Eiropas Parlaments pieņem mazajiem uzņēmumiem draudzīgāku nodokļu režīmu

Apskatīt komentārus (1)


24.01.2020

EP deputāti atbalstīja dalībvalstu ierosināto likuma tekstu ar 592 balsīm par, 22 pret un 51 atturoties. 

 

 

Ziņu dienests

 

 

15. janvārī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma jaunu nodokļu režīmu, kas būs draudzīgāks Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī varētu palielināt pārrobežu tirdzniecību.

 

 

“Priecājos par kolēģu plašo atbalstu šim priekšlikumam, kas Eiropas Savienības mazajiem uzņēmējiem samazinās ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas par 18% un ievērojami atvieglos administratīvās prasības,” norādīja par ziņojumu atbildīgā EP deputāte Inese Vaidere (EPP, LV). “Vairāk nekā puse uzņēmumu ir tieši mazie uzņēmumi, tāpēc izmaiņas būtiski veicinās pārrobežu tirdzniecību, ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu,” viņa piebilda.

 

 

Jaunā sistēma ievieš šādas izmaiņas:

• ievērojami atvieglo PVN atskaišu iesniegšanu, ļaujot ietaupīt līdz pat 18% grāmatvedības izmaksu;
• turpmāk mazie uzņēmēji varēs saņemt PVN atbrīvojumu arī citās dalībvalstīs;
• maksimālais gada apgrozījums, kas ļauj uzņēmumam piemērot PVN atbrīvojumu, palielināts līdz 85 000 EUR vienā dalībvalstī un līdz 100 000 EUR visā Eiropas Savienībā (Latvijā līdz šim šis slieksnis bija 30 000, tātad tas paaugstināts 2,6 reizes);
• mazajiem uzņēmējiem nebūs atsevišķi jāpieprasa PVN atbrīvojumi katrā valstī, kurā tie darbojas – vajadzēs pieteikties tikai dalībvalstī, kur tie reģistrēti;
• uzlabota informācijas apmaiņa starp dalībvalstu nodokļu dienestiem, lai mazinātu krāpšanas riskus.

 

 

Tiek lēsts, ka, pateicoties šīm izmaiņām, ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas mazajiem uzņēmumiem samazināsies par 18% — no 68 miljardiem līdz 56,1 miljardam EUR visā Eiropas Savienībā. Savukārt mazo uzņēmēju pārrobežu tirdzniecība, pateicoties izmaiņām, Eiropas Savienībā varētu pieaugt par 13,5%.

 

 

Jaunā sistēma stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra. EP sākotnēji prasīja, lai izmaiņas stātos spēkā jau no šī gada, tomēr dalībvalstis lēma ieviešanu atlikt.

 

 

Jāpezīmē, ka Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ievēlēta no partijas "Vienotība". Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš ievēlēts no "Vienotības" reinkarnācijas partijas "Jaunā Vienotība", jau vairākus mēnešus dažādiem medijiem paudis, ka gatavojas Latvijā pilnībā iznīcināt jau tā niecīgo atblastu mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Piemēram, pagājušā gada augustā LETAi premjers uzsvēra, ka, piemēram, "mikrouzņēmuma nodokļa režīms viņa skatījumā ir netaisnīgs pret pārējiem, tāpēc tas būtu jāmaina".  Vairākkārt dzirdēti arī vēl kategoriskāki izteikumi , piemēram, ka pilnībā jālikvidē patentmaksas, iespēja strādāt kā pašnodarbinātajiem atvieglotā nodokļu režīmā, u.tml., uzsverot, ka visiem esot jāmaksā vienādi nodokļi.

 

 

Jāatzīmē, ka, piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir visaugstākie Eiropas Savienībā. Daudzās ES valstīs pastāv mazajiem uzņēmumiem (ar "mazajiem uzņēmumi" ES saprot ne gluži to pašu, ko Latvijā) īpaši draudzīgi nodokļu režīmi. Piemēram, Vācijā valsts ne vien nepiepraa maksāt nodokļus, bet vēl piemaksā pašnodabinātajam, ja tas nav spējis nopelnīt Vācijā valsts noteikto iztikas minimumu. Polijā nodokļu kopējā likme uzņēmumiem līdz miljona apgrozījumam ir vien daži procenti. Eiropas kopējā tendence ir atbalstīt jaunos, mazos uzņēmumus un pašnodarbinātos, - par to liecina arī augstākminētais EP lēmums.