2021. gada 17. septembris, piektdiena

Русский

Gatis Truksnis: “Mums vajag Maestro, festivālu un jaunu zāli”

Jūl 23, 2021 | Pilsētā

Kā jau informējām, šogad Dzintaru koncertzāle svin nozīmīgu jubileju – 85 gadus kopš Mazās zāles, pirmās slēgtas konstrukcijas koncertzāles Latvijā, atklāšanas. Par godu šim notikumam Dzintaru koncertzāle aicina klausītājus uz krāšņo Jūrmalas festivālu, kas ar pieciem izciliem koncertiem priecēs klausītājus klātienē no 27. līdz 31. jūlijam.

Preses konferencē, kas bija veltīta šim lieliskajam pasākumam, Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis pauda: “Šis ir jau septītais gads, kā notiek Jūrmalas festivāls. Protams, šogad īpašos apstākļos. Īpaši arī tāpēc, ka jubilejas gads – tie ir priecīgāki apstākļi. Sarežģītāki apstākļi, protams, ir visiem zināmās Covid pandēmijas ieviestās korekcijas dēļ, un mēs faktiski… Visu šo gadu domē bija tāda izšķiršanās – vai nu mēs slēdzam koncertzāli ciet vispār, vai arī tomēr mēģinām kaut ko darīt un kaut kā atbalstīt.

Līdz šim mēs esam mēģinājuši dažādi – gan tiešraidēs, gan kaut kā citādāk, lai māksliniekiem būtu iespēja uzstāties, lai dzīve koncertzālē turpinātos, lai tā uguntiņa šeit degtu. Šobrīd ir prieks, ka tomēr varam gandrīz normālos apstākļos – ar skatītājiem pilnu zāli – šo pasākumu novadīt. Tā kā tas, domāju, būs neaizmirstams pasākums, sevišķi tāpēc, ka kopā ar šī gada jubilāru Raimondu Paulu. Viņš man tā teica, ka būšot… Nu gan viņš pats pateiks. Visus gaidām!

Man ir prieks, ka Jūrmalas festivāls apaug jau ar tādu kā leģendu. Mēs jau te runājām, ka festivālam ir golfa turnīri, savas leģendas un pastāsti. Tā kā paldies Aleksandram Antoņenko, mūsu festivāla dvēselei, un visiem citiem, kuri mūs šeit atbalsta, nāk, brauc, un koncertē šeit, Latvijā, šeit pie mums, mīļajā Dzintaru koncertzālē.”

Jurmalasvards.lv: “Šogad 85 gadu jubileju svin gan Maestro, gan Dzintaru koncertzāle. Vai ir iespēja, ka 90 gadus Dzintaru koncertzāles Lielā zāle sagaidīs jaunā veidolā?”

G.Truksnis: “Ļoti ceram, bet tagad mums ir jāatkārto projektēšanas konkurss un tad viss būs atkarīgs no tā, kādas būs vai nu kreditēšanās iespējas, jeb arī kāds cits nebūt Eiropas fondu vai valdības atbalsts, ko mēs ļoti gribētu saņemt Dzintaru koncertzālei kā vienai no nozīmīgākajām koncertzālēm valstī. Visas koncertzāles to saņem, Dzintaru koncertzāle diemžēl…. Mēs paši, Jūrmala vien, gan  šajā grūtajā pandēmijas laikā, gan vienmēr un visur esam spiesti to darīt vieni paši.”

Jurmalasvards.lv: “Šķiet, ka kādreiz jau bija kaut kāds konkurss?”

G.Truksnis: “Tie bija metu konkursi. Niansēs varbūt īsti neskaidrošu, tik daudz neiedziļināšos, bet ir zināmi fondi, līdzekļu apjoms, kas atvēlēts projektēšanai. Ja tas ir divreiz un trīsreiz pārsniegts, tad jāsaprot, vai nu mums ir nesaprātīgas prasības, jeb arī nedaudz projektēšanas programmu jāpārtaisa. Jo, ja nosacīti gandrīz vai pusotrs vai divi miljoni aiziet projektēšanai, tad tā nav normāla projektēšana. Es nezinu, kas tas tāds ir. Te nav nekāds divritenis jāizgudro no jauna, tā nav smadzeņu ķirurģija tomēr. Tā teikt, kaut kas neštimmēja ar tiem budžetiem, prasību apjomiem un atalgojuma lielumiem. Tomēr jāskatās, lai būtu par saprātīgu cenu. Gaumes robežās jāturas tomēr.”

Jurmalasvards.lv: “Bet doma kā tāda vispār ir?”

G.Truksnis: “Jā, ir, tāpēc, ka faktiski jādomā jau par esošajām konstrukcijām, ir tomēr jāskatās. Mēs ar Ķirša kungu runājām, ka tajās jau ir rūsēšanas pazīmes. Ja tuvākā laikā nenotiek pārbūve, tad tāpat visam ir jāveic kaut kāds audits. Bet normāli, loģiski būtu, ka zāle ir bišķiņ jāpaplašina un jāpadara ērtāka, arī skatuve ir jāpadara ērtāka – gan televīzijas filmēšanām, gan lieliem notikumiem. Tā kā tas noteikti ir vajadzīgs.

Mazā zāle ir skaisti uztaisīta – kā konfekte. Lielā zāle faktiski jau ir cik gadu? Kurš tas bija gads? 1960. gads? Es vairs neatceros, bet katrā ziņā tas ir vairāk kā 50 – 60 gadus atpakaļ taisīts. Nedaudz kaut kādi uzlabojumi ir bijuši, nedaudz griestu remonti ir bijuši, un vēl šis tas ir bijis, bet to vajadzētu jaunā kvalitātē – nezaudējot veidolu, nezaudējot akustiku un  nezaudējot to īpašo auru, bet zāle ir jāpadara ērtāka un mūsdienīgāka, jo viņa jau vairs nenes slodzi. Un vietu skaits… Zālei jābūt ērtākai un vairāk cilvēkiem – to vietu arī ir nedaudz.

Lai varētu paplašināt sezonu, domāju, zālei vajadzētu uztaisīt nedaudz nosiltināmu no sāniem. Saglabājot atvērto zāli, bet ar bīdāmajiem vai kaut kādiem vizieriem, lai koncertsezona varētu būt nevis tikai jūnijs, jūlijs, augusts, bet, teiksim, maijs – septembris ieskaitot. Gribētāju koncertēt ir ļoti daudz. Dzintaru koncertzāles direktors mums teica, ka nākošā gada sezonā visas dienas saplānotas pilnas. Tā kā pieprasījums noteikti būs.

Tā kā ceram, ceram, ceram uz to, bet ne viss ir atkarīgs no mums. Tie tomēr tie ir kaut kādi nu… padsmit miljoni…”

Jurmalasvards.lv: “Bet ja Jūrmala kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu…”

G. Truksnis: “Es tāpēc arī domāju, ka mēs varētu rast kaut kādu atbalstu valdībā – šajā vai nākošajā, visticamāk. Arī šajā, iespējams, kāpēc ne? Jo es domāju, ka tā ir saprātīga investīcija un visai Latvijai vajadzīga. Jūrmala, protams, vienmēr ir pati vilkusi un velk to vezumu, remontē visu, un dara – piemēram, Aspazijas māja: vienīgais Raiņa un Aspazijas saistītais muzejs, kas uz viņu lielo jubileju bija atremontēts. To pašvaldība bija izdarījusi, tāpat arī Dzintaru koncertzāles slēgtā zāle.

Jo redz, kā ir – Dzintaru koncertzāle nav reģionālā koncertzāle, kā mums valstī ir GORS, kā mums ir Liepājas Dzintars, kas saņem šos te atbalstus no valsts. Jo skaitās, ka mēs esam baigi tuvu Rīgai. Otra lieta ir tas, ka tas ir pašvaldības uzņēmums. Pašvaldības uzņēmumiem vispār pandēmijas laikā nekāds atbalsts nepienākas. Uz to mēs vispār nevaram pretendēt, tāpēc jau bija tās problēmas, šogad, pagājušogad. Runājām ilgi un dikti ar Ķirša kungu – vai slēdzam vispār ciet, laižam darbiniekus mājās, vai arī tomēr uzturam to uguntiņu te degot, lai tomēr mūziķi var muzicēt – labi, kaut vai tiešraidēs, kaut vai internetā, bet, lai viņš tomēr var nākt un mēģināt, muzicēt. Tas nozīmē, ka jāuztur štats, pati koncertzāle, apkopšana, tehniskie darbinieki. Izvēlējāmies tomēr to otro variantu, tomēr to uguntiņu turēt, nepūst, nedzēst viņu nost. Tie, protams, atkal ir pašvaldības līdzekļi un tā, bet nu kultūra mums ir ļoti svarīga. Kultūras cilvēki ir svarīgi, un kultūras dzīve ir svarīga. Es nevaru iedomāties, ka mēs varam pateikt “nē” Maestro 85. jubilejas koncertam, mūsu Jūrmalas festivālam un Aleksandram Antoņenko, un visiem citiem. Tagad varbūt ir bišķi epidemioloģiskā situācija palaista brīvāka, var būt skatītāju pilna zāle, un mēs varam to baudīt, jo jāsaprot, ka kaut kādi puspasākumi – viens par trim soliem, un vēl kaut kādi plastmasas sadalošie stikli un kaut kādas te maskas un vēl kaut kas… Draugi mīļie, nē, ir ļoti daudz cilvēku, – es tai skaitā -, kas tad labāk paliek mājās.”

Atklāts atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks

Atklāts atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks

Piektdien, 13. augustā, atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks – valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis. Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās...

Dzimtsarakstu nodaļā (09.08. – 15.08.) reģistrēti:

Dzimtsarakstu nodaļā (09.08. – 15.08.) reģistrēti:

12 bērni – 8 meitenes (Adele, Alisa, Amanda, Amelia, Amēlija, 2 Emmas, Olivia) un 4 zēni (Adrians, Kirills, Mirons, Samuels) 12 laulības.11 mirušie - Mihails Bogopriimecs (1935), Velta Buivida (1933), Leokādija Fedosejeva (1931), Zigrīda Indriksone (1943), Varvara...

Latviešu mākslinieku darbi izstādē Meža mājā Ķemeros

Latviešu mākslinieku darbi izstādē Meža mājā Ķemeros

Borisa Bērziņa, Rūdolfa Piņņa, Vijas Maldupes, Helēnas Heinrihsones un citu izcilu latviešu mākslinieku jūras iedvesmoti darbi izstādē Meža mājā Ķemeros Šogad 3.starptautiskā jūras tematikai veltītās biennāles “Marīna 2021” ietvaros atklājam jaunu izstāžu galamērķi –...

Ūdenssaimniecības attīstības plānotie darbi šonedēļ

Ūdenssaimniecības attīstības plānotie darbi šonedēļ

Plānotie darbi no 09.08. līdz 14.08. Visu informāciju par aktuālajiem darbiem var uzzināt arī uzņēmuma mājaslapā www.jurmalasudens.lv , kā arī Facebook un Twitter. Jautājumus, kas ir saistīti ar būvdarbiem, varat uzdot darbu vadītājiem, kas ir norādīti virs konkrēto...

Pilsētas autobusu saraksts