Pirmdiena,
2018.gada
19.novembris
Valstī
86980

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki aizvadīti


Apskatīt komentārus (0)


12.07.2018

XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI deju svētkus nedēļas garumā klātienē apmeklēja aptuveni 500 000 skatītāju, preses konferencē pauda svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. 

 

 

 

Ziņu dienests

 

 

Foto: Ernests Dinka 

 


Savukārt ar interneta tiešsaistes starpniecību svētkus skatījušies vēl aptuveni 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Tiešraides Dziesmu svētku nedēļas laikā tika rādītas arī vairāk nekā 40 publiskās vietās Latvijā un citviet pasaulē.

 

 

Tāpat svētkos šogad reģistrēts rekordliels dalībnieku skaits – 43 219 dalībnieki, tostarp 2411 ārvalstu latvieši un vairāk nekā 1350 brīvprātīgie darbinieki. Dziesmu svētki šiem iesaistītajiem dalībniekiem bijuši sevišķi aktīvi – visvairāk jeb 214 982 soļus nedēļas laikā nostaigājusi publiskās skatīšanās koordinatore, savukārt 206 kilometrus nedēļas garumā pasākumu norises vietās veikusi brīvprātīgo organizatore. Saskaņā ar apkopoto statistiku, visvairāk soļus dienas laikā veikuši dejotāji, noejot un izdejojot aptuveni 35 620 soļus.

 

 

Runājot par šī gada jaunievedumiem Dziesmu svētku organizēšanā, E. Juhņēviča norādīja, ka elektroniskā dalībnieku reģistrācija deva iespēju precīzi noteikt dalībnieku skaitu mēģinājumos un koncertos, kā arī sniedza iespēju labāk plānot mēģinājumus un ēdināšanu. Tāpat ar šo identifikācijas karti dalībnieki bez maksas pārvietojās ar sabiedrisko transportu. Pēc viņas teiktā, sistēma strādāja, kā iecerēts, veicinot dalībnieku pārvietošanos un organizētību pasākumu norises vietās.

 

 

Svētdienas naktī Mežaparka Lielajā estrādē izskanējušajā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, pastāstīja svētku izpilddirektore E. Juhņēviča.

 

 

Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā piedalījās ap 16 500 koristu. Daudzi no viņiem kopā ar skatītājiem palika uz sadziedāšanās pasākumu līdz pat rīta gaismai.

 

 

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē. Kultūras ministre Dace Melbārde aizvadītos svētkus nodēvēja kā vienus no labākajiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas vēsturē.

 

 


Mierīgākie svētki drošības ziņā

 

 

Savukārt Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas pirmdien, 9. jūlijā, notikušajā pēcsvētku preses konferencē apliecināja, ka nupat izskanējušie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki ir bijuši mierīgākie Latvijas vēsturē,.

 

 

VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Ķuzis skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. Ķuzis īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.

 

 

Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.

 

 

Tāpat Ķuzis norādīja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas - Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.

 

 

Savas runas noslēgumā Ķuzis pauda pateicību apmeklētājiem un dalībniekiem, norādot, ka cilvēki bija mierīgi, pacietīgi un izglītoti par drošību.

 

 

Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šī gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies "sliktākajiem scenārijiem".

 

 

Arī Eklons uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.

 

 

Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.

 

 

Arī NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.

 

 

Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.

 

 

Cipule arī pauda pateicību "Latvijas Sarkanajam krustam", kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.

 


Kuplais Jūrmalas dalībnieku skaits

 

 

Kā jau informējām, Jūrmalas pilsētu svētkos pārstāvēja kuplu kuplais radošo kolektīvu skaits: pieci kori, seši tautas deju kolektīvi, divi koklētāju ansambļi, divi amatierteātri, pūtēju orķestris un aušanas studija – kopā 510 dalībnieku. 

 

 

Jūrmalas dejotāji no jauniešu deju kolektīva “Zālīte”, bērnu deju kolektīva “Vizmiņa”, deju kolektīva “Zītariņi” jauniešu grupas, vidējās paaudzes deju kolektīva “Tapa” un “Vēlreiz”, kā arī senioru deju kopas “Ābelīte” piedalījās deju lieluzvedumā “Māras zeme” Daugavas stadionā. Pagodinoši pilsētai ir fakts, ka “Zālītes” dejotāji piedalījās arī deju koncertā “Vēl simt gadu dejai”, kas notiks “Arēnā Rīga” un svētku noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē. 

 

 

Svētku programmā aktīvi iekļāvās arī Jūrmalas Mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļi, piedaloties divos nozīmīgos pasākumos: kokļu mūzikas koncertā “Stīgo, brālīt, stīgo, māsiņ!” Dailes teātrī un kokļu mūzikas nakts koncertā ”Skaņu raksti” Doma baznīcā. Savukārt pūtēju orķestris “Jūrmala” piedalījās pūtēju orķestru dižkoncertā Esplanādē.

 

 

Jūrmalas teātra aktierus varēja skatīt Vērmanes dārzā uz skatuves kopā ar Ventspils teātri Ādolfa Alunāna 170. dzimšanas dienai veltītajā muzikālajā uzvedumā “Jā, tie bija zelta laiki mums”, bet 6. jūlijā Dailes teātrī bija skatāmas divas jūrmalnieku izrādes: “Mušu ķēniņš” un vakarā – “Paradīzē!” (pēc R. Blaumaņa stāsta motīviem).

 

 

Šajos svētkos kā Latvijas amatierteātru iestudējumu skates “Gada izrāde 2017” laureāte debitēja arī Kauguru Kultūras nama jauniešu teātra studija “Eksperiments” ar savu par Gada izrādi Latvijā atzīto režisores Daces Umbraško un kolektīva iestudēto uzvedumu “Sesija. Latvju dainas. Kāzas”.

 

 

Visu Dziesmu un deju svētku laiku un ilgāk (līdz 26. augustam) Rīgas izstāžu zālē “Rīgas Mākslas telpa” skatāma tautas lietišķas mākslas izstāde “Radītprieks”, kurā ir aušanas studijas “Bulduru audējas” desmit autoru veikums – kopā 31 darbs.

 

 

Atjaunotajā Mežaparka Lielajā estrādē milzīgajā svētku kopkorī noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” piedalījās Jūrmalas pilsētas jauktie kori: “Jūrmala”, “Vaivari”, “Lira”, “Spārnos” un vīru koris “Burinieks”.

 

 

Jāpiezīmē, ka daudzi jo daudzi jūrmalnieki piedalījās arī citu pilsētu deju kolektīvos, kā piemēram, “Daiļradē”, “Ziemeļblāzmā”, “Dardedzē” un daudzos citos. Līdzīga situācija ir arī koru kolektīviem, un, kā varēja manīt svētku laikā, jūrmalnieki no visiem kolektīviem bija laimīgi par saredzēšanos šajos lielajos svētkos.

 

 

Uz sadejošanos un sadziedāšanos pēc pieciem gadiem!


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt