Otrdiena,
2021.gada
20.aprīlis
Komentāri
113747

Valdība: Naudu noņemsim, bet jūs tur samaksājiet arī par mums


Apskatīt komentārus (0)


22.09.2020

Jānis Lediņš: “Ja pašvadībām noņems daļu no to finansējuma, tas ietekmēs visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti”

 

 

 

Jānis Vilnītis

 


Solīto 3x500 eiro un stabilas nodokļu sistēmas vietā valdība aizvien izmisīgāk cenšas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un investoriem iesmērēt lielākus nodokļus, piesedzot šo vēlmi ar neesošo vīģes lapu "iedzīvotāju intereses". Mazajiem, vidējiem un MUN uzņēmumiem, kā arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzības saņemošajiem nākotne tā kā jau ir skaidra - vai nu jāpako ceļasomas un jāmeklē darbs ārpus Latvijas, vai jāgatavojas dzīvot no bezdarbnieka pabalstiem, kas, kā jau esam rakstījuši, ir stipri apcirpti jau iepriekš.

 

 

Taču ar mazajiem cilvēciņiem vien mūsu par Ziemeļvalstu labklājību muldošajai valdībai ir par maz - tā ir ķērusies klāt arī pašvaldību budžetiem. (Uzreiz jāpaskaidro, ka Jūrmalas pašvaldībai lielākos ieņēmumus nodrošina iedzīvotāju ienākumu nodoklis no pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem - tā līdz šim saņēma 80% no nodokļa). 

 

 

No vienas puses jau prātīgi - citādi pašvaldības vēl izdomās izsniegt lielākus sociālos pabalstus nekā valdība bezdarbnieku pabalstos. Tas grautu valdības reputāciju, ja nu tāda vēl būs saglabājusies.

 

 

Par to, kā uz valdības izdarībām raugās dome, uz tādu kā jau ierasto ikmēneša sarunu aicināju domes Zaļās partijas deputātu, ZZS valdes locekli Jāni Lediņu:

 

 

- Tā nu tas ir, valdība pašvaldībām uzliek jaunas, papildus funkcijas, bet tā vietā, lai [atbilstoši likumam] iedotu papildus naudu šo funkciju nodrošināšanai, tieši otrādi - to grasās noņemt nost, samazinot pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. 

 

 

Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja palielinās algas skolu skolotājiem, tad arī pirmsskolas skolotājiem algas jāpalielina. Bet tā jau ir pašvaldības funkcija. Tam nauda būs jārod pašvaldības budžetā. Ja valdība samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas nonāk pašvadības budžetā, tad pašvaldībai būs jāapstādina kāda cita programma, lai varētu pildīt šīs funkcijas. Un tās nevar kompensēt ar Eiropas Savienības naudu, jo ES naudu var ieguldīt kaut kur infrastruktūrā,  bet ne jau algās vai pašvaldības funkciju veikšanai. Līdz ar to pašvaldības jebkurā gadījumā būs zaudētājas.

 

 

- Eiropas Savienības līdzekļiem, cik zinu, ir vajadzīgs līdzfinansējums.

 

 

Vajadzīgs gan līdzfinansējums, gan kreditēšanas iespējas, gan projektu rakstīšana, kur ir attiecināmās un neattiecināmās izmaksas. 

 


- Varbūt konkretizējiet, kuras tad ir šīs papildus funkcijas, jo ne jau visi jūrmalnieki pārzina šo tēmu. Teiksim, valsts maksā algas skolotājiem...

 

 

Pirmsskolas skolotājiem maksā pašvaldības. Tāpat kā gadījumā, ja tiek celta minimālā alga, tad ir jāceļ algas arī daudziem citiem [ne tikai minimālo algu saņēmušajiem darbiniekiem], jo normatīvajos aktos ir noteikta saistība, tā saucamā "trepe": nevar novienādot datortehniķa algu ar sētnieka algu. Vai nepacelt algas datortehniķiem, bet pacelt tikai sētniekiem. Vairāk vai mazāk celt - to var skaīties, bet jebkurā gadījumā tie ir papildu izdevumi, un diezgan pamatīgi.

 


- Cik procenti no Jūrmalas gada budžeta tiek tērēti algām? 

 

 

Tādu datu man šobrīd nav, bet varu pateikt, ka izglītībai - visam, kas saistās ar izglītības iestādēm - aiziet apmēram 19% no budžeta. Šajos 19% ietilpst gan skolu uzturēšanas izdevumi, gan saimnieciskie izdevumi, gan piemaksas [pie algām izglītības darbiniekiem].  Samazinot budžeta ienākumus, proporcionāli šis procents uzreiz būs lielāks. Tad pašvaldībām var nākties izvēlēties, kuras jomas turpināt finansēt, kuras - vismaz uz laiku - vairs nē.


 

- Jūrmalniekiem ļoti būtisks ir nekustamā īpašuma nodoklis. Šobrīd ir šī 90% atlaide, bet, ja valsts spiež...

 

 

Tas, kas dzirdams sabiedriskajā telpa - gan par kadastrālajām vērtībām, gan samazinātām nodokļu likmēm - tas ietekmēs pašvaldību budžetus. Taču neviens nerunā par to, ka vajadzētu mainīt pašu [kadastrālo vērtību aprēķināšanas] sistēmu - kāpēc cilvēkam, kurš ir, teiksim, pirms 30 gadiem nopircis īpašumu par zemu cenu nepopulārā vietā, bet, ar laiku šai vietai kļūstot populārai, automātiski pieaug nodokļu maksājumi?


 

- Bordāns man paziņoja, ka viņš šai jautājumā ir svētais (skatīt rakstu. ar Finanšu ministrijas atbildi biedrībai JAVA). Bet kas tad notiek tālāk ar NĪN?

 

 

Es saprotu, ka to visu atkal iesaldēja, bet neviens nedomā mainīt šo sistēmu kā tādu. Joprojām tā paliek kā bumba ar laika degli, kas tiek atstāta nākamajām valdībām. No malas skatoties, izskatās drusku muļķīgi - Bordānam pakļautā iestāde uzbur šīs jaunās kadastrālās vērtības, un Bordāns ir tas, kas ir lielais tautas aizstāvis pret šīm vērtībām. Nu, atvanojiet mani. Un tad vēl pateikt, ka Kučinska laikā Zemes dienestam bija dots uzdevums [pārstrādāt kadastrālās vērtības] - šī koalīcija un valdība jau ir divus gadus, jebkuru normatīvo aktu varēja n reizes pieņemt vai atcelt. Nu tad vajadzēja atcelt šo lēmumu pielīdzināt kadastrālās vērtības tigus vērtībām.

 


- Jau brīdinājām savus lasītājus, lai cilvēki nedomā, ka viņus šīs izmaiņas neskars - ja cieš pašvaldības budžets, cieš jūrmalnieks.

 

 

Šobrīd mēs noteikti neplānojam atcelt 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Bet, ja pašvadībām noņem daļu no to finansējuma - 5% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa - jebkurā gadījuma tas ietekmēs dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem. Vai nu tās būs kādas iepriekš plānotas, bet nenoasfaltētas ielas, kādas ūdens un kanalizācijas pieslēguma vietas, vai kāda parka atjaunošana - jebkurā gadījumā tas ietekmēs katru iedzīvotāju. 

 


- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija  (VARAM) pagājušajā nedēļā izplatījusi preses relīzi ar virsrakstu "VARAM aicina pašvaldības pieteikt ūdenssaimniecības projektus valsts atbalsta saņemšanai". Tikai tālāk izlasot tekstu, izrādās, ka naudu tomēr tā nemaz nedos. 

 

 

Jā, dos aizdevumus, kas jebkurā gadījumā būs jāatmaksā - ar visu līdzfinansējumu. Turklāt dos tiem, kam ir jau gatavi projekti. Tātad, ja paspēj uzcept projektu nedēļas vai divu laikā, tad tu vari lūgt aizņēmumu, bet tālāk - kā tad pašvaldība šo aizņēmumu atgriezīs? Tātad par pieslēgumu vienalga beigās būs jāsamaksā iedzīvotājam. Bet to jau mēs tagad darām - SIA "Jūrmalas ūdens" pieslēdz un pēc tam šo maksu pieliek klāt pie rēķiniem. 

 


- Vai šis VARAM paziņojums nav drusku cinisks?

 

 

Tā tāda politiskā spēle.

 


- Vai dome jau ievēro tādu kā piesardzību, aizņemoties naudu vai sniedzot pašvaldības uzņēmumiem garantijas? Ja valdība samazinās par 5% pašvaldību ieņēmumus, mainās arī aizdevumu summa, ko pašvaldība drīkst ņemt - ir tak noteikta norma!

 

 

Jā, mēs tam ļoti sekojam līdzi un mēģinām plānot ar kaut kādu rezervi, saprotot, ka viss kas var dzīvē notikt. Tāpēc mēs joprojām esam, un domāju, ka arī turpmāk būsim spējīgi segt savas saistības, ja nu gadījumā kas notiek.

 

 

Drīkst ņemt aizdevumu līdz 20% [no budžeta lieluma], mums ir 18%, tas ir, paliek vēl rezerve, ja nu mainās kaut kādi noteikumi.

 

 

Dažbrīd sāk likties, ka mums it kā dod to Eiropas naudu, bet... Tēlaini runājot, iedod vagonu ar naudu - bet tikai tā jāizkrauj caur jumtu, caur stikla logu, - noteikumi uzrakstīti tādi (tos pārsvarā raksta Latvijas ministriju klerki - tātad mūsu pašu bāleliņi, jo ES dod tikai noteikumu vadlīnijas - red. piez,), ka daudzas pašvaldības nespēj uz šo Eiropas naudu pretendēt. Jo, ja pie neattiecināmām izmaksām pieskaita, piemēram, skolas ventilācijas iekārtas un virtuvi, jo tās it kā neattiecoties uz izglītību... Bet skolā taču ir vajadzīga gan ventilācija, gan virtuve - kā bez tām var būvēt vai rekonstruēt skolu?! Tātad šie izdevumi jāsedz no pašvaldības budžeta. Bet kur šo naudu ņemt?

 


- Īsāk sakot, nākotne prognozējas ne tajos krāsainākajos toņos...

 

 

Diemžēl tā izskatās.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

    

 

  

 

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt