Sestdiena,
2021.gada
19.jūnijs
Komentāri
116826

Vēsturiskās koka ēkas prasa lielus ieguldījumus


Apskatīt komentārus (0)


13.05.2021

Tas, kas vēl atlicis no vecās koka apbūves, būtu saglabājams kopīgiem spēkiem

 


Guna Vilnīte

 

 

Kā jau esam rakstījuši, tad Eiropas Savienība plāno finansēt no saviem fondiem vēsturisko koka ēku atjaunošanu, par ko jau februārī vebinārā (tiešsaistes tikšanās) "Vēsturiskās ēkas - nenovērtēta vērtība" pastāstīja ES Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

 

 

Jūrmala, bez šaubām, varētu būt ieguvēja, jo kā jūrmalnieki labi zina, koka ēkas ir ne vien Jūrmalai raksturīgākā vēsturiskā apbūve, bet arī sāpe. Vecu koka ēku atjaunošana ir salīdzinoši dārga un ķēpīga nodarbošanās, kas prasa ne vien uzņēmību un ieinteresētību, bet arī salīdzinoši lielu finansiālu ieguldījumu.

 

 

Savukārt Covid laikā ir daudz ģimeņu ar bērniem, kas aktīvi meklē savas mājas ārpus Rīgas. Jūrmalas vecās mājas būtu tam piemērotas, bet bankas nelabprāt izsniedz hipotekāros kredītus tieši vecu koka ēku pirkšanai. Ja izdotos atrast risinājumu, šai situācijai, vinnētāji būtu visi - pilsēta atsvaidzinātu savu seju, jaunās ģimenes iegūtu mājas, bet kaimiņi un tūristi - prieku par skaistu pilsētu.

 

 

Kāda tad ir situācija ar vēsturisko koka ēku atjaunošanu un saglabāšanu, to jautājām Pilsētplānošanas nodaļas vecākajam konsultantam Gundaram Ūķim.

 


Kultūras pieminekļiem finansējums ir pieejams

 

 

Lielais vairums iedzīvotāju noteikti zina, kas ir aizsargājamie kultūras pieminekļi. To statusu nosaka, aizsardzību un izpēti veic Nacionālā Kultūras mantojuma pārvade (iepriekš - Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija). Šādu ēku atjaunošanai Jūrmalā ir pieejams pašvaldības atbalsts: programma kultūras pieminekļu atjaunošanai darbojas kopš 2014. gada. Pašvaldības līdzfinansējums tiek piešķirts saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem - tikai publiski pieejamu kultūras pieminekļu atjaunošanai, kuros nenotiek saimnieciska darbība un kuros tiek organizēti pašvaldības atbalstīti kultūras un sabiedrības integrācijas pasākumi. Pašvaldības budžetā paredzētie līdzekļi šai programmai katru gadu tiek izmantoti pilnā apjomā.  

 

 

2020. gadā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu kopumā tika veikti atjaunošanas darbi astoņiem kultūras pieminekļiem par kopējo summu 87 800 eiro. 

 

 

Arī šobrīd ir izsludināts konkurss pašvaldības līdzfinansējumam kultūras pieminekļu atjaunošanai, kam pašvaldība ir paredzējusi līdzfinansējumu kopumā 80 000 eiro apjomā.

 

 

No 2020.gada pašvaldības līdzfinansējumu var saņemt arī tādu vēsturisko ēku Jomas ielā atjaunošanai, kurām piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Ar pašvaldības līdzfinansējumu 2020.gadā atjaunota fasādes trīs ēkām Jomas ielā.

 


Citas ēku kategorijas

 

 

Jūrmalas teritorijas plāna sastāvdaļa ir vēsturisko ēku izvērtējums ar katrai vēsturiskajai ēkai noteiktu aizsardzības statusu un pieļaujamo darbību būves saglabāšanā.

 

 

Jūrmalā ir aptuveni 390 arhitektūras pieminekļu un 1100 kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas. Šīs ēkas ir  pilsētas viena no nozīmīgākām kultūrvēsturiskā mantojuma un pilsētas identitātes sastāvdaļām. 

 

 

Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ir oficiāli noteikts statuss, kas aiz arhitektūras pieminekļiem ir nākamā vērtīgākā ēku kategorija.

 

 

Jūrmalas apbūves noteikumos ir šādas vēsturisko ēku kategorijas:

Arhitektūras pieminekļi (ap 390 ēkām) – jāsaglabā, jārestaurē, nedrīkst nojaukt.

Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas (ap 1100 ēkām)  - jāsaglabā, pārbūvēt drīkst saglabājot visu ēkai raksturīgo, nedrīkst nojaukt.

Fona apbūves ēkas (ap 1700 ēkām) – pārbūvējot jāsaglabā ēkai raksturīgais ēku veidols, izņēmuma gadījumos ir pieļaujama ēku nojaukšana.

Fona apbūve bez vērtības (ap 2800 ēkām) – pārbūvējot ir pieļaujami laikmetīgas arhitektūras risinājumi, ir pieļaujama ēku nojaukšana.

 

 

Lielais vairums kultūrvēsturiski vērtīgo ēku ir būvētas 20.gadsimta sākumā. Tās sākotnēji ir būvētas koka konstrukcijās, fasāžu apdarēs tika pielietots kā koka apšuvums tā apmetums. Jūrmalas tradicionālajā koka arhitektūrā tautas celtniecības tradīciju ietekmē veidojās noteikti ēku apjoma tipi ar tiem atbilstošu dekoratīvo noformējumu. 

 


Kāds ir šo ēku stāvoklis

 

 

Kopš 2017. gada atjaunoti un pieņemti ekspluatācijā (tas ir, būvniecības darbi ir pilnībā pabeigti) 50 arhitektūras pieminekļi,  apmēram 50 kultūrvēsturiskās ēkas un 27 vēsturiskās fona apbūves ēkas. 

 

 

Kā laikrakstam sacīja Gundars Ūķis, tad īpašnieku attieksme pret vecajām koka ēkām ir ļoti dažāda, atkarīga no katra īpašnieka vēlmes un ieinteresētības. Ir tādi, kas prasa padomus un konsultācijas. Šie cilvēki savukārt nosacīti iedalāmi divās grupās - tie, kuriem līdzekļi ir faktiski neierobežoti, un kuri var atļauties atjaunot ēkas pēc vislabākajiem priekšrakstiem. Ir īpašnieki, kuriem pieejams ierobežots līdzekļu apjoms, un tiem, protams, jāmeklē optimālie risinājumi, lai iekļautos budžetā. "Kopējā tāme koka ēkas atjaunošanai ir būtiski augstāka nekā jaunai ēkai no betona. Sadārdzinājumu rada bojāto ēkas konstruktīvo daļu un būvdetaļu protezēšana un analoga veidošana, " tā Gundars Ūķis.

 

 

Protams, ir arī īpašnieki, kuri nevēlas neko atjaunot, bet vēlas būvēt jaunu ēku. Arhitektoniski vērtīgās ēkas ir jāatjauno obligāti, savukārt fona apbūves ēkām bez izteiksmīgas arhitektūras ir pieļaujama arī nojaukšana. 

 


Daudzas koka ēkas ir sliktā stāvoklī

 

 

Daudz atjaunojamu koka ēku atrodas posmā no Mellužiem līdz Vaivariem otrpus dzelzceļam (tālāk no jūras). "Tā ir vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorija, diezgan pamatīgi pārbūvēta jau agrākajos būvperiodos un daudzos gadījumos vēsturiskā substance ir jau zudusi." Sliktā stāvoklī daudz koka ēku ir arī Slokā un jo īpaši Ķemeros. "Slokā ir mazliet cita specifika. Vēsturisko ēku lielākā daļa ir mazpilsētas ainavai raksturīgā ielas apbūve. Lai arī šīs mājas ir apdrupušas, tomēr ēku stāvoklis Slokā nav tik dramatisks kā Ķemeros." 

 

 

Ķemeros saistībā ar parka un ūdenstorņa atjaunošanu, kā arī dabaszinātņu centra ēkas būvniecību gaidāma uzņēmējdarbības vides uzlabošanās, kas perspektīvā pozitīvi ietekmēs arī pilsētvidi. "Tās ir saistītas, bet ne tieši saistītas lietas. Privātmāja ir konkrētā īpašnieka īpašums, bet jebkurā gadījumā ekonomiskā aktivitāte paātrina ēku atjaunošanu."

 


Patlaban pārvērtē pieminekļu statusu

 

 

Šobrīd pašvaldība sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi ir uzsākusi apjomīgu darbu – veikt vēsturiskām ēkām noteiktā aizsardzības statusa pārvērtēšanu. Pašreizējais vēsturisko ēku aizsardzības statuss piešķirts 20.gadsimta 90.gadu pirmajā pusē un daudzos gadījumos neatbilst šī brīža situācijai. Šādos gadījumos ēku aizsardzības statuss būtu jāpārvērtē. Tas atvieglotu īpašniekiem izpildīt ēku pārbūves nosacījumus, tādējādi rodot iespēju samazināt izmaksas ēku atjaunošanā. Ēku pārvērtēšana nodrošinātu mērķtiecīgu to vēsturisko ēku saglabāšanu, kuras atbilst vēsturisko ēku statusam un ir nozīmīga pilsētas vēsturiskā mantojuma un identitātes sastāvdaļa.

 

 

Šo procesu uzrauga Pilsētplānošanas nodaļas kultūrvēsturiskā mantojuma speciāliste Anita Naudiša un vecākais konsultants Guntars Ūķis. "Šis process ilgst jau trīs gadus.

 

 

Šajā laikā ir izvērtēti vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un lielākā daļa no kultūrvēsturiski vērtīgajām ēkām. Problēmas ēku īpašniekiem rada būves, kuras teritorijas plānojumā ir klasificētas kā pārbūvējamas, līdz ar to ēkas aizsardzības statuss ir katrā gadījumā jāvērtē no jauna. Jūlija mēnesī pārvērtēšana tiks pabeigta un iesniegta Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē saskaņošanai. 

 


Iznākusi jauna grāmata par Jūrmalu

 

 

"2015. gada beigās iznāca maza grāmatiņa "Jūrmala. Koka dekori" un man radās ideja izveidot ilustratīvu izdevumu, kurā būtu plašāka informācija. Grāmata saucas "Jūrmala - pilsēta, daba, arhitektūra". Darbs pie tās ilga trīs gadus. Grāmatā ievietots ļoti bagāts foto materiālu klāsts, kas objektīvi atspoguļo pilsētu. Mēģinājām atrast līdzsvaru starp vēsturi, mūsdienu arhitektūru, dabu, pilsētu un sadzīvi," stāsta G. Ūķis. Grāmata ir strukturēta pa vēsturiskajiem pilsētas rajoniem, ir izkristalizējušās katram pilsētas rajonam raksturīgās iezīmes. Tas varētu palīdzēt daudzu māju īpašniekiem apzināt savas mājas vērtību un paskatīties uz to ar pavisam citu skatu - varbūt tas, ko līdz šim uzskatījām par nieku, ir kas gana vērtīgs un saglabājams.

 

 

Grāmata jau pašlaik pieejama visās pilsētas bibliotēkās, kā arī šogad to dāvanā saņems Jūrmalas skolu absolventi.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

    

 

  

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt