Pirmdiena,
2020.gada
1.jūnijs
Pilsētā
110032

Tavars: Laime ir iespēja būt savas tautas daļai


Apskatīt komentārus (0)


24.01.2020

Latvijas Zaļā partija Jūrmalā svin savu 30. gadu jubileju

 

 

ZIŅU DIENESTS

 

 

PUBLICITĀTES FOTO: TAJANA LEJIŅA 

 


Pagājušajā nedēļā, 13.janvārī, savu 30. gadu pastāvēšanu svinēja Latvijas Zaļā partija, kuru var dēvēt par vecāko jaunlaiku partiju, jo vecākas ir tikai tās, kas ir it kā atjaunojušas savu darbību pēc PSRS okupācijas no Ulmaņlaikiem (pirmā). Ideja par šādas partijas nepieciešamību radusiess 1. Zaļās loģikas konferencē 1989. gada rudenī. Kā iniciatori un aktīvākie partijas veidotāji sadarbojās Juris ZvirgzdsOļegs BatarevskisIndulis EmsisArvīds UlmeValts Vilnītis, u.c., pēc kuru iniciatīvas 1990. gada 13. janvārī tika nodibināta LZP. Dibināšanas brīdī partiju veidoja 123 biedri. Šobrīd šajā partijā ir vairāk kā 800 biedri. 

 

 

Kā atcerējās partijas vecbiedri, tad partijas dibināšana bija visai vētraina. Partijas dibināšanas kongress divas dienas pēc kārtas notika Jūrmalā, Lielupē (tāpēc arī visai simboliski bija tas, ka jubilejas balle notika Jūrmalā) un neesot daudz trūcis, lai vienas partijas vietā būtu izveidojušās divas – bet viss beidzies labi.

 

 

Nozīmīgi partijai bija arī citi laiki. Daudziem noteikti atmiņā iespiedies notikums par ko ziņoja lielākie masu mediju pārstāvji Baltijā un ārpus tā - pastiprināta naftas vada - Birži - Mažeiķi - Būtiņģe – kas atrodas tuvu Latvijas robežai, apsardze. Šādu lēmumu Lietuva pieņēmusi pēc tam, kad 21. jūlijā Latvijas vides aizsardzības aktīvisti šķērsoja abu valstu robežu un uz vairākām stundām aizkavēja pirmā tankkuģa uzpildīšanu terminālā. 

 

 

Vides aizsardzības aktīvisti pieķēdējās termināla galvenajam krānam. Šāda "zaļo" rīcība aizkavēja iecerēto naftas produktu pārkraušanas uzsākšanu. Protestētājus uz Latviju deportēja. 
Lietuvā tika aizturēti četri protestētāji - 33 gadus vecais Askolds Kļaviņš, 22 gadus vecais Viesturs Silenieks, 39 gadus vecais Reinis Kalpiņš un 30 gadus vecais Andris Tālmanis.

 

 

Kopš 2002. gada jūlija, kad Latvijas Zaļā partija 12. kongresā nolēma veidot kopīgu sarakstu 8. Saeimas vēlēšanās ar Latvijas Zemnieku savienību, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība turpina strādā Zaļo un Zemnieku savienībā (ZSS), sadarbojoties ar reģionālajām partijām (tai skaitā partiju Latvijai un Ventspilij).

 

 

Jubilejas pasākumā apsveikuma vārdus pauda un pagātnes notikumos atskatījās daudzi partijas vecbiedri, kā arī ilgadējie sadarbības partneri.

 

 

Kā pauda runātāji, tad 90-tie gadi bija ļoti saviļņojošs laiks, bet 1990. gada Zaļās partijas manifestā ierakstītais par neatkarīgu Latviju, tajā laikā  vienkārši  skaitījās radikālisms! Tagad  tas daudziem šķiet ir pats par sevi saprotams, bet 90 tā gada janvārī tas piederēja pie radikālā spārna, jo tai laikā oficiāli vēl bija runa tikai par Latvijas republikas lielāku autonomiju vai patstāvību. Par īstu neatkarību runāja tikai tā saucamais radikālais spārns. Līdz ar to var secināt, ka Zaļā partija, tie kas to dibināja, tie šajā ziņā bija radikāli.

 

 

Tāpat tika atgādināts, ka tai laikā zaļajai kustībai bija raksturīgs neformāļu raksturs – tur liela nozīme bija arī  Vides aizsardzības klubam, kas bija un lielākoties joprojām ir  Zaļās partijas NVO brāļorganizācija, un daudzi partijas biedri ir arī VAK pārstāvji. Iespējams, ka tieši šī neformāļu kustība bija tā, kas visvairāk aizrāva jauniešus gan protestējot pret piesārņojumu Baldonē, Slokas papīrfabrikas neattīrītajiem notekūdeņiem un, protams, metro būvniecību Rīgā. Svinīgajā pasākumā tika uzsvērts, ka zaļai kustībai ir jāprot nošķirt svarīgāko gan globālā līmenī, gan valsts un pat pašvaldības līmenī.

 

 

Sevišķi aizkustinoša bija VAK un Zaļās partijas dibinātāja Arvīda Ulmes uzstāšanās, kur, protams, neiztika arī bez viņa dzejoļu lasījumiem. Iespējams daudzi pat nezināja, ka Haralda Sīmaņa leģendārās dziesmas par ezeru kalna galā dzejas vārdi pieder tieši Arvīdam. Jāātzīst, ka tieši viņa runa tika apbalvota ar visgrandiozākajiem aplausiem.

 

 

Partijai nozīmīgs bija arī 2015. gada 3. jūnijs, kad Valsts prezidenta amatā ievēlēja Raimondu Vējoni. Aizklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, piektajā vēlēšanu kārtā R. Vējoņa kandidatūru atbalstīja 55, bet pret bija 42 deputāti. 

 

 

Nākamais valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS) pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas saeimā pirmajā uzrunā bija visai apmulsis. Tverot pēc minerālūdens pudeles viņa pirmie vārdi bija: "Laikam no sākuma jāierauj". Pēcāk uzrunā viņš solīja turpināt strādāt Latvijas valsts un tautas labā. 

 

 

“Savas zemes patrioti uzskata, ka koki vairāk jāstāda, nevis tikai jācērt. Savas zemes patrioti uzskata, ka dzīvība ir visaugstākā vērtība un laime, pret to jāizturas ar cieņu, godbijību un sajūsmu, bet visaugstākā laime ir iespēja cilvēkiem būt savas tautas daļai tai atvēlētā zemē, izpildot pienākumu nodrošināt tautu daudzveidību pasaulē. Nākotne pieder patriotiem!” Tā Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs kopš 2011. gada

 

 

Jāpiebilst, ka 17.janvārī, kā sociālajos tīklos informēja partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, tad šajā dienā Ģenerālprokuratūra atkārtoti izbeidz kriminālprocesu pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni lietā par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), iespējams, nelikumīgu finansēšanu.

 

 

E. Tavars: “Pirms trim gadiem tika uzsākta šī nepamatotā kampaņa ar “masku šoviem”, aizturēšanām un kratīšanām pret Jūrmalas pilsētas mēru. Jāpasakās visiem, kuri nolēma nenosodīt G. Truksni, pirms tā lemj LR tiesībsargājošās institūcijas, paldies arī Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri novērtēja G. Trukšņa paveikto pilsētā un atkārtoti viņu ir izvēlējušies par pilsētas mēru. Tas, ka Ģenerālprokuratūra atkārtoti izbeigusi šo krimināllietu, apliecina, ka gan Zaļās partijas, gan vēlētāju lēmums ir bijis pareizs.”

 

 

P.S. Redakcija pievienojas sveicējiem un teiktajam, ka zaļajai idejai vēl daudz kas ir darāms. Viena no būtiskākajām lietām – iedzīvotāju informētība un izglītošana, lai viņi neuzķeras uz zaļo dolāru spīdumu acīs pārņemto Jūrmalas “aizsardzības” pārstāvju demagoģijas un meliem! Jūrmalai ir jābūt zaļākajai pilsētai Latvijā!

 


Tikko iesācies 1990.gads, gaisā virmo Atmodas jūtas, saviļņojums, romatisms un gaidas, ka viss savādāk būs.

 

 

Palēnām mēs ejam pretī paši savai un visas dzīvības bojāejai. Mēs pat jau vairs nestāvam uz dabas katastrofas sliekšņa, bet esam jau tur iekšā.  Brieda nepieciešamība pēc visu zaļi domājošo politiskās programmas un politiskajiem mērķiem, lai stātos pretī straujajiem industrializācijas tempiem un līdzšinējai valsts politikai, kas pamatojās tikai uz ražošanu ražošanas pēc, pilnīgu ekoloģisko degradāciju. Ja atsakās no daudziem it kā sociāliem iekarojumiem, kas bendē dabu, šinī sakarā 13. un 14. janvārī Lielupē notika Latvijas Zaļās partijas dibināšanas kongress. Partija dzima ar lielām grūtībām. Iniciatīvas grupa strādāja vairākus mēnešus. Arī šīs divas dienas, kurās noritēja LZP Statūtu, Manifesta un citu jautājumu ap spriešana, bija saspringtas. Patiesības labad gan jāteic, ka kongresa pirmajā dienā, apspriežot Statūtus, delegāti reizēm kļuva pārlieku sīkumaini, vienu otru brīdi nonākot gandrīz līdz personīgiem apvainojumiem. Redakcijas komisijas izstrādātie Statūtu punkti tika nepārtraukti pārbalsoti. Varbūt tas bija pozitīvi no demokrātijas viedokļa. Taču nelaime tā, ka no jauna tika atkārtoti celti gaismā tie priekšlikumi, ko redakcijas komisija agrāk veiktā darba gaita jau bija noraidījusi. Brīžiem zālē un pat prezidijā valdīja tāds sajukums, ka palika iespaids, ka vienas Zaļās partijas vietā tūlīt nodibināsies vairākas. 

 

 

Daži delegāti no zāles traucēja prezidijam normāli strādāt. Visbiežāk bija tā, ka kārtējā Statūtu punkta apspriešana beidzās bez būtiskiem labojumiem. 

 

 

Daudz normālāka gaisotne valdīja nākošajā dienā. Par iestāšanos LZP jau bija uzrakstījuši iesniegumus vairāk kā 100 biedri. Latvijas Zaļā partija tika pasludināta par nodibinātu, un tas bija pats galvenais. Otrajā dienā tika vēlēti revīzijas komisijas locekļi, informācijas un koordinācijas centra locekļi. Informācijas un koordinācijas centrs būs praktiskās vadības orgāns. Par tā koordinatoru tika ievēlēts Igors Meija. 

 

 

A. Freimane  Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.11 (27.01.1990)


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt