarbinātajiem, mikro un mazajiem uzņēmējiem sniegtais atbalsts ir daudz plašāks.  (Avots: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/coronovirus_policy_measures_16_november.pdf  "Policy measures taken against the spread and impact of the coronavirus –16 November 2020").

 

 

Vācija: Tiešas dotācijas programma aptuveni 3 miljoniem mazo uzņēmumu īpašnieku. Programmas apjoms ir 50 miljardi EUR. Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kuros ir līdz 10 darbiniekiem, un tiks veikti vienreizēji maksājumi, sākot no EUR 9 000 līdz EUR 15 000 atkarībā no attiecīgo uzņēmumu lieluma, jo īpaši, lai segtu aktuālos izdevumus, piemēram, īres maksu. Pieteikuma iesniedzējiem būs jāiesniedz pierādījumi, kas parāda, ka viņu ekonomiskā izdzīvošana ir apdraudēta un ka viņi nebija nonākuši finansiālās grūtībās pirms pandēmijas izcelšanās. Federālās zemes ir atbildīgas par programmas īstenošanu, daudzas no tām ir izveidojušas savas palīdzības programmas, kuras var apvienot ar federālo palīdzību.

 

 

Lietuva: pabalsti pašnodarbinātām personām, tostarp pašnodarbinātām personām, kas veic lauksaimniecisku darbību ar lauku saimniecību vai fermu, kuras lielums nav mazāks par četrām ekonomiskā lieluma vienībām, EUR 257 mēnesī, ko izmaksā karantīnas periodā un nākamajos divos mēnešos. Valdība maksās subsīdijas (līdz EUR 18,8 tūkstošiem) darba vietu izveidei ļoti mazos uzņēmumos un reģionos ar augstāku bezdarba līmeni, kā arī mācekļa prakses un profesionālās apmācības veicināšanai. Pašnodarbinātie, kas izlems mainīt savu saimniecisko darbību, saņems vienreizēju subsīdiju aptuveni 7 tūkst. EUR apmērā. (..)

 

 

Īrijā mazajiem un mikrouzņēmumiem piešķirti granti 2500 EUR (neatmaksājami aizdevumi) tirdzniecības uzsākšanai internetā, bezmaksas konsultanti, kas palīdzēs uzņēmējiem pārorientēties darbam jaunajos apstākļos; mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu restartam iespējams saņemt grantus līdz 10 000 EUR. Ikvienam saslimušajam ar COVID tiek izmaksāta slimības nauda 350 EUR nedēļā, tas ir, vismaz 1400 EUR mēnesī. Atsevišķi atbalsta pasākumi paredzēti mazajiem veikaliņiem, kuros strādā līdz 10 cilvēkiem. (..)

 

 

Polija samazina sociālo nodokli uzņēmumiem, kuri nodarbina līdz 50 strādājošos, un pašnodarbinātajiem. Lielākā daļa uzņēmumu, kuri nodarbina līdz 10 cilvēkiem  un pašnodarbinātie ir pilnībā atbrīvoti no sociālā nodokļa, savukārt uzņēmumiem, kas nodarbina 10 –50 cilvēkus, samazinājums ir 50%. (..)

 

 

Latvijas krīzes atbalsta pasākumi.... atšķiras. Piemēram, starp atbalsta pasākumiem minēts, ka slimības pabalstu, ja slimošana saistīta ar COVID, no 2. dienas maksā valsts (agrāk maksāja darba devējs). Vienreizējs pabalsts bērniem invalīdiem -150 EUR, kopējā pabalstos izmaksātā summa - 0,1 miljons EUR. Ārkārtējās situācijas laikā bērnu pabalsts vecākiem, kam ir bērni vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, ārkārtas situācijā tika palielināts no EUR 42,69 līdz EUR 171. Izmaksas - 3,4 miljoni EUR. Un tad ir tādas pozīcijas kā atbalsts Reliģisko savienību (baznīcu) darbiniekiem - 0,2 miljonu eiro apmērā, pabalsts Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem 0,5 miljonu eiro apmērā, un izdevumi ceļu darbiem palielinājušies par 75 miljoniem eiro (piedošanu, kam?!).

 

 

7. decembrī notika tiešraides preses konference, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Valsts kases un Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāvji. Vairākkārt tika uzsvērts, ka atbalsta pasākumi paredzēti tikai tiem uzņēmumiem, kuri cietuši no COVID krīzes, ne dēļ biznesa sezonalitātes un - uzmanību! - ne tiem uzņēmumiem, kuri bijuši grūtībās JAU IEPRIEKŠ. Bet atbalstīto uzņēmumu sarakstā mēs redzam AS "Latvijas Dzelzceļš" (66 miljoni) un "AirBaltic" (250 miljoni), kuru jau gadiem ilgstošās grūtības nav noslēpums nevienam. Atbalstu saņēmusi arī lidosta "Rīga" (49,9 miljoni) un AS "Latvijas gaisa satiksme" (6 miljoni EUR). 

 

 

Savukārt pašnodarbināto personu - tiem, kas jau tāpat pelnīja mazāk par vidējo algu valstī - atbalsta pasākums ir vien atlikti ienākuma nodokļa avansa maksājumi par 2020. gadu. Bezdarbnieka pabalsta segums pagarināts bezdarbniekiem, kuri ir arī pašnodarbinātie vai mikrouzņēmumu īpašnieki, līdz 2020. gada 31. decembrim. Līdz 18. oktobrim izmaksāti 1,9 miljoni eiro. Kāds atbalsts sniegts mazajiem uzņēmumiem, nemācēja atbildēt nedz Ekonomikas, nedz Finanšu ministrija - tādu informāciju viņi vienkārši neapkopojot.

 

 

Tāpat preses konferencē tika minēts, ka no krīzē atbalstam Latvijā dažādos fondos un programmās pieejamajiem 3 miljardiem jau izsniegti 1,5 miljardi. Santa Garanča,  VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore, minēja, ka VID iesniegti vairāk kā 7000 iesniegumu ar lūgumiem sastādīt nodokļu parādu atmaksas grafiku, un daļai tie ir jau piešķirti, bet, cik zināms, tad šādi grafiki tiek sastādīti arī ikdienā un to grūti nosaukt par īpašu atbalsta pasākumu krīzes laikam. Vienīgā starpība - COVID rezultātā iekrātie nodokļu parādi jānomaksā trīs (nevis viena) gadu laikā.  Dīkstāves pabalstam kopš 1. decembra  pieteikušies 3700 cilvēku.  Pašnodarbinātie arī esot saņēmuši atbalstu - veseli 55 cilvēki, kopējā izmaksātā summa ir 15 tūkstoši EUR, jeb, citiem vārdiem sakot, lielākā daļa no viņiem saņēmuši minimālo summu - 250 EUR. (Atgādinām, ka nabadzības slieksnis Latvijā ir vairāk kā 400 EUR mēnesi uz cilvēku.)

 


Elīna Egle: necilvēcīgi un nesaprotami

 

 

Ko par to visu saka mazos uzņēmumus apvienojošās Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle:

 

 

- Starptautiskais Valūtas fonds, daudzas citas organizācijas ir vienmēr atgādinājušas, ka tieši sīkuzņēmēji, dzīvesstila uzņēmumi, kuros tiek iesaistītas arī ģimenes, ir nabadzības riskam visvairāk pakļautās sabiedrības grupas. Tas nav nekāds noslēpums. Un ir ļoti skumji, un tas ir liels izmisums to cilvēku vidū, kas šobrīd saprot, ka no sava sapņa – realizēt kādu savu ieceri, pierādīt, ka tā ir dzīvotspējīga, - ir jāatsakās tikai tāpēc, ka tai tiek likti formāli šķēršļi. Šai gadījumā mums pat nav jāskatās citu valstu uzņēmējdarbību dažādie regulējumi, bet mums ir elementāri jāpaskatās uz nepacelto neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajiem. Tikai tad valstij būtu godprātīgi rēķināt kādus nodokļus, ja viņi redzētu, ka cilvēkam ir iztikas minimums, lai viņš varētu nodrošināt sev un saviem bērniem iztikšanu un komunālo maksājumu apmaksu. Tas pat nav saistīts ar nodokļu režīmu – tas ir saistīts ar labklājības līmeni. Ja mēs skatāmies uz Lielbritāniju – ja cilvēkam nav tīrie ieņēmumi mēnesī vidēji līdz 900 mārciņām mēnesī (es šobrīd precīzi neatceros ciparu), viņam valsts nevar nodokļus noņemt. Valstij jāpriecājas, ka viņš neiet valstij prasīt bezdarbnieku pabalstu! Tas nav uzņēmējdarbības vides jautājums, bet labklājības nozares jautājums. Vai tiešām mēs uzskatām, ka cilvēkam, saņemot zem 300 eiro, viņam ir jāsamaksā 170 eiro sociālais nodoklis?  Tas ir neētiski, tas ir nehumāni, tas ir vienkārši necilvēcīgi! Ja tu nedod cilvēkam minimālos ienākumus... Tas ir liels izmisums. 

 

 

Ja mēs varējām teikt, ka Latvija ir mazā biznesa lielvalsts, ka mums ir ļoti daudz radošu, uzņēmīgu cilvēku, tad šie radošie, uzņēmīgie cilvēki būs spiesti atgriezties korporatīvās struktūrās vai vairot ierēdņu pulku.

 

 

Kā ar iztikas minimumu?

 

 

Ja mēs paskatāmies uz dažādām Eiropas valstīm, - mums varbūt nav jāskatās uz Vāciju vai Franciju, bet tāpat ir Slovēnija, Slovākija, kur mēs redzam neapliekamos iztikas minimumus, mēs redzam līdzekļus, kas tiek piešķirti par apgādībā esošiem cilvēkiem. Tas ir ļoti, ļoti nesamērīgi. Bizness meklē, kur ir labāk; arī cilvēki meklē, kur ir labākas iespējas.  Tas, es domāju, šobrīd ir ļoti riskanti priekš Latvijas valsts, ka mēs nedodam tos pozitīvos signālus, ja mēs minimālo algu publiskā sektorā strādājošiem paceļam, bet cilvēkus, kas šo valsts budžetu veido ar saviem nodokļiem,  noliekam uz ceļiem.

 

 

Reiram bija sauklis, ka visiem jāmaksā vienādi nodokļi, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji esot gandrīz vai zagļi... Dažādi izteikumi ir lasīti.

 

 

Problēmas sakne jau ir tajā, ka pašas valsts kapitālsabiedrības savus darbiniekus noformēja kā mikrouzņēmuma nodokļu maksātājus. Ja valsts kā savu kapitālsabiedrību akcionārs būtu aizliedzis savus darbiniekus noformēt kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, tad šīs problēmas nebūtu. Tas ir jautājums par [likuma] normu piemērošanu. Ja uzņēmums, kuros ir 100, 200 darbinieki un pie viņiem strādā 80 mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji, tad tā ir sistēmiska problēma. 

 

 

Šis nodokļu režīms, kuru mēs izveidojām ar [Valdi] Dombrovska kungu 2009. gadā, nesasniedza savu mērķi. Mērķis bija, lai cilvēks neietu pie valsts prasīt bezdarbnieka pabalstu vai pie  pašvaldības  prasīt  sociālo pabalstu, bet pats nopelna sev iztikas minimumu. Tagad mēs viņam pasakām: štrunts ar tavu iztikas minimumu, mēs papriekšu gribam no tevis nodokļus! Tā nebija pat dzitmbūtniecībā, jo tad atstāja sēklai graudus. 

 

 

Mēs esam lielu bankrota viļņu priekšā. Eiropas valstīs tas ir apgrozījuma kritums, mums vēl arī šīs nodokļu izmaiņas. Protams, būs nozares, piemēram, maksātnespējas administratori, kas no tā visa iegūs. Bet vai tas ir valsts interesēs - es šaubos.

 

 

Tad jājautā, ar kādu mērķi VID izdod šīs atļaujas maksāt MUN valsts uzņēmumos nodarbinātajiem?

 

 

Tieši tā. Pat, lai iegūtu pašnodarbinātā statusu, tev jāpierāda, ka tu neesi [algots] darbinieks, bet ka tev ir vairāki klienti. 

 

 

Mēs tagad sakām, ka esam kraujas malā, un skatīsimies šo bēdu scenāriju. 

 

 

Kā būs ar cilvēku pirktspēju, par kuru diemžēl runā ļoti reti? Cilvēkiem vienkārši nebūs naudas, ko tērēt, un viss bizness apstāsies.

 

 

Lielākie cietēji būs vidējais tautsaimniecības segments. Es teiktu, ka valsts ir sevi labi pasargājusi. Lielās valsts kapitālsabiedrības jau nav samazinājušas tarifus, un cilvēki bez elektrības, teiksim, nedzīvos.  Arī tas neatbilst nekādai ekonomikas teorijai un loģikai. Nu bet par to jau mēs Latvijā neko neesam dzirdējuši... Mēs pat nodokļu parādus [krīzes laikā] nevis atlaižam, bet pagarinām [atmaksas termiņus]. 

 


Satversmes 95. pants: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. (..)”


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

    

 

  

 

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt