Pirmdiena,
2020.gada
1.jūnijs
Pilsētā
111140

Palīdzam atgriezties pašu sētā


Apskatīt komentārus (0)


17.03.2020

Remigranti saņem palīdzību no valsts sadzīvisku jautājumu risināšanā

 


Guna Vilnīte

 

 

DESIGNED BY V.IVASH / FREEPIK

 

 

Deviņdesmito gadu naivie sapņi par trimdas latviešu masveida atgriešanos dzimtenē pēc Latvijas neatkarības atgūšanas palikuši dziļi pagātnē. Realitāte izrādījās pavisam cita: ekonomiskā krīze un nekustamo īpašumu burbuļa plīšana izraisīja masveida emigrāciju. Ir pagājuši gadi, emigrantu plūsma samazinājusies, un ir cilvēki, kas vēlētos pēc emigrācijā pavadītiem gadiem atgriezties Latvijā.

 

 

Nu jau pāris gadu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un plānošanas reģioni īsteno remigrācijas projektu, kas saucas “Palīdzam atgriezties pašu sētā”, saīsinājumā – PAPS. Tā saucas arī mājaslapa, kur var atrast koordinatoru kontaktus un ziņas par šo projektu.

 

 

Kāda ir reemigrantu plūsma un kā valsts palīdz viņiem atgriezties? Ar šiem jautājumiem "Jūrmalas Vārds" devās uz Rīgas plānošanas reģionu, kur remigrantiem šobrīd palīdz Daina Šulca, remigrācijas koordinatore. Sarunā piedalījās arī Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš.

 


PAPS izveidošanas vēsture

 

 

2009. gadā tika izveidoti plānošanas reģioni, viens no jautājumiem, ar ko tie strādā, ir remigrācija. Remigrācijas politika koordinatoru līmenī sākās 2018. gada martā. Jaunās politikas inciatīva, ko virzīja VARAM, - pirms tam par šo jomu atbildēja Ekonomikas ministrija. Viņiem bija pat plāns. Pagāja gads vai divi, un tad viņi saprata, ka to neievieš, un tad VARAM paņēma savā paspārnē. Ministrijas pārstāvji devās uz Ministru kabinetu un teica, ka ir jāstrādā, remigrācijas plāns ir jāievieš, un katrā plānošanas reģionā izveido vienu koordinatora štata vietu. 2018. gadā apstiprināja Remigrācijas plānu, tad sāka meklēt cilvēkus, pieņēma viņus darbā, izveidoja komunikācijas shēmu, un darbs sākās faktiski no 2018. gada marta. 

 

 

Tika izsludināti divi konkursi - viens konkurss pašvaldībām- 40 000 EUR, vienai pašvaldībai ne vairāk kā 10 000 EUR, un 40 000 EUR uzņēmējdarbības granti, ar noteiktu ierobežojumu ne vairāk kā 10 000 EUR katram saņēmējam. Plus tai laikā bija arī pilotpašvaldības, un Rīgas reģionā tas bija Tukums, kam tika piešķirts atsevišķs finansējums. 

 

 

Likumu par diasporu, kurā likuma valodā aprakstīta diasporas politika un katras ministrijas pienākumi šai jomā, pieņēma tikai 2019. gada janvārī.

 


Praktiskos jautājumos palīdz koordinatori

 

 

PAPS mājaslapā atrodami piecu reģionu koordinatoru foto un kontakti. Tie ir cilvēki, kas ikdienā kontaktējas ar remigrantiem, palīdzot viņiem atrast, piemēram, darbu, skolu bērniem, dažkārt sakārtot arī ne tik vienkāršus jautājumus. Pēc dzirdētajām atsauksmēm koordinatora personība, komunikācijas veids, atsaucība u.t.t. remigrantiem ir ļoti būtiski. 

 

 

Apmēram mēnesi par Rīgas reģiona remigrācijas koordinatori strādā Daina Šulca. Viņa stāsta, ka motivācijas pieteikties šim darbam bija pat vairākas: "Pirmkārt, man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, uzklausīt viņus, saprast. Otrs - es pati ilgstoši esmu dzīvojusi Dānijā un, šķiet, ka varu saprast interesi atgriezties savā zemē. Emigrācijā mēs daudzi ilgojamies pēc Latvijas. Treškārt - mans darbs arī agrāk bija saistīts ar valsts pakalpojumu piemērošanu dažādās cilvēku dzīves situācijās," saka Daina.

 


Atgriezties vēlas daudzi. Ne tik daudzi tiešām atgriežas

 

 

Šogad divos mēnešos ar kooridinatoru palīdzību Latvijā, Rīgas reģionā, ir atgriezušies 26 cilvēki, ieskaitot bērnus, un pašlaik jau ir izstrādāti vēl 42 individuāli piedāvājumi. "Tradicionālā uztvere ir, ka cilvēki raksta [un vēlas atgriezties] tikai no Īrijas un Anglijas, bet raksta arī no Vācijas, Francijas un Zviedrijas, pat no Jaunzēlandes, Ķīnas un Austrālijas," tā Daina. 

 

 

No Ķīnas Latvijā vēlas atgriezties ģimene, kuriem Šanhajā ir savs modes zīmols, un bez tam viņi attīsta arī auto braukšanas simulatora projektu. Viņi vēlas atgriezties Eiropā un tieši Latvijā, jo šeit ir iespēja dzīvot tuvu dabai, šeit ir "skaidrāka likumdošana un brīvāka kultūra, kas ir svarīgi mūsu izaugsmei gan personiski, gan biznesa jomā".  

 

 

No Lielbritānijas Latvijā vēlas atgriezties zinātnieks, kura specialitāte ir teorētiskā matemātika, un viņš interesējas par pētnieciskā, zinātniskā darba iespējām Latvijā.

 

 

Ir meitene, kura vēlas pirkt nekustamo īpašumu Jūrmalā – uzsākt nelielu biznesu, daļu no īpašuma izīrējot vasarniekiem. Viņas vīrs ir Kanādas pilsonis, kuram ir savs uzņēmums, bet to viņš plāno vadīt attālināti. Paralēli šim uzņēmumam vīram ir profesija - naftas un gāzes ģeologs, un koordinatorei jāpalīdz ar konsultācijām, kā viņš savus ienākumus varēs saņemt bankas kontā Latvijā.

 

 

Gatavojam piedāvājumus un sūtām saites, kur meklēt risinājumu katra individuālajām vajadzībām - kā atrast darbu vai nodibināt uzņēmumu, kā atrast bērnudārzu konkrētā pašvaldībā.  "Tas parasti ir tikai sākums. Te nāk klāt arī cilvēciskais faktors: piemēram, ģimenē sieva ir latviete, vīrs - polis. Kā viņam atrast darbu? Protams, vispirms vajadzīgi latviešu valodas kursi. Tad meklēju Latvijā poļu uzņēmumus un poļu sabiedrību. Kontaktējos ar Polijas Vēstniecību un Latvijas Poļu savienību, un saņemu pretim ļoti atsaucošu un saprotošu attieksmi," stāsta Daina.

 

 

Viņa saka, ka bijusi pārsteigta par ļoti lielo interesi, kāda ir par atgriešanos uz dzīvi Latvijā. "Es pieteicos Facebook Latvijas - Īrijas grupā, un tur vienas dienas laikā bija gandrīz 300 komentāri, uz kuriem vairāk vai mazāk ir jāatbild." Par garlaicību koordinatore nevarot sūdzēties: dienā vidēji ir 3-9 kontakti. Ir klusākas dienas, ir aizņemtākas dienas.

 

 

Edgars Rantiņš saka: 2018. gadā kopumā atgriezās 92 cilvēki, bija izstrādāti 252 piedāvājumi. 2019. gadā - 398 piedāvājumi, atgriezās 83 cilvēki. "Jutām, ka pagājušais gads, īpaši jau tā beigas, bija klusākas, bet ap Ziemassvētkiem cilvēki ļoti saaktivizējās -  apstākļi sakrita tā, ka tobrīd nebija Rīgas reģiona koordinatora, bet pienākumus pildīja aizvietotāja. Divās nedēļās aktīvi bija ap 40 remigrantiem par visdažādākajiem jautājumiem," saka E. Rantiņš.

 

 

Daina domā, ka atgriezties vēlas tie, kas emigrācijā nodzīvojuši septiņus, desmit gadus un sapratuši, ka vēlas dzīvot savā zemē, būt piederīgi Latvijai. Edgars Rantiņš pauž, ka spēcīga motivācija ir bērni: vecāki vēlas, lai bērni iet latviešu bērnudārzā vai skolā. Vēl viens brīdis, kad apsver iespēju atgriezties, ir tad, kad sasniegts sākotnēji izvirzītais mērķis: sapelnīta nauda mājoklim vai nomaksāts kredīts, kura dēļ cilvēki aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.

 


Bēniem skolā jāpielāgojas pašiem

 

 

Gimenēs ar bērniem ir savas problēmas, ne vienmēr latviešu valodas zināšanas ir pietiekamas. Valsts apmaksā valodas kursus remigrantiem. Tur satiekas bērni, kas visi ir līdzīgā situācijā, un tas palīdz arī psiholoģiski - apziņa, ka tu neesi viens ar savām problēmām. Edgars Rantiņš: "Kompleksas pieejas problēmas risināšanā nav. Un ļoti daudz kas ir atkarīgs no katras skolas."

 

 

Ļoti pozitīvas atsauksmes ir par Vaivaru skolu, kuras direktore Inese Kārkliņa ļoti aktīvi izmēģina dažādas programmas un pieejas. Šai skolā mācījušies bērni no Austrumiem - arābu bērni, bērni no Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas. Tur skola nodrošina psihologu, strādā ar pedagogiem.  "Šī skola ir viens no labākajiem piemēriem valstī." 

 

 

Diemžēl Latvijas izglītības sistēma ir neelastīga. Vai tā esot pārsloze, naudas trūkums vai vēl kas cits, - skaidras atbildes nav. Nostāja esot diezgan vienaldzīga, parasti atbildes ir apmēram tādas - mums klase ir nokomplektēta, gaidiet nākamo gadu. 

 

 

Katrā valstī ir ļoti atšķirīga pieeja, metodes, programmas, kā notiek apmācība. Tāpēc bērnam, kurš ir dzimis ārzemēs, var būt ļoti grūti iekļauties. "Tas ir fundamentāli risināms jautājums," saka E.Rantiņš.

 

 

Diasporas likumā katrai ministrijai ir noteikti savi uzdevumi, kas tai veicami, lai palīdzētu remigrantiem iekļauties Latvijas sabiedrībā.  Konkrēti Izglītības ministrijai - citu uzdevumu starpā - veicināt remigrējušo diasporas locekļu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā. Diemžēl šeit pagaidām nav stratēģiska risinājuma.

 

 

Tēmu turpināsim nākamajos numuros


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt