Piektdiena,
2018.gada
17.augusts
Valstī
81859

Kā darbojas tiesu sistēma Latvijā?


Apskatīt komentārus (0)


23.10.2017

Pirms meklēt kvalificētu juristu, kurš specializējies atbilstošajā nozarē, piedāvājam skaidrojumu par tiesu instancēm, kurās iespējams vērsties. 

 

 

Pēc lvportals.lv publicētajiem materiāliem

 

 

Foto: kjpargeter / Freepik 

 

 

Nereti dzirdam, ka dažāda rakstura problēmas var atrisināt tikai tiesas ceļā, tiesa bieži tiek uzskatīta par pēdējo instanci, kas var ieviest skaidrību kādā lietā. Pirms meklēt kvalificētu juristu, kurš specializējies atbilstošajā nozarē, piedāvājam skaidrojumu par tiesu instancēm, kurās iespējams vērsties.

 

 

Latvijas Republikā līdzās likumdošanas (Saiema) un izpildu (Ministru Kabinets) varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Šajā skaidrojumā sniedzam ieskatu, kā darbojas tiesu sistēma mūsu valstī.

 

 

 Latvijā darbojas trīspakāpju tiesu sistēma

 

 

Pirmās instances tiesas:

    • rajonu (pilsētu) tiesas (32); 
    • administratīvās rajonu tiesas, kas sastāv no pieciem tiesu namiem. 

     

 

Apelācijas tiesas:

    • apgabaltiesas (8, tostarp 3 tiesu nami); 
    • administratīvās apgabaltiesas (5). 

     

 

Kasācijas instances tiesa:

    • Augstākā tiesa. 

 

 

Pirmajā instancē civillietas un krimināllietas tiek izskatītas rajonu (pilsētu) tiesās, savukārt administratīvās lietas – administratīvajās rajonu tiesās.

 

 

Apgabaltiesas kā apelācijas instances tiesas izskata lietas apelācijas kārtībā. Proti, pēc personas lūguma izskata pirmā līmeņa tiesas pieņemto lēmumu, ja persona uzskata, ka tiesas pieņemtais lēmums ir nepareizs.

 

 

Augstākā tiesa ir trešā, augstākā, līmeņa tiesa, kas izskata lietas kasācijas instancē. Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Šajā instancē Augstākā tiesa pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietas materiāliem.

 

 

Administratīvi Augstākā tiesa nav saistīta ar rajona (pilsētu) vai apgabaltiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt vai dot norādījumus zemāka līmeņa tiesu tiesnešiem par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskiem jautājumiem.

 

 

Personai ar prasību vispirms jāvēršas pirmās instances tiesā. Ja šīs tiesas spriedums neapmierina, to var pārsūdzēt apgabaltiesā. Ja arī tas prasības iesniedzēju neapmierina, tad tālāk jādodas uz Augstāko tiesu.

 

 

Līdzās tiesu sistēmai tiesu varu Latvijā veido arī Satversmes tiesa, kas vērtē likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

 

 

Rajona pilsētu tiesu sastāvā ir arī zemesgrāmatu nodaļas. Tās ieraksta zemesgrāmatās nekustamos īpašumus un nostiprina jeb reģistrē ar šiem īpašumiem saistītās tiesības. Ziņas, kas atrodas zemesgrāmatās, ir publiski pieejamas.

 

 

Tiesas darbojas saskaņā ar likumā nostiprinātiem principiem. Ir gan kopēji principi, kas attiecas uz visām tiesām, gan arī sevišķi principi, kas attiecas uz noteiktu lietu izskatīšanu.

 


Kā rīkoties, ja ir radusies nepieciešamība vērsties tiesā?

 

 

Praktisku informāciju par tiesu sistēmas darbību sniedz Tiesu administrācijas veidotais tiesu portāls manas.tiesas.lv. Tiesu e-pakalpojumi ietaupa personas laiku un naudu. Portāla lietotājiem pieejama šāda informācija un e-pakalpojumi:

  • tiesu darbības teritorijas noteikšana – informācija par to, kurā rajona tiesā prasība jāiesniedz; 
  • e-veidlapas – iespēja iesniegt pieteikumu tiesai elektroniski, parakstot ar e-parakstu; 
  • nodevu kalkulators – ar tiesvedību saistīto izdevumu aprēķināšanas rīks; 
  • iespēja uzdot jautājumu, kā arī apskatīt anonimizētus tiesu nolēmumus. 

 

 

Tāpat, ievadot tiesas vai pavēstes numuru, portālā ir iespējams apskatīt konkrētās tiesvedības gaitu un redzēt tiesu kalendāru – nozīmēto sēžu datumus.

 

 

Reģistrētie lietotāji var piekļūt savas lietas datiem, saņemt tiesas sēžu audio protokolus un nolēmumus. Autentificēties portālā var ar e-parakstu, eID karti vai izmantojot portālu www.latvija.lv. 

 

 

Kas notiek pēc tiesas procesa?

 

 

Pēc tiesas procesa pabeigšanas persona saņem taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu un sākas nolēmuma izpilde.

 

 

Piemēram, civilprocesā kreditors atgūst parādu, kriminālprocesā zaglis saņem sodu, bet cietušais – kaitējuma kompensācijas apmierinājumu, administratīvajā procesā tiesa atzīst pašvaldības atteikumu būvniecības veikšanai par nelikumīgu.

 

 

Izmantojot visus Latvijas tiesu sistēmas piedāvātos tiesību aizsardzības līdzekļus, persona var izlemt, vai ir sasniegusi cerēto rezultātu. Ja persona uzskata, ka tiesas piemērotais normatīvais akts aizskar tās pamattiesības, tai ir iespēja vērsties Satversmes tiesā, kas ir pēdējais nacionālais tiesību aizsardzības līdzeklis. Aiz tā ir pārnacionālās tiesas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

 

 

Tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi veic zvērināti tiesu izpildītāji. Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

 

 

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt