2021. gada 1. augusts, svētdiena

Русский

Dana Reizniece-Ozola: Šķiet, ka valdības ministri un koalīcijas deputāti atrodas paralēlā realitātē

Nov 7, 2020 | Komentāri

Krīzes laikā vairākkārt paaugstinot nodokļus cilvēkiem ar vismazākajiem ienākumiem, gaidāms sociālais sprādziens

Guna Vilnīte

Foto no privātā arhīva

Plānojot nākamā gada budžetu, valdība paredzējusi dramatiski paaugstināt nodokļus pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Patentmaksas tiek likvidētas vispār, bet pārējiem būs jāmaksā sociālais nodoklis no nākamgad plānotās minimālās algas, kas būs 500 EUR. LM rosinātās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic. Taču šajos gadījumos minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro iemesli (!!!), kādēļ ienākumi ir tik zemi. Šīs izmaiņas – pēc dažādiem aprēķiniem – skars 110 līdz 275 tūkstošus cilvēku.

Vienlaikus Finanšu ministrija un ministrs Jānis Reirs (Vienotība) nenogurstoši atkārto, ka šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt sociālo aizsardzību šiem cilvēkiem.

“Jūrmalas Vārds” pēc skaidrojuma vērsās pie bijušās finanšu ministres, Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS).

Vispirms jau jājautā, kā jūs domājat – vai šīs likuma izmaiņas tiešām pieņems?

Es domāju, ka rezonanse sabiedrībā bijusi diezgan liela. Cilvēki, lai arī pēdējā brīdī, ir pamanījuši, kādas tās izmaiņas grasās būt un cik tās būs traumējošas virknei sabiedrības locekļu: pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmuma nodokļa makātājiem, autoratlīdzību saņēmējiem, arī patentmaksu maksātājiem. Tā kā – kaut kāds mīkstinājums būs. Es šodien biju kopā ar koalīcijas deputātiem Ašerādenu un Pavļutu intervijā raidījumā “Krustpunktā”. Tur izskanēja, ka pašnodarbinātajiem varētu būt pārejas periods un viņiem, iespējams, nebūs jāmaksā neatkarīgi no ienākumiem, bet proporcionāli tiem.

Es gan domāju, ka ar to vien nav gana – šobrīd vispār nevajadzētu nekādas nodokļu izmaiņas. Bez pašnodarbinātajiem ir arī mikrouzņēmumu nodoklis, kas būtiski tiks palielināts. Patentmaksas tiks atceltas vispār – apmēram 3800 cilvēki, kas darbojas patentmaksu režīmā – tie ir frizieri, fotogrāfi, skaistumkopšanas nozarē strādājošie, auklītes.

Pat ja pārejas periodā – un vēl ir jautājums, cik garš tas pārejas periods būs: pusgads? gads? – pat ja tā, tas vienalga ir pārāk skarbi un strauji. Pat ja tā un ir jāmaksā proporcionāli ienākumam, bet šis ienākums ir mazāks par minimālo algu, nodokļu maksājums pieaug seškārtīgi. Šobrīd pašnodarbinātajiem obligātā sociālā iemaksa ir 5% pensijas uzkrājumam, tad būs jāmaksā vairāk kā 32%. 

Latvijā jau šobrīd ir vairāk kā 100 000 iedzīvotāju, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Ja tiks pieņemti šie grozījumi, tad viņiem var pievienoties vēl apmēram 100 000. Kur tagad viņiem visiem palikt, un ko viņiem darīt?

Tas ir ļoti labs jautājums. Šķiet, ka valdības ministri un koalīcijas deputāti, kas strādā Brīvības un Jēkaba ielā (Saieimā un valdībā – red. piez.), atrodas kaut kādā paralēlā pasaulē, nesaprotot, kāda ir reālā situācija šobrīd Latvijā. Viņi lēš, ka atstājot 1/3 no tiem, kas šobrīd izmanto pašnodarbināto un MUN režīmu, 2/3 izspiežot no šī režīma, šie cilvēki atradīs [citu algotu] darbu. Šobrīd Nodarbinātības Valsts dienestā ir ap 20  tūkstošiem vakanču, no kuriem lielākā daļa ir zemas kvalifikācijas darbi ar ne pārāk lielu atalgojumu, kas tiek piedāvāti. Ekonomikas minsitrija ar visu savu ekonomisko programmu plāno radīt apmēram 1000 darbavietu – labi, ja vēl izdosies tās tūkstoš darbavietas. Kur tie 120 000 no šiem nodokļu režīmiem izspiestie cilvēki liksies, kur viņi to darbu atradīs? Par tikpat lielu cilveku skaitu vispār nav skaidrs, kur Finanšu ministrija iedomājas, kur tad viņi paliks. Tas nav reāli. Šobrīd ekonomiskā situācija, īpaši COVID laikā, neļauj tik lielu cilvēku skaitu nodarbināt [citiem] darba devējiem. 

Tas, ka ir vēlme pastiprināt sociālo nodrošinājumu, tas ir labi. Bet tas ir jādara pakāpeniski, saudzīgi un arī, ļoti skaidri parādot cilvēkiem, kas viņiem par to būs. Piemērm, kad pirms dažiem gadiem ieviesām 5% obligāto sociālo apdrošināšanu pensiju uzkrājumam, nebija tik lielas pretestības. Nākamais solis būtu veselības aprdrošināšanai, kur tu redzi, ka tev ir konkrēts labums, arī es domāju, ka pat krīzes laikā būtu gatavi ieguldīt savai drošībai. 

Lai atceramies, ka iepriekšējā valdība ieviesa brīvprātīgu veselības maksājumu, cilvēki bija sākuši jau to maksāt. Tad nāca politiskais spēks “Attīstībai/Par!”, kas nāca ar tādu lielu karogu, ka tas ir tik netaisnīgi tik strauji nodokļu maksājumu uzlikt cilvēkiem un atcēla to visu. Tagad liek sešreiz lielāku nodokli obligāti visiem maksāt – krīzes laikā!  

Tas trakākais jau ir, ka šīs izmaiņas notiek krīzes laikā, kad cilvēkiem nav, kur sprukt. Robeža [faktiski] ir slēgta COVID dēļ, darba viņiem nebūs… Vai nu ēnu ekonomikā būs jāstrādā, vai, kā valdības locekļi lepni klāsta, ka, ja nevar nopelnīt minimālo algu, jāiet uz sociālo dienestu pēc palīdzības.Tas vēlreiz parāda, kā labā griba iet kopā ar pilnīgu neizpratni, kā cilvēki, īpaši jau reģionos, dzīvo. 500 EUR nopelnīt laukos ir ļoti, ļoti grūti.

Īsti nav saprotams, kur tad radīsies tas labums valsts budžetam, ja 100 000 cilvēku ies prasīt sociālos pabalstus, nevis paši nopelnīs maizi, kas vispirms jau ir cilvēka cieņu nepazemojošs process.

Piemēram, jaunai māmiņai, kas strādā nepilnas slodzes darbu, lai neizkristu no darba tirgus, vai vecāki, kas pieskata bērniņu ar kustību traucējumiem un var atļauties daļu sava brīvā laika veltīt tam, lai sevi nodarbinātu, viņiem būs jāiet uz sociālo dienstu un jāstāsta, cik tieši nabadzīgs viņš ir… Es tiešām nesaprotu, kur šīs idejas ir ņemtas. Tas arī ir pilnīgā pretrunā ar to, kas tika postulēts, nākot šajā valdībā: ka nodokļi tiks samazināti, ka tie tiks vienkāršoti. Nodokļi tiek palielināti, un to administrēšana ir sarežģīta.

Man šķiet, ka arī Valsts ieņēmumu dienests nesaprot, cik viņiem būs grūti tikt ar to visu galā, kad rezumējošā kārtībā jāmaksā nodoklis – tas nozīmē, ka pēc dažiem mēnešiem cilvēks saņems rēķinu ar piemaksas pieprasījumu. Tad, kad Zakatistovs (FM sekretārs) saka, ka ir jābūt solidaritātei – viņuprāt, tas nozīmē, ka visiem ir jāmaksā vienādi daudz. Viņi nesaprot, ka pašnodarbinātais nevar pasūdzēties nevienam par “slikto darba devēju” – viņa ienākums ir atkarīgs no tā, ko viņš pats nopelna. Ja viņš var atļauties, viņš arī var sevi apdrošināt – un arī to dara, ja kas paliek pāri. 

Nav visi uzņēmumi vienādi, mazajiem nevajag tādus pašus nodokļus kā lielajiem. Liela daļa no tiem uzņēmumiem ir tādi, kas nekad neizaugs par eksportspējīgu uzņēmumu. Un viņiem arī nav jāizaug! Viņš nodrošina darbu sev, saviem ģimenes locekļiem – un labi, ka tā. Viņiem nav jāiet pēc sociālajiem pabalstiem. Visas valstis, ar kurām mēs esam daudzmaz salīdzināmi – Eirpoas Savienībā, OECD – piedāvā īpašus nodokļu režīmus mazajam biznesam.

Tagad viņi grib likvidēt mikrouzņēmuma režīmu, sakot – nekur pasaulē tāda nav! Labi, šie režīmi saucas citādi, bet vienkāršoti nodokļu režīmi mazajiem uzņēmumiem ir daudzās valstīs: kaut vai tepat Igaunijā, Francijā, Vācijā, Polijā un citur.

Arī arguments, ka krīzes laiks parādīja, ka cilvēki nebija sociāli nodrošināti, neiztur kritiku. Sociālās apdrošināšanas princips jau arī ir kā apdrošināšana – tie, kas ir maksājuši, tie saņem; tie, kas nav maksājuši, tie nesaņem. Lielākā daļa valstu, kur ir spēcīgas sociālās apdrošināšanas sistēmas, piemaksāja no pamatbudžeta cilvēkiem, lai viņi nekļūtu par bezdarbniekiem.

Kāpēc vispār ierobežoja mikrouzņēmuma apgrozījumu? Jo Valsts ieņēmumu dienests neveica savu darbu pēc būtības, ļaujot mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādāt uzņēmumiem, kas atbilst jau lielam, stabilam uzņēmumam, kam būtu jāstrādā vispārējā režīmā. Ar to grēkoja arī valsts kapitālsabiedrības! Tāpēc nokalibrēja apgrozījumu tā, lai trāpītu mērķauditorijai. 

Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests nedara savu darbu pēc būtības, manuprāt, atspoguļojas arī autoratlīdzību gadījumā. Daudzi saka: nu jā, autoralīdzības līgumus izmanto tik plašs personu loks, kas pēc būtības arī neatbilst tai grupai, bet likumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka, piemērojot šo autoratlīdzības līgumu, Valsts ieņēmumu dienestam ir jāvērtē darījums pēc tā ekonomiskās būtības jeb jēgas, neļaujot slēgt autorlīdzības līgumus tur, kur tas nav atbilstoši.  

Paldies par sarunu!

P.S. Saeimas Juridiskā komisija 30. oktobrī Budžeta un finanšu komisijai sniegusi atzinumu, ka šos likuma grozījumus būs iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā. Kā sociālājos tīklos ar ironiju mēdz teikt – nenolieciet popkronu! 

Sveiki, uzticamie “Jūrmalas Vārda” lasītāji!

Sveiki, uzticamie “Jūrmalas Vārda” lasītāji!

Kopš pirmā "Jūrmalas Vārda" numura, kas iznāca 2013. gada janvārī, ir iznākuši 385 laikraksta numuri. Šodien, 17. jūnijā, iznācis pēdējais numurs - esam pieņēmuši lēmumu uz nenoteiktu laiku apturēt laikraksta "Jūrmalas Vārds" izdošanu. Guna Vilnīte, izdevēja Šis laiks...

Dzīvokļu īpašniekiem saprotama ēku apsaimniekošana

Dzīvokļu īpašniekiem saprotama ēku apsaimniekošana

Ēku pārvaldīšana un apsaimniekošana ir ikdienas lieta jebkuram dzīvokļa īpašniekam, kam pieder dzīvokļa īpašums. Taču tikai retais iedziļinās rēķinos un vēl mazāk dzīvokļu īpašnieku iedziļinās atskaitēs - ko tad ēkas pārvaldnieks par iepriekšējo gadu ir padarījis. Un...

Uzvar ticība rītdienai no vakardienas pieredzes

Uzvar ticība rītdienai no vakardienas pieredzes

Vēlēšanas pierādīja, ka domes uzsāktais darbs sociālajā un pilsētas attīstības jautājumos jāturpina Jānis Vilnītis Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā pārliecinoši uzvarējusi "Zaļo un zemnieku savienība", kas saņēmusi 50,56% vēlētāju balsu,...

307.lv news.lv Pilsētas autobusu saraksts advertisement