Pirmdiena,
2018.gada
19.novembris
Valstī
82989

Nodokļu reformas valsts budžeta paketē


Apskatīt komentārus (0)


15.12.2017

“Zaļajās ministrijās” - Aizsardzības ministrijā, Veselības ministrijā – ir saņemts daudz lielāks finansējums nekā iepriekš

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Foto no "JV" arhīva 

 


Kā ik gadu laikā pirms pašvaldības budžeta apstiprināšanas visa uzmanība ir pievērsta valsts budžetam. Par to, kāds ir nākamā gada valsts budžets, kas tajā ir aktuāls, kā arī par tendencēm politisko partiju laukā iztaujāju pilsētas domes deputātu, Zaļās partijas valdes locekli Jāni Lediņu.

 


Zinot iepriekšējo gadu spriedzi koalīcijā, kāda bija valsts nākamā gada budžeta izstrāde?

 


Man ir paveicies, ka esmu Latvijas Zaļās partijas valdē un varēju piedalīties budžeta veidošanas diskusijās un procesā, redzēt, kā šis process notiek.

 

 

Jebkurā gadījumā varu teikt, ka tik liela nodokļu reforma, kāda ir notikusi šogad, neatceros, ka pēdējos 15 gados tāda būtu notikusi. Un jāņem vērā, ka šī reforma vairāk vai mazāk apmierina gan darba devējus, gan arodbiedrības.

 

 

Pats galvenais, kas, manuprāt, ir izdarīts, ka mūsu, “zaļajās ministrijās” - gan Aizsardzības ministrijā, gan Veselības ministrijā – ir saņemts daudz lielāks finansējums nekā visus iepriekšējos gadus. Gribu izcelt tieši Veselības ministriju, kas ir ļoti būtiski visiem iedzīvotājiem.

 

 

Patīkami, ka mēs Veselības ministrijā palielinām šo summu ne tikai ārstiem un citam medicīniskam personālam, bet arī samazinām rindas uz medicīniskajiem pakalpojumiem gandrīz uz pusi. Protams, ka bija vēlme iedalīt vēl vairāk līdzekļu, taču arī pašā Veselības ministrijā, visā sistēmā ir vēl jāveic lielas iekšējās reformas, lai naudas plūsma būtu caurspīdīga un varētu redzēt, kur nauda paliek

 

.

Otrs, ko vēlos uzsvērt un ko izjutīs lielākā daļa uzņēmēju, ar 1. janvāri nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis avansā. Tāpat nebūs jāmaksā nodoklis no reinvestētās peļņas. Tas nozīmē, ka pieaugs pašu kapitāls un līdz ar to būs vieglāk kreditēties bankās, jo tas ir viens no pamatrādītājiem, ko bankas prasa tiem, kas vēlas saņemt kredītus – kāds ir jūsu pašu kapitāls?

 

 

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka to uzņēmēji varēs izjust jau ar 1. janvāri – vairāk naudas paliks pašā uzņēmumā, to varēs ieguldīt attīstībā un tas dos tādu kā grūdienu visai ekonomikas attīstībai. Kā Dana Reizniece teica, ka tie ir tādi kā vitamīni uzņēmumiem, lai varētu straujāk attīstīties.

 

 

Pēdējais būtiskākais, ko vēlos uzsvērt – ir sākts veidot kaut nelielu, bet tomēr progresivitāti nodokļos no darba algas.

 

 

Vēl - veselības jomā noteikti ir jāiet uz apdrošināšanu, lai tie, kuri maksā nodokļus, saņem vairāk veselības aprūpes pakalpojumu, nekā tie, kuri nemaksā nodokļus.

 


Tas taču nenozīmē, ka maznodrošinātie un trūcīgie iedzīvotāji nesaņems pietiekamu medicīnisko palīdzību?

 


Nē, nē, nē, tur jau tālāk ir viss ierēķināts – ja ir trūcīgā ģimene, tad ir pabalstu sistēma. Es runāju ar veselības ministri un sapratu, ka visi pakalpojumi ir salikti tādos kā grozos. 

 

 

Viens grozs, kur ir medicīniskā palīdzība, ko saņem visi neatkarīgi ne no kā – tā ir pirmā neatliekamā palīdzība un vēl cita veida medicīniskā palīdzība.

 

 

Tad ir grozs, ko vēl saņem nodokļu maksātāji no apdrošināšanas. Šeit tad arī būs tas strīds par to, kas un kā apdrošinās, piemēram, maznodrošinātos? Katrā ziņā nebūs tā, ka kāds no šīs iedzīvotāju grupas paliks bez apdrošināšanas. Tāpēc arī no sociālā nodokļa tas viens procents aizies apdrošināšanai, bet ir samazināts ienākuma nodoklis, tāpēc var teikt, ka ieguvums šobrīd ir divi procenti. Ienākuma nodokli samazināja par trīs procentiem, bet vienu pielika klāt uz sociālajiem maksājumiem.

 


Kas vēl jauns tieši sociālajā jomā?

 


Tā gan vairāk ir Labklājības ministrijas atbildības sfēra, kas nav Zaļās partijas pārziņā. Te jāmin, ka labklājības un demogrāfijas lietu pārvaldes pacīnījās savā starpā par pabalstu palielinājumu bērniem, daudzbērnu ģimenēm, taču arī šeit tika atrasts kompromiss, lai nav tā, ka par trešo bērnu saņem ļoti daudz, bet par pirmo un otro vispār neko nemaksā.

 

 

Tas viss ir uz priekšu, bet šobrīd lielākā problēma ir vecā domāšana – daudzi saka - vajag radīt darbavietas, vajag radīt darbavietas, bet reāli šobrīd jau darbaspēka trūkst. Darba devēji runā par to, ka vajadzētu atvērt tirgu un vest darbiniekus iekšā. Tie aptuveni astoņi procenti bezdarbnieku, kas šobrīd ir valstī, pie šiem samērā lielajiem pabalstiem uz tiem arī dzīvo un nemaz nealkst nonākt darba tirgū. Sevišķi pietrūkst speciālistu. Pēdējā Zaļās partijas konferencē arī tika runāts, ka valstij vajag radīt darbavietas, un es jautāju: ja šobrīd uz Koknesi aizvestu investoru, kurš uzceļ nelielu šūšanas rūpnīcu ar 200 darbavietām, vai vispār šie 200 darbinieki tur Koknesē būtu? Uz to man atbildēja, ka “nē”. Līdz ar to ir jāsāk skatīties, kā šo situāciju risināt...

 

 

Tad vēl - mans viedoklis, kas nav saskaņots ne ar vienu partijā, bet ko es redzēju visā šajā procesā, ir tas, ka nodokļu sistēma, kas der Rīgai un Pierīgai, principā galīgi neder Latgalei. Kaut vai tās pašas minimālās algas – 430 eiro Rīgā īstenībā nav vairs problēma, tur jau tās algas tādas apmēram arī saņem, un var šai algai arī pielikt, jo ir liels apgrozījums. Bet Latgalē mazajam veikaliņam, kuram nav šī lielā apgrozījuma, 430 eiro ir ārprāts – viņam ir jāsāk kombinēt ar 0,8 darba slodzēm un vēl kaut ko.

 

 

Līdz ar to ir jāsāk domāt, kādā veidā valsts Rīgai un vēl kādam reģionam ap to pieņem vienu nodokļu sistēmu, bet, piemēram, Latgalei otru. Šeit, protams, varētu sākties tas, ka uzņēmumu reģistrē Latgalē, bet reāli strādās Rīgā. Tāpēc ir jāizdomā, kā to varētu nodalīt un sadalīt.

 

 

Katrā ziņā, manuprāt, pie šī jautājuma ir jāstrādā, jo ārpus Rīgas ekonomiskā situācija ir pilnīgi citādāka nekā galvaspilsētā.

 


Mani patīkami pārsteidza, ka jau nākamajā gadā valsts aizsardzības jomai ir iedalījusi 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO.

 


Jā, ar to mēs izpildām NATO prasības. Bet principā tur tik tiešām ir daudz jāiegulda. Pareizi saka mūsu zaļais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis – pazaudēsim valsti, tad nebūs nekādas mūsu nodokļu sistēmas, nebūs nekā no tā, kas mums ir.

 

 

Pie šīs ģeopolitiskās situācijas, un ņemot vērā to, cik daudz pie mums ir NATO karaspēku daļas, šis budžets arī ir racionāli izmantojams, jo kaut kur jau šie ārzemju karavīri ir jāizmitina, tad vēl ēdināšana un citas vajadzības. Tad vēl poligonu pilnveidošana un citas lietas.

 

 

Tās visas ir pietiekami lielas izmaksas, kas mums jāsedz pašiem, ja mēs aicinām viņus palīgā, lai viņi šeit būtu.

 

 

Pilnu rakstu lasiet "JV" 46. (14.12.17.-20.12.17.) numurā. Laikraksta elektronisko versiju var iegādāties šeit.   


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt