Svētdiena,
2019.gada
20.oktobris
Valstī
106104

Politiķiem nav svarīgs pacients, bet gan lētākā prece


Apskatīt komentārus (0)


29.04.2019

Zāļu cenu veidošanos nosaka normatīvie akti, tirgotāji un valdības noteikumi

 

 

Guna Vilnīte

 

 

Foto: Freepik 

 

 

Pēc Eiropas Parlamenta lēmumiem, kas aizliedz ražotājiem izplatīt Eiropas Savienības valstīs preces ar šķietami identiskiem nosaukumiem un iepakojumiem, bet atšķirīgu sastāvu, rodas jautājumi arī par medikamentiem un t.s. pārtikas piedevām. Tie, kam ģimenes locekļi dzīvo citās ES valstīs un arī tie, kas iegādājas šāda veida preces internetā, zina, ka to cenas citur ir divas, trīs reizes zemākas kā Latvijā. Mēģināsim vismaz daļēji atbildēt uz jautājumiem, kā zāļu cenas veidojas Latvijā, kā tiek veidoti kompensējamo zāļu un ierīču saraksti, un kāpēc Latvijā nopērkamajām augstākminētajām precēm daudzos gadījumos cenas ir augstākas kā citās Eiropas valstīs.

 

 

Piemēram, preparāts Menopace, kas paredzēts sievietēm simptomu novēršanai menopauzes laikā, Latvijas aptiekās maksā vairāk kā 17 EUR, kamēr Lielbritānijā to var nopirkt sākot no 4 mārciņām jeb 3,60 EUR (pēc pašreizējā vidējā kursa). Tādas pašas vai līdzīgas cenu starpības ir arī citiem uztura bagātinātājiem un bezrecepšu medikamentiem. Ar recepšu medikamentiem nav tik vienkārši - kas vienā valstī ir zāles, otrā - krimināli sodāma narkotika. Bet tā ir mazliet cita tēma, un par to - citreiz.



Kā saprotams no MK noteikumiem Nr. 803 (25.10.2005.) "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem", atšķirīgi veidojas cenas kompensējamiem medikamentiem, recepšu medikamentiem, bezrecepšu medikamentiem, vitamīniem u.c. uztura bagātinātājiem, un t.s. medicīnas ierīcēm (tas ir, jebkurš instruments, aparāts, ierīce, programma, implants, reaģents, materiāls vai cits priekšmets, ko ražotājs paredzējis iedzīvotāju lietošanai dažādiem medicīniskiem nolūkiem. Pie medicīnas ierīcēm normatīvo aktu izpratnē pieder arī, piemēram, katetri, plāksteri, pamperi utml.).

 

 

Galvenais dārdzības iemesls ir PVN. Kamēr mūsu valstī PVN medikamentiem ir 12% un pārējām ar medicīnu saistītajām precēm 21%, vairākās citās ES valstīs, ieskaitot kaimiņvalstis, PVN gan medikamentiem, gan medicīnas ierīcēm ir daudz zemāks (vairākos gadījumos 0 – 5%).

 

 

MK noteikumi nodrošina ļoti dāsnus uzcenojumus gan kompensējamiem medikamentiem, gan citiem medikamentiem, salīdzinājumā ar citām valstīm. 

 

 

MK noteikumi Nr.803 nosaka lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus medikamentiem, kuri nav iekļauti Kompensējamo Zāļu sarakstā (KZS). Ir vēl arī  MK noteikumi Nr.899, kas nosaka lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus medikamentiem un medicīnas ierīcēm, kas iekļauti KZS. Valsts neregulē uzcenojumus medicīnas ierīcēm, kas nav iekļauti KZS, kā arī citām aptiekā nopērkamām precēm. Latvijā ir iedibinājusies “tradīcija”, ka precēm ar neregulējamiem uzcenojumiem uzcenojumi ir augstāki kā kaimiņvalstīs un tās pašas preces, kas nopērkamas aptiekā, arī Latvijas veikalā var maksāt lētāk,  piemēram  uztura bagātinātāji, pamperi u.c.

 

 

Mūsu tirgum nepieciešams ražot medikamentus un medicīnas ierīces valstij paredzētā marķējumā (primārais iepakojums – blisteris, pudelīte, šprice un sekundārais iepakojums – kastīte, kurā iepakots primārais). Ražotājam ir jāveido atsevišķa medikamenta iepakojuma ražošana. Saražotais apjoms vienmēr ir mazāks, nekā lielajiem tirgiem paredzētais (mūsu tirgus ir ļoti mazs), tāpēc šis process sadārdzina ražošanas izmaksas. 

 

 

Latvija ir mazs tirgus lielajām farmācijas kompānijām, kompānijas nav vērstas uz konkurenci tik mazā tirgū, jo konkurence šeit nav iespējama. Par to liecina arī tas, ka pēdējā laikā var vērot daudzu medikamentu aiziešanu no mūsu tirgus. 

 


Runājot par jau minēto kvalitāti, jāatzīmē, ka medikamentu un medicīnas ierīču kvalitāte neatšķiras, jo mums ir pilnībā harmonizēta Latvijas likumdošana un prasības ar ES regulējumu. Cits jautājums ir uztura bagātinātāji.

 

 

Latvijā medikumentu un medicīnas ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā regulē MK Nr.899. Šie noteikumi iekļauj sevī pielikumu ar diagnozēm, kurām tiek apmaksāta ārstēšana. Šo sarakstu apstiprina Ministru kabinets, sarakstu sagatavo Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests (NVD). Nav formālu normu, kas noteiktu Ministru kabinetam, kādām diagnozēm būtu vai nebūtu jāveic apmaksātā ārstēšana. Jādomā, ka šeit varētu spēlēt lomu diagnozes nozīmīgums vai tās iespaids uz sabiedrību, bet stingru kritēriju, kā noteikt šo nozīmīgumu/iespaidu, nav. Virkne diagnožu vēl joprojām nav iekļautas KZS. 

 

 

Kad diagnoze tiek iekļauta MK noteikumu pielikumā, NVD, vadoties pēc tiem pašiem MK noteikumiem, sastāda medikamentu aktīvo vielu un medicīnas ierīču veidu sarakstu, ar kuriem ārstēšana ir izdevumu efektīva. Kad saraksts ir izvedots, tajā tiek iekļauti paši lētākie medikamenti un medicīnas ierīces, kas tajā brīdī tirgū ir pieejami. 

 

 

Citās valstīs sistēmas ir vairāk vērstas uz cilvēka dzīves glābšanu kā prioritāti, nevis pēc iespējas lielāka pacientu skaita apgādāšanu ar pēc iespējas lētākiem medikamentiem. Uz mūsu vienu iedzīvotāju pienākas 2x mazāks IKP % nekā citās, bagātākās ES valstīs, tāpēc attiecībā uz IKP, jebkurā jomā (izņemot, aizsardzības) mūsu valstī uz vienu iedzīvotāju tiek patērēts mazāk. 

 

 

MK noteikumi nav vērsti uz ērtākām ierīcēm vai medikamentiem, bet gan lētākām, valsts budžetam izdevīgām ierīcēm vai medikamentiem. MK noteikumi paredz rēķināt izmaksu efektivitāti, ko rēķina uz iespējamiem dzīves ilguma pagarinājuma gadiem no ierīces vai medikamenta lietošanas naudas izteiksmē. Visu nosaka finanses: politisko lēmumu neiespaido pacientu vajadzības, bet gan izmaksas, kurās lētākā prece ņem virsroku.

 

 

Kamēr veselības aprūpes budžets nebūs pietiekams vai vismaz salīdzināms ar citu civilizēto valstu budžetiem, mēs nevaram sapņot par dārgāko medikamentu iekļaušanu kompensējamā sarakstā. 

 

 

Tāpēc ir loģiski, ka Latvijā 30% cilvēku atzīst, ka zāļu iegāde ir smags slogs ģimenes budžetam, tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES (EUROSTAT grafiks), savukārt veselības aprūpes budžets % no IKP Latvijā ir viens no vismazākajiem (OEDC).


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt