Ceturtdiena,
2018.gada
18.oktobris
Valstī
86478

Top jaunais Eiropas Savienības budžets


Apskatīt komentārus (0)


07.06.2018

Kāds tas varētu būt un kā panākt Latvijai labvēlīgākus nosacījumus

 

 

Guna Vilnīte

 

 

Foto: Jonathan Brinkhorst 

 

 

Lai informētu reģionālo mediju pārstāvjus par aktualitātēm Eiropas Savienībā (ES), ik pa laikam „ES mājas” pārstāvji aicina viņus uz tikšanos. Šoreiz tikšanās interesantākie punkti bija ES topošais daudzgadu budžets un jaunā DiscoverEU programma jauniešiem.

 

 


Kādu budžetu vēlas Eiropas Parlaments

 

 

Patlaban darbojas ES septiņu gadu budžets 2014.-2020. gadam. Tātad, nākamajam budžetam ir jābūt gatavam 2021. gadā, un tas darbosies līdz 2027. gada beigām. „Protams, budžets ir jāgatavo laikus, jo – iedomājieties šos milzīgos skaitļus, šīs milzīgās intereses, kā to visu saskaņot,” tā Eiropas parlamenta deputāte Inese Vaidere. Budžets būtībā nosaka, kā ES kā reģions tālāk attīstīsies, jeb, kā pauda Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja: „Budžets ir politiskās prioritātes, izteiktas naudas izteiksmē”.

Martā Eiropas Parlaments (turpmāk tekstā EP) pieņēma rezolūciju, kurā pauda, kādu vēlas redzēt šo daudzgadu budžetu. Budžets galvenokārt veidojas no dalībvalstu iemaksām, kas šobrīd ir apmēram 1% no IKP.  Nākamajā budžetā robu atstās Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jeb Breksits. Robs, kas varētu veidoties, ir 11-13 miljardi eiro, un tas būs jāaizpilda citām valstīm, tāpēc EP vēlas, lai nākotnē iemaksas sastādītu 1,3% no dalībvalsts IKP.

 

Ir jaunas jomas, kuru problēmas ir jārisina dalībvalstīm kopā: migrācija, aizsardzība, robežapsardzība, arī klimata pārmaiņas. Tās vajadzīgas, lai ES kļūtu par vienotu organismu, nevis kā tagad - ir Rumānija, kas atrodas turpat vai blakus Vācijai, taču ekonomikas attīstības līmenis ir ļoti atšķirīgs. Ekonomikas un sociālā līmeņa tuvināšanas jeb kohēzijas politika arī ir ļoti svarīgs uzdevums. Tāpat ir svarīgi atbalstīt lauksaimniekus.

 

 

EP pateicis arī, ka jāpiešķir vairāk naudas tādām jomām kā zinātnei, pētniecībai, jaunatnei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, proti, tam, kas noteiks ES attīstību un konkurētspēju nākotnē. Protams, ir jāiegulda infrastruktūrā. EP uzskata, ka ir jāievieš jauni pašu resursi, un piedāvā finanšu darījumu nodokli; daļu no digitālajā nozarē aktīvo uzņēmumu iemaksām; daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa; vides nodokļi, piemēram, par nepārstrādāto plastmasu. Tiek veidota jauna nodokļu bāze.

 

 


Kādu budžeta projektu piedāvā EK

 

 

Eiropas Komisija (EK) nāk klajā ar budžeta piedāvājumu, projektu. Taja gandrīz deviņkārt ir palielinātas investīcijas digitalizācijā; vairāk kā divkāršots apjoms jauniešu programmām (Erasmus, Eiropas solidaritātes korpuss, arī jaunā DiscoverEU); gandrīz trīskāršoti izdevumi ārējo robežu pārvaldīšanai, migrācijas un patvēruma jomā (no 13 miljardiem uz 33 miljardiem). Paredzēts papildus nodarbināt līdz 10 tūkstošiem robežsargu Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrā. Arī mums tas ir ļoti nozīmīgi, jo Latvija ir ES ārējās robežas valsts. Ja, piemēram, vācieši un beļģi var dzīvot mierīgi, jo citas valstis par robežapsardzību parūpējas, tad ir labi, ka tas šobrīd ir kopīgais uzdevums. Par 50% procentiem palielinātas investīcijas pētniecībā, inovācijās. Par 40% palielinātas investīcijas drošībā, un ir izveidots 13 miljardus EUR vērts aizsardzības fonds, lai papildinātu un risinātu valstu izdevumus pētniecībā un spēju attīstībā. 

 

 

Tiek samazināti izdevumi kohēzijai par 7%, arī izdevumi lauksaimniecībai – par 5%, un tiešmaksājumi tiek samazināti par 4%.

 

 


Ko par to saka Eiropas Parlaments

 

 

Tie ir skaitļi, ko EP saņēma 2. maijā kopā ar budžeta projektu. Taču, veicot dažādus aprēķinus, izrādās, ka Eiropas Parlamenta deputātu veiktie aprēķini īsti nesaskan ar EK publiskotajiem skaitļiem – acīmredzot tāpēc, ka budžeta projekts sagatavots ļoti īsā laikā.

 

 

Iespējams, ka jaunajā budžeta periodā tiks veidota saikne starp budžeta līdzekļu piešķīrumu un dalībvalsts paklausību ES lēmumiem. Šī ideja radusies Polijas un Ungārijas dēļ, kuras konsekventi pastāv uz savām nacionālajām interesēm. „Parlamentam kopumā tas (šī ideja – red. piez.) nepatīk, bet tas patīk, piemēram, Vācijai,” tā Inese Vaidere. Šādus lēmumus jāpieņem Eiropas Padomei, un tas vēl nav darīts.

 

 

Pēc EP deputātu aprēķiniem, lauksaimniecībai samazinājums tomēr būs ap 15%. Tā ir slikta ziņa jaunajām dalībvalstīm, kā arī, piemēram, Francijai, kuras zemnieki saņem vislielāko atbalstu. Mums labā ziņa ir tā, ka turpināsies tiešmaksājumu izlīdzināšana. Tā kā Latvijai tiešmaksājumi ir vieni no mazākajiem, tad Latvijas zemnieki droši vien neko nezaudēs. Tika izteikta pamatota kritika, ka 80% tiešmaksājumu aiziet 20% saimniecību - būtībā lielās saimniecības nokāš visu krējumu. EP patlaban strādā pie tiešmaksājumu limitēšanas, lai ierobežotu tos maksājumus, ko saņem lielās saimniecības, lai varētu labāk attīstīties mazās un vidējās saimniecības.

 

 

Tāpat, pēc deputātu aprēķiniem, kohēzijas politikai samazinājums būs par 10%, nevis par 7%. Ir jauni kritēriji līdzekļu sadalei no šiem fondiem. Ja agrāk kritērijs bija tikai iekšzemes kopprodukts jeb IKP uz vienu iedzīvotāju, tad tagad tiek pievienoti jauni kritēriji, piemēram, jauniešu bezdarbs; kā valstij veicas ar migrantu uzņemšanu. I. Vaidere: „Tagad uz kohēzijas fondiem labāk varēs pretendēt ES dienvidvalstis. Mums, salīdzinot ar citām valstīm, bezdarba rādītāji ir labi, arī jauniešu bezdarba rādītāji ir labi.”  Spānijā, Portugālē šie rādītāji ir sliktāki. Kā piemēru I. Vaidere minēja dokumentālu filmu, kurā rādīts, kā jaunietis, kura profesija ir grafiti mākslinieks, ilgi nevar atrast darbu. „Tur arī parādīja, ka lauksaimniecībā [šajā valstī] ir darba vai cik, bet viņš ir bezdarbnieks, jo viņš ir  grafiti mākslinieks. Un šajā brīdī pēc grafiti māksliniekiem nav pieprasījuma.” Rīgā bezdarba līmenis vispār ir zem dabiskā bezdarba (dabiskais bezdarbs – cilvēki, kuri, piemēram, maina darbu un īslaicīgi nestrādā – red. piez.) 

 


Ko darām, lai panāktu izdevīgākus nosacījumus

 

 

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica īsi pastāstīja par to, kādā līmenī, kā tiek diskutēts un kā tiek domāts par Latvijas interešu aizstāvību Eiropas līmenī.

Šobrīd redzami tikai tie lielie budžeta skaitļi, tagad sāksies skaidrošanas un detalizācijas darbs. Līdz pat jūnija vidum komisija katru nedēļu publicēs kādu detalizētu skaidrojumu. Velns slēpjas detaļās: mums ir ļoti svarīgi uzzināt, kā tieši tiks aprēķināta kohēzijas nauda, kas notiks lauksaimniecībā, tieši kas notiks inovāciju un zinātnes jomā. 

 

 

Tiešmaksājumos Latvijas zemnieki saņem 57% no ES VIDĒJĀ līmeņa (izcēlums mūsu – red.).  Latvijas uzstādījums ir palielināt šos tiešmaksājumus, un pie tā tiek strādāts.

 

 

Runājot par kohēzijas politiku. Latvijā bezdarbs ir ļoti zems, tas zināmā mērā pavēršas pret mums – mazāks bezdarbs nozīmē mazāku naudu no kohēzijas fondiem. Ilgu laiku meklējot mums izdevīgus risinājums, Latvija ir ierosinājusi: nav objektīvi skatīties tikai uz bezdarba cipariem, jo bezdarbs ir zems daļēji tiešām ekonomiskās izaugsmes dēļ, bet daļēji tāpēc, ka daudzi mūsu cilvēki ir aizbraukuši strādāt uz citām ES dalībvalstīm. Šobrīd rosinām, lai tiktu ņemts vērā arī depopulācijas faktors. Respektīvi, valstīm, reģioniem, no kurienes ļoti daudzi cilvēki darbspējīgā vecumā ir aizbraukuši strādāt uz citām ES dalībvalstīm, to kompensēt ar lielāku koeficientu kohēzijas politikā. Vairākas dalībvalstis ir uzmanīgi ieklausījušās, paudušas pozitīvu attieksmi, vairākas ir solījušas vērtēt. „Darīsim, ko varēsim vienā, otrā vai trešajā veidā, lai panāktu maksimālo izdevīgumu Latvijai”. Protams, arī citas dalībvalstis meklē sev labākos risinājumus, bieži tiek pieminēta demogrāfija, novecošanās, kas ir aktuāla arī Latvijā.

 

 

Ir vairākas programmas, kurās nauda nav iezīmēta konkrētām dalībvalstīm, piemēram, zinātnē, uzņēmējdarbības atbalsta programmās vai robežapsardzībā. Tajās ir jāspēj konkurēt projektu līmenī ar citu dalībvalstu cilvēkiem.

 

 


Jaunieši varēs iepazīt Eiropu bez maksas

 

 

Tikko ES nākusi klajā ar konkursu-projektu “Atklāj Eiropu!” #DiscoverEU, kas paredz piešķirt bezmaksas vilcienu biļetes 18 gadīgiem jauniešiem no visas ES. Mērķis - ļaut iegūt jaunu pieredzi, paplašināt redzesloku, iepazīt jaunas kultūras, vienlaicīgi kļūstot par projekta vēstniekiem. Ideja radās 2016. gada Eiropas Jaunatnes dienās Strasbūrā, pēc kurām jauniešiem aktuālais priekšlikums tika iesniegts Eiropas likumu pieņēmējiem.

 

 


Informācija par projektu pieejama Eiropas Jaunatnes portālā https://europa.eu/youth/discovereu_lv  

 

 

Dalības nosacījumi -->  

  • tev 2018. gada 1. jūlijā ir tieši 18 gadi (esi dzimis laikā no 1999. gada 2. jūlija līdz 2000. gada 1. jūlijam, ieskaitot);
  • tu esi vienas no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm pilsonis;
  • tu sāc savu ceļojumu vienā no 28 ES dalībvalstīm;
  • tu plāno sākt savu ceļojumu laikā no 2018. gada 9. jūlija līdz 30. septembrim;
  • tu plāno pavadīt ceļā 1 līdz 30 dienas (ieskaitot);
  • tu plāno apmeklēt vismaz vienu, bet ne vairāk kā četras valstis Eiropas Savienībā;
  • tu esi gatavs kļūt par  DiscoverEU vēstnieku.

 

 

 

Pamatā ceļošana notiks ar vilcienu. Iespēja saņemt ceļošanas pasi jeb ceļošanas karti projekta pirmajā kārtā būs ap 15 000 jauniešu. Pieteikumi var būt individuāli vai kolektīvi (ne vairāk kā 5 personas). 

 

 

! Pieteikšanās no 2018. gada 12. jūnija pulksten 12.00 (CET) līdz 26. jūnija pulksten 12.00 (CET).
 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt