Piektdiena,
2021.gada
16.aprīlis
Brīvais laiks
114879

Iznākusi grāmatu sērija “Latvijas vēstures mīti un versijas”


Apskatīt komentārus (0)


16.11.2020

Mūsdienu sabiedrības zināšanas par Latvijas sarežģīto vēsturi ir visai paviršas, veidojot dažādus mītus un neļaujot izprast Latvijas vēstures patieso kopainu.  Pat vēstures interesentiem nav laika un zināšanu iedziļināties akadēmiskos izdevumos, tāpēc izdevniecība "Aminori" ir uzsākusi izdot populārzinātnisku grāmatu sēriju "Latvijas vēstures mīti un versijas", kas tapusi kā žurnālista Māra Zandera polemiskas sarunas ar profesionāliem vēsturniekiem par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām.

 

 

ZIŅU DIENESTS

 

 

PUBLICITĀTES FOTO 

 

 

Novembra sākumā kā pirmās grāmatu sērijā iznākušas vēstures zinātņu doktora, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētnieka Jāņa Šiliņa un Māra Zandera darbs “Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?” un vēstures zinātņu doktora, diplomāta Ginta Apala un Māra Zandera grāmata “Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna”. 

 

 

“Projekta „Latvijas vēstures mīti un versijas” mērķis ir papildināt vienkāršoto Latvijas vēstures diskursu, atgādinot par tā dalībniekiem, par kuriem mūsdienās runā maz, un tiem aspektiem, kas kādam pamatnācijas pārstāvim varbūt nav glaimojoši,” stāsta grāmatu sērijas radošais redaktors Māris Zanders.

 

 

Jānis Šiliņa grāmata “Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?” galvenokārt veltīta 20. gadsimta pirmajai pusei, un tajā atrodamas atbildes uz gana neērtiem jautājumiem: kāpēc latvieši bija tik kreisi, kāpēc lielinieku spicē Padomju Krievijā bija tik daudz latviešu, kāpēc Padomju Krievijā izveidojās latviešu kliķe čekā, kāpēc latviešu strēlnieki kļuva “sarkani”, vai strēlnieki tiešām bija Ļeņina gvarde un citiem. Autors uzskata, ka vēsturē vispār nevajadzētu būt “neērtām tēmām”, kas tikai rada nevajadzīgas bailes vai kompleksus. “Vēsturnieku misija ir skaidrot neviennozīmīgi vērtētus pagātnes jautājumus plašākai sabiedrībai, ” apgalvo Šiliņš.

 

 

Grāmatas “Latvieši, vācbaltieši un Krievija” autors Gints Apals raksta: “Ja cilvēki dzīvo mītos, viņi ir viegli manipulējami. Bez kritiska skata uz vācbaltiešu jautājumu nav iespējams dekonstruēt Latvijas vēstures mītus. Ļoti gribētos, lai beidzas vecu mītu instrumentalizēšana politiskos nolūkos, kas joprojām plaši izplatīta.” Apala grāmatā rodamas atbildes uz jautājumiem: kāpēc vācbaltieši ir izslēgti no latviešu vēsturiskās atmiņas un tiek asociēti ar ļaunajiem baroniem, kāpēc Latvijas Republikas vara nenovērtēja vācbaltiešu nopelnus cīņā pret boļševikiem, kāpēc latvieši līdz pat 1940. gadam par galveno eksistenciālo draudu uzskatīja Vāciju, vāciešus un vācbaltiešus, nevis Krieviju un citi.

 

 

“Latvijas vēsture gadsimtu gaitā ir bijusi ļoti komplicēta, un mūsdienu sabiedrības zināšanas par to ir visai paviršas. Turklāt sociālajā atmiņā ir izveidojušies dažādi mīti un konstrukcijas, kas joprojām ietekmē sabiedrības viedokli un neļauj izprast Latvijas vēstures patieso kopainu. Pat tai sabiedrības daļai, kas interesējas par vēsturi, nav laika un zināšanu iedziļināties akadēmiskos izdevumos. Lai nodrošinātu iespējamu plašu ieinteresēto auditoriju, grāmatu sērija gan saturiski, gan vizuāli tiek veidota populārzinātniskā stilā, izmantojot bagātīgu vizuālo materiālu un nodrošinot arī plašu atsauču sistēmu un ieteicamās literatūras sarakstu,” skaidro projekta vadītāja Inita Saulīte-Zandere.

 

 

Projekta īstenotājs ir izdevniecība “Aminori”, kas dibināta 2017. gadā. Tā izdevusi grāmatas par vizuālo mākslu, teātri un dzeju, Latvijas un Rīgas vēsturi un kultūru, tai skaitā M. Rozenbergas “Sarunas ar Juri Jurjānu”, autoru kolektīva izzinošo krājumu krustvārdu mīklās un attēlos par Latvijas vēsturi un kultūru “Atmini Latviju”18 mākslinieku stāstus par Rīgu “Rīga no mākslinieka lidojuma”, Ditas Lūriņas izvēlētu dzejas izlasi ar viņas komentāriem “Ar vieglu skrāpējumu ādā”,  L.V. Vītiņas “Dzejnieks un smarža”V. Freiberga “Kinomāna slimības vēsture” un citas.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

    

 

  

 

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt