Ceturtdiena,
2020.gada
4.jūnijs
Valstī
111503

Bērni, vecāki un vecvecāki COVID-19 aplenkumā


Apskatīt komentārus (0)


21.04.2020

Bērni, vecāki un vecvecāki COVID-19 aplenkumā

 

 

Jānis Vilnītis

 


Kā ārkārtējā situācija ietekmē bērnu pieskatīšanu un bērna tikšanos ar vecākiem, kas nedzīvo kopā?

 

 

Tiesībsarga birojā ienākuši jautājumi gan par bērna tiesību, gan mediju brīvības, gan citu grupu interešu ievērošanu ārkārtējās situācijas kontekstā.

 

 

Tā kā joprojām sabierībai nav maksimāli skaidri un saprotami visi izskanējušie aizliegumi un ieteikumi, tad dažubrīd nākas saskarties ar situācijām, kad ļaudis žurnālistu paustos ieteikumus cīņā ar vīrusu, uztver kā likuma aizliegumums. Sevišķi aktuāli tas ir svētku dienās un brīvdienās – kur un kurš drīkst doties, bet kuram jāpaliek vienam?

 

 

Atbildes sniedz tiesībsargs Juris Jansons.

 


- Kā ārkārtējās situācijas ietvaros interpretējams mājsaimniecības jēdziens?

 


Mājsaimniecības jēdziens interpretējams tāpat kā līdz šim – tās ir personas, kas dzīvo kopā vienā mājoklī un kurām ir kopīgi izdevumi par mājokli un pārtiku.

 


- Vai ārkārtējās situācijas laikā vecāki ir tiesīgi bērnus nodot pieskatīšanā vecvecākiem, paziņām? Ja var, tad kā būtu īstenojama nodošana pieskatīšanā?

 


Bērniem no epidemioloģiskās drošības viedokļa būtu jāpaliek mājās kopā ar personām, ar kurām bērni dzīvo vienā mājsaimniecībā. Ja tas nav iespējams objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, vecākam jādodas uz darbu un bērns ir jaunāks par septiņiem gadiem, vecāki ir tiesīgi bērnus nodot pieskatīšanā vecvecākiem vai paziņām. Te gan jāņem vērā, ka seniori ir īpaša riska grupa, kas jāsargā no kontaktiem ar iespējamiem vīrusa nēsātājiem, un nebūtu vēlams viņiem radīt risku inficēties. Nodošana pieskatīšanā īstenojama, aizvedot bērnu pie pieskatītāja vai pieskatītājam ierodoties bērna dzīvesvietā.

 


- Cik bērnus vienlaicīgi var pieskatīt vecvecāki? Ja patstāvīgi aizbrauc viens bērns pie vecvecākiem, vai tas ir pārkāpums?

 

 

Ja tie ir bērni, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā (brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas), bērnu skaits nav ierobežots. Septiņu gadu vecumu sasniedzis bērns drīkst braukt viens pats.

 

 

- Vai pie vecvecākiem pieskatīšanā esošus bērnus brīvdienās var apciemot vecāki?

 

 

Rīkojumā par ārkārtējo situāciju ir noteikti pulcēšanās ierobežojumi publiskās ārtelpās un publiskās iekštelpās. Kā arī ir aizliegti privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās. Vecvecāku māja nav publiska telpa un ciemošanās pie bērniem, kurus pieskata vecvecāki, nav privāts pasākums rīkojuma izpratnē. Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītības iestādes strādā, tad nav atšķirības starp tām un vecvecāku mājām, jo bērns tiek vests prom no mājām uz citu vidi, pie cilvēkiem, ar kuriem nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Katrā ziņā svarīgi ir ievērot piesardzības pasākumus, kas pašiem liekas saprātīgi, nevis tikai tos aizliegumus, kas noteikti ar konkrēto tiesību aktu.

 

 

- Vai, ievērojot saskarsmes tiesības ar bērnu un tiesas nolēmumu, bērnus drīkst brīvdienās, svētku dienās nodot otram vecākam citā mājsaimniecībā, kurā dzīvo arī citi otra vecāka piederīgie( pieaugušie, bērni)?

 

 

Jā, tiesas nolēmumu izpilde nav atcelta. Bērnus drīkst nodot otram vecākam citā mājsaimniecībā, ja vien vecāks, vai persona, ar kuru otrs vecāks dzīvo kopā, nav kādā no rīkojumā noteiktajām grupām – personas, kuras ieradušās no ārzemēm, SPKC noteiktās COVID-19 infekcijas slimības kontaktpersonas, personas, kurām laboratoriski apstiprināta COVID-19 diagnoze.

 


- Kā rīkoties vecākam, ja otrs vecāks neievēro ārkārtējās situācijas regulējumu un bērnu, pamatojoties uz saskarsmes tiesībām, nogādā savā dzīvesvietā, kurā ir citi iemītnieki?

 


Ja saskarsme noteikta ar tiesas nolēmumu, tas ir jāizpilda. Tiesas nolēmumu izpilde nav atcelta. Šajā gadījumā ir būtiski, kā konkrētais vecāks neievēro ārkārtējās situācijas regulējumu. Ja otrs vecāks vai persona, ar kuru otrs vecāks dzīvo kopā, ir kādā no rīkojumā noteiktajām grupām – personas, kuras ieradušās no ārzemēm, SPKC noteiktās COVID-19 infekcijas slimības kontaktpersonas, personas, kurām laboratoriski apstiprināta COVID-19 diagnoze, tad saskarsme nav pieļaujama. Ja otrs vecāks neievēro ārkārtējās situācijas regulējumu (Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikto), jāinformē Valsts policija. Ja otrs vecāks un citas viņa dzīvesvietā dzīvojošās personas nav nevienā no rīkojumā noteiktajām grupām, bērna ciemošanās pie vecāka ir pieļaujama. Arī situācijā, kad nebūtu ārkārtējās situācijas, piemēram, vecāks, kuram jāīsteno saskarsme, vai kāds viņa mājsaimniecībā dzīvojošais slimotu ar sezonālo gripu, vēdera vīrusu, bērns nebūtu jāpakļauj inficēšanās riskam tikai tāpēc, ka tiesas nolēmumā tā ir noteikts – tikties konkrētos laikos. Saskarsmes īstenošanā jāvadās no abu vecāku veselā saprāta.

 


- Vai vecāks, kas pavadījis laiku 14 dienas pašizolācijā pēc ārzemju brauciena, ir tiesīgs izmantot saskarsmes tiesības ar bērnu pēc pašizolācijas beigām? Kā tās būtu īstenojamas?

 


- Jā, vecāks ir tiesīgs izmantot saskarsmes tiesības ar bērnu pēc pašizolācijas beigām. Saskarsme īstenojama iepriekšējā kārtībā.


 

- Tiktāl, ciktāl” jeb vai ārkārtējā situācija var būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai?

 


- Īsā atbilde ir, jā var. Un te sākas pats interesantākais – ierobežojumi nevar būt nesamērīgi un beztermiņa. Turklāt arī tad cilvēki var vērsties nacionālā vai pārnacionālā tiesā.

 

 

Nereti dzirdēts sakām, ka kaut ko šķietami pašsaprotamu un ierastu novērtējam tikai pēc tam, kad tas zudis vai gājis mazumā. Te līdzība arī ar cilvēktiesībām – ja tās baudām ikdienā, uztveram to kā normu, bet, līdz ko kāds tās sāk mums ierobežot, rodas loģisks jautājums: “Kāpēc un ar kādām tiesībām?!”

 

 

Nevienam nav noslēpums, ka nu jau kādu laiku dzīvojam Covid-19 krīzes diktētajā jaunajā realitātē, kas nesušas virkni izmaiņu iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu ikdienas darba kārtībā. Vēlos sniegt skaidru pozīciju – Saeimas un valdības līdzšinējie soļi un lēmumi, kas vērsti Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ir bijuši nepieciešami un pamatoti. Tā rezultātā, citējot infektologu prof. Ugu Dumpi par pandēmijas ierobežošanu un saslimušo skaitu: “Skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi.”

 

 

Tomēr vienlaikus vēlos vērst uzmanību, ka neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem cīņā ar pašu slimību, pandēmijas ierobežošanas piesegā ir centieni ierobežot arī līdz šim baudītas tiesības. Un par to nevajadzētu zaudēt modrību.

 

 

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča savos nesenajos paziņojumos vērš uzmanību uz valstu centieniem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vārdā samazināt konkrētas tiesības vai kādas grupas brīvības, piemēram, mediju brīvību, personu ar invaliditāti vai ieslodzīto personu tiesību ievērošanu.

 

 

Atgriežoties pie jautājuma, vai ārkārtējā situācija ir arguments cilvēktiesību ierobežošanai, jāatgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto tiesību ierobežojumi šobrīd ir gan Latvijas, gan citu Eiropas Padomes dalībvalstu iedzīvotāju realitāte. Konvencijas 15.pants pieļauj zināmas atkāpes ārkārtas stāvokļa laikā no Konvencijas normu ievērošanas.

 

 

Latvijas valdība 2020.gada 16.martā pēc savas iniciatīvas (proaktīvi) informēja Eiropas Padomi, ka ārkārtas stāvokļa dēļ pieņemtie ierobežojumi var potenciāli pārsniegt ierobežojumus, ko jau šobrīd Konvencija pieļauj leģitīmā mērķa “sabiedrības veselība” nodrošināšanai. Tomēr Konvencijas 15.pantā ietvertās tiesības ir interpretējamas šauri, pieļaujot atkāpšanos no saistībām, tikai tik daudz, cik to nenovēršami prasa situācijas ārkārtas raksturs. Tas nenozīmē, ka Latvijas valdība, izmantojot izsludināto ārkārtas stāvokli, drīkst nesamērīgi ierobežot iedzīvotāju tiesības jomās un veidos, kas nav nenovēršami nepieciešami sabiedrības veselības nodrošināšanai – Covid-19 epidēmijas ierobežošanai.

 

 

Vienlaikus vēlos vērst iedzīvotāju uzmanību, ka arī šādā situācijā iedzīvotāji nezaudē savas tiesības vērsties ar individuālām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa joprojām saglabā tiesības izskatīt katru individuālu cilvēktiesību pārkāpuma gadījumu, vai valsts rīcība nav pārsniegusi Konvencijas 15.pantā noteiktās tiesības, proti, vai valsts ir rīkojusies tikai tiktāl, cik to nenovēršami prasa situācijas ārkārtas raksturs.

 

 

Papildus uzsveru, ka Latvijas iesniegtā atkāpšanās nemaina to, ka personu Satversmes 96. (privātās dzīves, mājokļa neaizskaramība), 98. (tiesības brīvi izbraukt no valsts), 99. (reliģiskās apliecības brīvība), 100. (vārda brīvība), 112. (tiesības uz izglītību) un citos pantos noteikto tiesību ierobežojumi ir vērtējami Satversmes 116.pantā ietvertā pamattiesību ierobežošanas testa ietvarā. Proti, vai ierobežojums noteikts ar likumu, aizsargā cilvēktiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Turklāt iedzīvotāji nezaudē tiesības izmantot arī nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus, piemēram, vēršanos policijā, prokuratūrā vai tiesā.

 

 

Vienlaikus Konvencijas 15.pants uzsver atkāpšanās pagaidu raksturu, un šāda atkāpšanās nevar kļūt pastāvīga. Arī tiesībsargs seko, lai personu tiesību ierobežojumi būtu samērīgi un netiktu noteikti nesamērīgi ilgstoši. Sevišķa uzmanība ir pievēršama precīzai, laicīgai un cilvēktiesību principiem atbilstošai sabiedrības tiesību uz informācijas pieejamību nodrošināšanai, kā arī īpaši aizsargājamo sabiedrības grupu tiesību nodrošināšanai. Ar līdz šim paveikto šajā jautājumā ikviens var iepazīties Tiesībsarga biroja mājaslapā – www.tiesibsargs.lv.

 

 

Ierobežojumi ir pieļaujami un pat nepieciešami, tomēr aicinu valsts vadītāju un atbildīgos valsts priekšstāvjus atcerēties, ka cilvēktiesības nav atceltas.

 

 

Es kā tiesībsargs uzraugu un turpināšu uzraudzīt, lai ierobežojumi būtu samērīgi. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju mani informēt, ja sastopaties ar, jūsuprāt, nepamatotiem pamattiesību ierobežojumiem, kas tiek noteikti Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vārdā.

 

 

Iedzīvotāji, aicinu saglabāt veselo saprātu un nenodarboties ar patvaļu! Tā, piemēram, Tiesībsarga birojā ir ienākusi informācija par kādas pašvaldības patvaļu ieslēdzot pašizolācijā esošu personu mājoklī, neļaujot tam pēc savas gribas izkļūt no mājokļa. Būtībā tā ir prettiesiska personas ieslodzīšana. Vai gadījums kādā citā novadā, kur kāda iedzīvotāju grupa internetvidē pasludina kādu iedzīvotāju par Covid-19 inficētu, kaut gan tas neatbilst patiesībai, tādejādi aizskarot personas cieņu un godu. Ja jums ir aizdomas par pašizolācijas, karantīnas vai stingras karantīnas mājās noteikumu neievērošanu, vērsieties policijā! Nenodarbojieties ar patvaļu vai linča tiesu!

 

 

Noslēgumā vēlos atgādināt, ka, neskatoties uz Satversmē noteikto valsts pienākumu aizsargāt veselību, valsts esam mēs paši. No tā, cik godprātīgi, apzinīgi un savstarpēji cienoši mēs būsim viens pret otru, arī atkarīgs, cik veiksmīgi mēs kā tauta un ar kādām mācībām šo krīzi pārdzīvosim.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt