Piektdiena,
2018.gada
16.novembris
Valstī
81284

OECD otrais pētījums


Apskatīt komentārus (0)


27.09.2017

OECD otrais pētījums: lai arī paveikts daudz, tomēr ne pietiekami

 

 

Guna Vilnīte

 

 

Foto: Freepik 

 


Iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā tika prezentēts nu jau otrais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD pētījums par Latviju. Organizācija tiek dēvēta par bagāto valstu klubiņu, un dalība tajā dod iespēju saņemt starptautiska līmeņa ekonomistu rekomendācijas veiksmīgākai ekonomikas attīstībai. Pirmais pētījums, Latvijas ekonomikas sniegumu vērtējot kopējā kontekstā, tika prezentēts 2015. gada martā, un arī „Jūrmalas Vārds” sniedza pavisam nelielu ieskatu šai pētījumā, uzmanību vēršot uz tobrīd gaidāmo nodokļu reformu. 

 

 

OECD ir laikam gan vienīgā starptautiskā organizācija, kas sniedz rekomendācijas valsts vienmērīgai ekonomikas attīstībai, par rekomendāciju mērķi uzstādot arī vispārēju labklājības celšanu, ne vien abstraktu makroekonomikas rādītāju uzlabošanu. Tāpēc rekomendācijas ir gan izglītības, gan veselības, gan sociālās un nodokļu politikas, gan citās jomās.

 

 

Pētījuma pamattēzēs Latvija uzslavēta par veiktajām reformām, taču, kā ziņo mediji, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija uzsvēris, ka reformas nav kas tāds, ko var iesākt un pabeigt – tas ir dzīvesveids. Otra pamattēze – nepieciešams vairāk eksportēt. Trešā attiecas uz sociālo vidi Latvijā: nabadzība un bezdarbs (Zemgalē – virs 12%, Latgalē – ap 18%) aizvien ir pārāk augsti, mājokļu, veselības aprūpes un darbavietu pieejamību nepieciešams uzlabot.

 

 

Pārāk maz uzņēmumu sadarbojas ar zinātniekiem, lai ieviestu jaunākos izgudrojumus ražošanā. Daudzi strādājošie jūtas nepietiekami kompetenti jau tai brīdī, kad viņus pieņem darbā.

 

 

OECD iesaka izveidot grantu programmu profesionālās izglītības iegūšanai jauniešiem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, kā arī vairāk atbalstīt šādu jauniešu studijas augstskolās.  Tāpat rekomendē piemērot lieliem valsts infrastruktūras projektiem tos pašus izmaksu un ieguvumu testus, kādi tiek piemēroti ES finansētajiem projektiem. 

 

 

Vidēji valstī vairāk nekā piektdaļai iedzīvotāju ienākumi ir mazāki, nekā 60% no vidējā ienākumu līmeņa.  

 

 

Pētījumā uzsvērts, ka nepieciešams atbalstīt mājokļu īres tirgus attīstību. Šobrīd ir pārāk zems īrēto mājokļu īpatsvars, tai skaitā pašvaldības īpašumos. Jāteic, ka Latvijā top jauns Īres likums, kas, iespējams, gan paplašinās privāto īres mājokļu pieejamību, taču vienlaikus uzliks daudz lielāku atbildību pašvaldībām, rūpējoties par mazāk nodrošinātās sabiedrības daļas tiesībām uz mājokli.

 

 

OECD pētījums vēsta, ka Latvijā ir augstākie pacientu līdzmaksājumi veselības aprūpes jomā starp visām dalībvalstīm. Līdzīga apmēra līdzmaksājumi par veselības aprūpi jāveic tikai Meksikā.

 

 

Nesamērīgi augstas ir izmaksas par privāto pensiju fondu apkalpošanu. Banku lobijs, šķiet, šeit sasniedzis savus mērķus vispārliecinošāk.

 

 

Lai arī pētījumā pausts, ka nodokļu reformai sagaidāmi arī pozitīvi rezultāti, tomēr darbaspēku nodokļi ir pārāk augsti, jo īpaši zemajām algām. Tāpat arī ir augsts aplokšņu algu un ēnu ekonomikas īpatsvars. 

 

 

Žēl, ka nodokļu reformās kontekstā netika saskatīta sakarība starp šiem faktiem. Ieteikums paplašināt uzņēmējdarbības ienākumu nodokļa bāzi, atceļot atbrīvojumus no nodokļiem šķiet mazliet pārsteidzošs, jo, prezentējot nodokļu reformu, atvieglojumu atcelšana tika īpaši skaļi reklamēta.
Atsevišķi ieteikumi skar tiesību jomu, piemēram, stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarību, kā arī novērst politisko ietekmi tiesnešu iecelšanai amatā.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt