Sestdiena,
2020.gada
15.augusts
Atpakaļ

Ваша зарплата и экология =================== Ваши личные k




Jūsu personiskie ienākumi (darba alga, bizness-peļņa, pabalsts, pensija) un valsts ienākumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem, ir īpaši svarīga ekoloģiska stabilitāte. Un neuzmanība pie ši temata, profilaktikas nepietikamība, jau eksistējošo pārkāpumu ignorēšana pasliktina (taisni vai
netieši) ekonomisku situāciju. Ūdens un gaisa kvalitāte iespaido uz veselību un darbaspējas - tas ir skaidri. Un veselai kvalitātei ir vajadzīga pastāvīga gādība par planētas ekosistēmu. Jā, tieši planetārā mērogā, jo viss dabā ir savienots. Bet centieni par dabas un Jūsu veselības (un darba algas) aizsargāšanu iesākas no lokālām darbībām - (iela, pilsēta, valsts), kur katrs var pielikt brīvprātīgas pūles kopīgai pasaulei.
Racionalak vispirms pastiprināt pašu vājāko ekosistēmas vietu profilaksi. Dažreiz ir pieprasāma īpaša ekspertīze, lai definētu riska zonas, bet itin bieži pietiekami nostāviet vērīguma un sistēmiskas pieejas pie vispārpieejamas informācijas analīzes.
ATCERATIES PAR ALGU!

<strong>Konkrēts piemērs:</strong>

Latvija ir interesanta vieta tūrismam. Vājš posms ir Rīgas līcis. Šurp nonāk notekūdeņu vairākums un ir Rīgas rajonā pastāvīga tehnogenas aktivitāte (transports, tranzītu kravas, naftas bāzes, utml. ). Netālu no Rīgas -
Jūrmalas kurorts (un citi piejūras pilsētas) - tieši šeit ir iespējami lielakie ekonomiski zaudejumi eko-avārijas un vides spēcīga piesārņojuma gadījumā.
Liela antropogēnas ietekmes dēļ Rīgas līča ekosistēma ir ļoti vārīga un ūdens noderība peldei uz pieļaujama robežas (vasaras ekspertīze 2012)- tas nozīmē, ka daba var neizturēt slodzes palielināšanu. Tādā gadījumā kūrortus līča krastā nebūs (bizness sabruks, nekustamais īpašums pazaude vertību, iedzīvotāji nonāks nabadzībā). Tūristu vizītu samazināšana saīsinās arī valsts budžeta ienākumus, ka jutīs reģionus, kuri ir pat attālināti no jūras.
Bet varas un biznesa daudzi pārstāvji kā agrāk skaita, ka pastiprinātā gādība par dabu bremzē ekonomiku, tādēļ urbanistiski attīstības plāni ievērojami
apsteidz vides aizsardzības plānus.
Vai Jums ir vajadzīgs ekonomisks rāviens bezdībenā?

Pie tā vajag pieminēt arī citus faktorus:
1. Krīžu laikā priekšnieku darba algu saglabāšanas dēļ bija operatīvu darbinieku masveida “optimizacija” (kas atbild par tīrību: mežsargi, vides inspektori, sētnieki).
2. Tika samazināti līdzekļi uz ekomonitoringu visas valsts mērogā - ir sarežģīti izsekot visus parametrus un laikā atreaģēt.
3. Atkrītumu savakšanas un šķirošanas sistēma ir mazefektīva (daudz nelegālu izgāztuvju).
4. Oficiālas varas bieži neatzīst ekodrošības prioritāti, dodot priekšroku formālaj ārējaj sakopšanaj.
5. Intensiva neadekvāta mežu izciršana (tas ari ietekme gaisa un udens kvalitate).
6. Ekoloģiska izglītība nepaspēj aiz patēriņa alkana tempiem.
Tādējādi ir liels neatgriezenīsku procesu sākuma risks.
(Var uzbūvēt zelta krastmalu un 7* viesnicu, bet kam tas vajag, ja blakus bus mirušā jūra? )
Pie tam politiķi pārliecina, ka valsts iznāca no krīzes, situācija ir stabila un laimīga investīcijām.
Ahā, valsts iznāca uzpīpēt, situācija ir stabili riskanta un investīcijas glābšanas aprīkojumā ļoti īstajā laikā!
Taču, katrs pats var nodarboties ar pašizglītošanos, pārbaudīt politiku ar praksi un atcerēties, ka cilvēks var dzīvot tikai kopa ar dabu.


Rakstu ievietoja: Anton Voprosov
     Komentēt ->

Nav neviena komentāra


Atpakaļ

Komentēt:

vārds:

[b]text[/b] text; [i]text[/i] text [url]http://testlink.lv[/url] http://testlink.lv; [img]http://testlink.lv/bilde.jpg[/img]


 

  

  

   

 

  

  

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt