Piektdiena,
2018.gada
14.decembris
Valstī
102235

Plaisa turības līmeņos un solidaritātes izpratnē


Apskatīt komentārus (0)


27.09.2018

Roberts Zīle: Eiropas Parlamenta vairākums mēģināja sodīt Ungāriju. Es uzsveru -Ungāriju

 


Jānis Vilnītis

 



Ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli tiekamies drīz pēc tam, kad parlamenta vairākums nobalsoja par Ungārijas jeb Ungārijas valdības un tās vadītāja Viktora Orbana politikas sodīšanu. Pēc Eiropas Komisijas rosinājuma Eiropas Parlaments ir atbalstījis Eiropas Savienības līguma 7.pantā paredzētās sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju. Teorētiski tas var nozīmēt, ka Ungārija zaudē balsstiesības pie dalībvalstu galda.

 


Jūsu nostāja šajā jautājumā?

 


Eiropas Parlaments - bez pārsteigumiem, vairākums mēģināja sodīt Ungāriju. Es uzsveru - Ungāriju, ne tikai Ungārijas valdību, jo  Ungārijas valdību ievēlēja Ungārijas pilsoņi vēlēšanās. Patīk vai nepatīk, šodien Brisele sodīja Ungāriju, Ungārijas pilsoņus par "nepareizu" izvēli. Es, protams, balsoju pret to.

 



Šis jau ir otrais tāds variants, pirmā bija Polija.

 


Šis ir pat smagāks, iznāk sodīt ar 7. pantu un tā.

 


Interesanti, ka lielā Eiropas Tautas partijas grupa, kas šeit ir vislielākā frakcija, - es nezinu, cik no viņiem nobalsoja par savu biedru sodīšanu. Orbana partijai FIDEŠ Tautas partijas grupā ir diezgan liela pārstāvniecība, viņiem ir kādi 20 deputāti. FIDEŠ daudz arī pārstāvēti Eiropas Parlamentā kopumā. Viņiem pat ir tā saucamais īkšķotājs - vadošais - no ungāriem. Viņiem bija brīvais balsojums, un man liekas, ka lielākā daļa Eiropas Tautas partijas nolēma sodīt ungāru valdošo partiju FIDEŠ.

 



Vai tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā - tas izskanēja arī Junkera uzrunā - nacionālās valstis tiek stumtas arvien dziļākā pagrīdē?  Bet tas automātiski izsauks arī pretreakciju.

 


Jā, jā, šāda taktika un stratēģija, kā arī var redzēt arī no Junkera un viņa vietnieka Timmermaņa, kas ir galvenais izpildītājs (bijušais Holandes ārlietu ministrs, kurš pilnīgi izgāzās ar savu partiju pēdējās Nīderlandes vēlēšanās, kurās viņi dabūja ļoti vāju rezultātu), kas soda Poliju vai Ungāriju. Viņi turpina šo stratēģiju.

 


Junkera runā izskanēja, ka par kopēju ārējo drošības politiku un arī nodokļu politiku vajag balsot ar kvalificēto vairākumu. Mazām valstīm kā Latvija, kurai ir maza balss, tā ir ziņa, ka mūsu viedokli vispār neņems vērā. Un tas ir jāskata kopumā ar šodienas Ungārijas notikumu.
Gribu atgādināt, ka Junkers pats arī ir no šīs pašas Eiropas Tautas partijas, kura nobalsoja par sava bloka partijas sodīšanu, kura šo pašu Junkeru izvirzīja par špitcenkandidātu* un viņš arī kļuva par komisijas vadītāju. Tas parāda, ka joprojām ir vektors no Briseles sist pa Eiropas Savienības dalībvalstu izvēli vai interesēm. Tas īstenībā pilsoņos diezgan pamatoti radīs tikai niknumu.

 


Mums ir laba pieredze. Es negribu salīdzināt Padomju Savienību ar Eiropas Savienību, tas tomēr nav viens un tas pats. Tomēr tā būs emocionālā pazīme cilvēkiem, būs nepatika par to, ka kāds Briselē var kaut ko teikt, sodīt mūsu valdību, mūs pašus par to, kas ir... Es domāju, ka šī taktika ir pilnīgi tāda.... Bēdīga.

 


Mēs arī redzam, starp citu, ka sit ne vien ar rubli, bet arī ar eiro (smejas), ja tā varētu teikt, tos pašus poļus, ungārus. Varbūt mūs mazāk. Redzam to arī  ES 7 gadu budžetā. Ja tā ļoti rūpīgi analizē, manā skatījumā tur ir tā kā politisks uzstādījums, kas pirms dažiem mēnešiem nāca no Junkera komisijas, kā vajadzētu jaunajām dalībvalstīm, kohēzijas valstīm (kā tās saucas kopējā vārdā) samazināt budžetus. Kritēriji tiek piemēroti pēc tam, lai ierēdņi varētu panākt [sev]vēlamo rezultātu. Jūs uzstādāt politisko uzdevumu, ka vajadzētu Polijai samazināt saņemamo naudu, un darbinieki sagatavo to, kādā veidā šie kritēriji varētu tikt realizēti.

 


Tad vēl ir kas tāds, kas Latvijas pašreizējā situācijā neiepriecina. Nākamos septiņus gadus pēc kritērijiem mums it kā iznāk pieaugums kohēzijas politikā, salīdzinot ar pašreizējo septiņu gadu periodu. Bet te ir tā saucamais jumtiņš: mēs nevarēsim 7 gadu laikā saņemt lielāku atbalstu... Latvijai ir citi kritēriji nekā, piemēram, Bulgārijai un Rumānijai. Mums ir zemāks jumtiņš. Līdz ar to nākamajos 7 gados saņemamo naudu mums nospiež uz leju. Respektīvi, ir dažādi instrumenti, ko izmanto, lai it kā demokrātiskā ceļā panāktu savu politisko akcentu arī naudas jautājumos.

 

Tad Latvijai nākošajā plānošanas periodā...

 


Ja kaut kas neuzlabosies sarunās, - un tur ir ļoti svarīgi, ko dara premjers, ārlietu ministrs, finanšu ministrs, bez šaubām, tie ir trīs aktuālākie... Mēs parlamentā arī katrā ziņā centīsimies to ietekmēt... Šeit mēs esam, varētu teikt, seši. Astoņi kopā, bet divi, manuprāt, nepārstāv īsti Latvijas intereses... (smejas)

 


Mums ir samērā grūti šeit izcīnīt lielāku svaru nekā Latvijas valdībai, kurai tās īpatsvars Padomē ir lielāks... Un ir partneri Austrumu un Centrāleiropas kohēzijas valstu grupā, kas arī varētu būt ieinteresēti atrast kopsaucēju - es domāju, tur šīs lietas var izcīnīt. Tomēr arī tur mēs esam sašķelti ar šo Eiropas Komisijas budžeta priekšlikumu. Jo dažādām valstīm ir dažādi šie jumtiņi. Rumāņiem, bulgāriem tas ir 2,2% no iekšzemes kopprodukta, mums ir 1,85%, poļiem un citiem vēl mazāk. Es vienkārši zinu, ka Latvijas Ārlietu ministrija un arī citas ministrijas to zina. Viņi visi labi apzinās problēmas būtību, jautājums, kā viņiem veicas diplomātiskos kanālos, - vai izdosies atrast partnerus un dabūt Latvijai izdevīgus nosacījumus.

 



Atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma. Tad iznāk tā, ka šobrīd Eiropā darbojas mehānisms, ka vairāk vai mazāk politiku nosaka nevis partiju bloks šeit, - ja jau tas balso pat pret savējiem - bet tomēr lielo valstu savstarpējās nostājas, ko viņi uzskata par vajadzīgu?

 


Ja tā var teikt, tur miksējas kopā vairāki vektori, tur ir dažādas intereses. Protams, ir interese par ietekmi pret tām valdībām, kas ir ieguvušas ļoti lielu pārsvaru savās valstīs. Tā tas ir Polijā un Ungārijā, kas nebūt neatbalsta šo klasisko Briseles stilu un mērķi. Tāpēc arī lielās valstis, piemēram, Vācija, izvēlējās iet pret Ungāriju. Viņu deputāti no CDU un CSU, - kas ir kristīgie demokrāti, Merkeles partijas biedri un viņas partneri, - cik es redzēju, arī lielākā daļa balsoja par Ungārijas sodīšanu. Tas nozīmē, ka arī viņiem, domājot par nākotnes ietekmi, ir izdevīgāk parādīt, ka viņi var sodīt arī savējos. Iespējams, pat izspiest viņus ārā no šīs grupas. To dara ar mērķi atrast labāku partnerību ar Makronu un ar to jaunveidojamo politisko ģimeni, kas šeit Eiropā briest, un noturēt varu.

 


Junkers vēl pateica vairākas lietas, kas daudziem, daudziem centriski domājošajiem šeit likās nepieņemami. Piemēram, viņš teica, ka ne tikai vajag uzturēt špicenkandidātu sistēmu - tas ir veids, kā viņš tika ievēlēts -, bet parlamenta vēlēšanās vajag balsot arī par transnacionālajiem sarakstiem. Lai gan šeit Eiropas Parlamenta balsojumā šāds priekšlikums pirms dažiem mēnešiem tika noraidīts. Respektīvi, Latvijas vēlētājam tas nozīmētu to, ka jūs, jūrmalnieki, maija nogalē Eiropas  Parlamenta vēlēšanās  aizejat uz kabīnīti, un jums ir klasiskie saraksti -  Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība, Saskaņa, vai vēl  kāds, un tad ir, iespējams, kaut kāds transnacionālais saraksts, kurā visi ir lielākajai daļai jūrmalnieku absolūti nepazīstami uzvārdi, - varbūt kaut kur saraksta beigās trāpās kāds latvietis vai igaunis, ko mēs pazīstam. Bet saraksta sākumā ir kaut kādi vācieši, spāņi, kāds beļģis vai luksemburgietis. Tas bija tas, ko Junkers šodien teica, ka tāds ir viņa redzējums, kā nākotnē vajadzētu darīt. Un ka tiem jābūt īstajiem Eiropas komisijas vadītājiem, - tā kā viņš tagad ir, no transnacionālā saraksta.

 



Tas arī atbilst tam viņa paustajam emocionālajam vēstījumam par vienoto Eiropu, un nost ar nacionālismu. Nacionālisms, kā viņš tur bija izteicies, tas ir kaut kas bremzējošs.

 


Emocionālā plāksnē mans skatījums [par Junkera uzstāšanos] bija ļoti kritisks. Viņš parasti ir tāds emocijas neizraisošs politiķis, ja nu vienīgi kāds joks viņam padodas, bet tā nav galvenā pazīme Eiropas līderim... Tas, kā viņš norunāja, bija neaizraujoši. Arī tas, ka runas laikā vispārēji aplausi bija tikai 45. minūtē, līdz tam bija tādi mazi aplausi pa grupiņām. Un tad viņš izmantoja to mums, latviešiem, pazīstamo situāciju -  tajā laikā viņš iedzēra ūdeni un pateica, ka tagad ir laiks ieraut (smejas).  Bet tas viss notika tikai 45. minūtē. Tas nozīmē, ka nebija aizrautības.

 



Bija arī pretrunas. Viņš uzstāja, ka sociālās joma ir jāizlīdzina starp austrumiem, rietumiem, ziemeļiem, dienvidiem... Ja uztaisa tai pašai kohēzijai šos jumtiņus, tad kā viņš domā sociālā jomā izlīdzināt līmenī?

 


Es domāju, ka viņš to arī īsti nedomā. Tie vairāk ir vārdi. Atšķirības Eiropas Savienībā ir milzīgas.

 


Piemēram, vakar šeit, Eiropas Parlamentā, bija grieķu premjers. Grieķi bija tādā visdziļākā krīzē. Arī viņiem tagad IKP ir nokritis, man liekas, par 20% no tā, kas bija pirms viņu finanšu krīzes. Līdzīgi kā Latvijai, kad mums bija krīzes, bet mēs tad ātrāk izkārpījāmies. Grieķiem tas iet tā lēni un joprojām viņi ir tai bedrē. Es atceros, kā bija pirms dažiem gadiem, kad grieķi šeit teica: kā jūs varat iedomāties, ka grieķu pensionāram jāiztiek ar 700 eiro mēnesī?! Tad es gribu teikt, - ko lai Latvijas pensionārs saka?! Vajadzētu droši vien grieķiem palīdzēt, jo viņiem tiešām iet grūti, un ziemeļu-dienvidu attiecības izlīdzināt. Bet tas tikai parāda, cik liela plaisa ir turības līmeņos un izpratnē, kas ir solidaritāte...

 


Es vairāk pārstāvu uzskatu - ļaujiet mums konkurēt ar jūsu biznesiem Rietumeiropā. Mūsu pakalpojumu sniedzēji, autoservisu īpašnieki, pārvadātāji ir īsti konkurenti. Pašlaik šeit ir likumdošanā Eiropā smago automašīnu pārvadājumiem, transporta jautājumos ir nesamierināma pretruna. Poļus, lietuviešus, latviešus - visus spiež ārā no Rietumeiropas tirgus. Protekcionisma ziņā neļauj mūsējiem, kuri var būt nav gatavi šodien maksāt tik lielu algu, bet ir gatavi strādāt un izcīnīt šo konkurences cīņu, konkurēt ar viņiem un nopelnīt. Līdz ar to, piemēram, Latvijā, varētu vairāk samaksāt nodokļos un pacelt gan pensijas, gan arī labklājības līmeni kopumā. Lai gan šoferu Latvijā nav tik daudz, bet ir Latvijā bāzētas kompānijas. Taču tas šeit netiek atbalstīts. Līdz ar to tā ir divkosība šajās runās par vienoto Eiropu - īstenībā jau jums ne tikai neizlīdzina caur budžeta naudu, bet pat neļauj sacensties tirgū. Pamēģiniet Strasbūrā atvērt latviešu autoservisu! Es domāju, ka mūsējie daudzus izkonkurētu. Tāpat kā te bija poļu santehniķi, kas kādreiz Francijā bija simbols, jo viņi vienkārši strādā efektīvāk un bieži vien labāk un par mazāku samaksu. Tāpēc Latvijas autoserviss, ja tas gribētu šeit strādāt, sastaptos ar tik daudziem šķēršļiem, ka šo pakalpojumu šeit nevarētu sniegt.

 



Bet ir arī tas, ko es saskatu, kas netaisnība joprojām darbojas arī šai pašā nodokļu sfērā, atbalsta daudzuma ziņā. Gan lauksaimniecībā, gan arī citur, kur ir atbalsta naudas, - tur jau arī nav godīga attieksme.

 


Analītiskajā daļā, kas ir par 7 gadu jauno budžetu, lauksaimniecības sadaļā pielikts ekspertu vērtējums, ka Latvija joprojām atpaliks, 2027. gadā saņems tikai trīs ceturtdaļas no Eiropas vidējā līmeņa. Mēs būsim diskriminēti arī tad. Nu tāda ir patiesība, un mūsu lauksaimniekiem ir jākonkurē, jo faktiski izmaksas jau ir tādas pašas. Nu, labi, Latvijas darbaspēka izmaksas varbūt ir mazākas nekā Rietumeiropā, bet visas citas tādas pašas. Vietām, es pat pieņemu, mums ir dārgāk - tikt pie finanšu aizdevumu resursiem, kredītiem, nekā daudziem Rietumeiropas partneriem. Tur tas izmaksu salīdzinājums ir ļoti apšaubāms.

 



Es sapratu no iepriekš teiktā, ka vēl ir kaut kādas cerības...

 


Cīņa nav galā, cerības nekad nemirst (smejas).

 



Cerības uz Eiropas Padomi, mūsu ministriem un premjeru.

 


Šeit mēs parlamentā cīnīsimies par Rail Baltica lielā projekta naudu. Ir garš stāsts, kā pašlaik te izskatās. Neizskatās bēdīgi, protams, bet ir jāpanāk dažas lietas, kas pašlaik ir tīri labi ieliktas jau tai Eiropas Komisijas projektā par Rail Baltica iespējām, bet tas var izrādīties nepietiekami. Tāpēc mēs mēģinām atrast variantus, kā cīnīties par to, lai būtu pietiekami, lai šo dzelzceļa projektu varētu 2026. gadā palaist.

 



Tas ir, 2026. gadā uzsāks braukt? Bet nav tāda sajūta, ka to varētu noairēt?...

 


Nu, nē, es domāju, ka nē. Vienmēr var kaut kas gadīties, bet ir diezgan daudz naudas jau iesākts apgūt, visās trīs Baltijas valstīs ir paveikts daudz darba. Šeit Eiropā viņi arī to vērtē, neskatoties, ka mums tur ir daudzi šķēršļi ik pa brīdim. Šis projekts virzās uz priekšu labāk kā daudzi citi pārrobežu lielie transporta projekti citās Eiropas valstīs. Eiropas Komisija ir ieinteresēta, manuprāt, tiešām pabeigt šo projektu. Tāpēc, ka viņiem ir jāparāda - liela Eiropas nodokļu maksātāju nauda ir iedota šiem lielajiem transporta projektiem, kas savieno šīs transporta salas -  Baltijas valstis un Eiropu - ar modernu transporta tīklu. Un viņi nevar teikt "mums neizdevās", jo tad iznāk, ka nodokļu maksātāju nauda ir izniekota. Viņi tiešām grib pabeigt, un es domāju, ka tas dos mums iespēju to izdarīt. Situācija vienmēr ir sarežģīta,  bet es neesmu pesimists.

 


Ir vēl kaut kādi plāni? Ko vēl var paspēt šajā sasaukumā izdarīt?

 


Šodien par autortiesībām bija saprātīgāks balsojums kā pirms diviem mēnešiem. Tas nozīmē, ka Parlaments, lai arī tuvojas vēlēšanas, vēl ir spējīgs strādāt. Kāda ir procedūra: gan par šīm te autortiesībām, gan arī par citām lietām - intelektuālo īpašumu - būs sarunas ar ministriem, Latviju tajās pārstāv Kultūras ministrija. Un faktiski sarunu rezultātā abas lielās mājas, ja tā var teikt, - ministru māja, Eiropas Padome, kas ir arī Briselē tā galvenā ēka, un Parlaments, šie cilvēki, kas ir iesaistīti, ved sarunas daudzos raundos. Tikai tad, kad viņi nonāk līdz vienotam tekstam, tad mēs to galīgi apstiprinām - gan Padomes pusē, gan parlamentā. Šodien bija tikai pirmais ļoti būtiskais solis, - parlaments atrada savu pozīciju, ar ko iet uz sarunām. Tā kā nekas vēl nav noticis. Bet labā ziņa, ka pozīcija bija saprātīga, arī manā skatā, un es to atbalstīju. Tas nozīmē, ka parlaments, neskatoties uz to, ka gaida vēlēšanas jau nākošgad maijā, ir spējīgs tomēr vest sarunas.

 



Bet es saprotu, ka vēl jau arī ir citi uzdevumi?

 


Mēs kaut ko ceram sasniegt transportā, tur arī ir mērķis - smago automašīnu pārvadājumiem atrast kompromisu. Ir cerības, ka to var izdarīt, bet ir maz laika un faktiski nākošgad aprīlī, Lieldienās, ir pēdējā sesija. Pēdējais mēnesis jau ir kampaņa.

 


Bet es negribu arī pabeigt sarunu ar tādu pesimista skatu. Vienkārši jābūt Eiropas Komisijas vadībā citiem līderiem, kas redz Eiropas nākotni citādāku, kas ņem vērā, ka dažādās valstīs ir dažāds noskaņojums. Kas nesit par nacionālām domām vai kādām citām domām, bet vienkārši mēģina atrast saprātīgu risinājumu, cik tālu to Eiropu vajag spiest no Briseles, un kur mums ir vienotas lietas. Vienotais tirgus – ja tiešām vācieši ar latviešiem grib konkurēt vienotā tirgus jomā, tas ir tikai labi. Vai arī sargāt kopējo ārējo robežu - kad citu valstu robežsargi, arī Latvijas, būs Vidusjūrā. Mums palīdzēs, ja mums vajadzēs savu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināt pret migrantiem. Pašlaik tur pamatā nāk vjetnamieši, un salīdzinoši nelielā skaitā. Bet, ja vajadzēs, tad mums ir skaidrs, ka mums nāks palīgā. Mēs varam palielināt robežsardzi ar citu valstu robežsargu palīdzību. Tas ir labi.  Nav jau nav tā, ka viss slikti. 

 


Es domāju, ka pēc nākošajām vēlēšanām vienkārši būs cits politiskais salikums - šeit Eiropas Parlamentā būs mazāk deputātu kā tagad, bet es ceru, ka būs sabalansētāka pārstāvniecība. Būs strīdi, protams, bet būs labāk, nekā tagad, kad faktiski pusotra vai divas grupas var izlemt gandrīz visus jautājumus. Sociālisti zaudē savu pozīciju pēdējos divos gados.

 



* Špitcenkandidāti - vadošie kandidāti (no vācu val. spitzenkadidaten). Sistēma, kad pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas politiskās partijas nosauc savus kandidātus Eiropas komisijas priekšsēdētāja amatam, kandidātu izvēli tādā veidā sasaistot ar vēlēšanu iznākumu un uzspiežot pašu izvēlētus kandidātus. Šādā veidā mazo valstu deputātiem pilnībā atņemta iespēja kandidēt uz augsto amatu. 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt