Otrdiena,
2020.gada
7.aprīlis
Valstī
109333

Ir statistika un ir Eiropas Parlamenta aptaujas


Apskatīt komentārus (0)


05.12.2019

Nākamā gada budžetu apstiprinājuši arī Eiropas Parlamentā, un dažiem par lielu prieku šajā budžetā izdevies panākt vairāk atbalsta klimata aizsardzībai, pētniecībai, investīcijām infrastruktūrā un jaunatnes programmām. 

 

 

ZIŅU DIENESTS

 


Parlamentam kopumā izdevās panākt budžeta papildināšanu par EUR 850 miljoniem šādu prioritāšu finansēšanai:

  • vairāk nekā pusmiljards EUR ar klimata krīzi saistītiem tēriņiem
  • papildus EUR 302 miljoni pētniecības projektiem
  • papildus EUR 133 miljoni ieguldījumiem tīkla infrastruktūrā (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments)
  • papildus EUR 50 miljoni programmai Erasmus+, EUR 28,3 miljoni jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (un solījums 2020. gadā, ja vajadzīgs, to papildināt par vēl 50 miljoniem)

 


Kopīgais 2020. gada budžets ir EUR 168,7 miljardi maksājumu saistībās (+1,5% salīdzinājumā ar 2019. gadu) un EUR 153,6 miljardi reālajiem tēriņiem (+3,4% salīdzinājumā ar 2019. gadu).
Padome ar Parlamentu panākto vienošanos oficiāli apstiprināja 25. novembrī.
Parlaments budžetu galīgi pieņēma ar 543 balsīm par, 136 pret un 23 atturoties. Pēc tam EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli to parakstīja, tādējādi piešķirot likuma spēku.

 


Klimata aizsardzībai par 504 miljoniem vairāk

 

EP Budžeta komitejas prieksšēdētājs Johans van Overtvelds (ECR, BE): “Šis ir spēcīgs, atbildīgs un nākotnē vērsts budžets. Tagad vajadzīga drosme turpināt doties šajā virzienā. Lemjot par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, mums tieši, skaidri un drosmīgi ir jāņem vērā iedzīvotāju vajadzības. Budžets, kas vērsts uz inovāciju, konkurētspēju, klimatu, infrastruktūru, drošību un migrācijas pārvaldību - šajās jomās Eiropas pievienotā vērtība ir neapstrīdama, salīdzinot ar darbībām valsts līmenī.”

 


Ziņotāja par Eiropas Komisijas budžetu Monika Holmaijere (EPP, DE): “EUR 850 miljoni vairāk klimata pārmaiņām, jo īpaši pētniecībai un jauninājumiem, jauniešiem un digitalizācijai. Mēs esam daudz paveikuši, lai radītu darba vietas un palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju. Mums ir izdevies par EUR 504 miljoniem palielināt budžetu pozīcijās, kas saistītas ar klimata aizsardzību, un nodrošināt, ka nākamgad vairāk nekā 21% izdevumu būs saistīti ar klimatu. Tas pārliecinoši pārsniedz ES izvirzīto 20% mērķi.”

 


Eidera Gardiasabala Rubiala (S&D, ES), ziņotāja citām budžeta sadaļām:

"Šī ir Eiropas Savienībai ļoti pozitīva vienošanās. Bet mēs joprojām esam tālu no 1,3% NKI budžeta, kuru pieprasām 2021.-2027.gada daudzgadu finanšu shēmai. Vēl tāls ceļš ejams līdz vērienīgam budžetam, kas varētu būt pagrieziena punkts cīņā pret klimata izmaiņām un nevienlīdzību. "
 

 


Ārkārtas stāvoklis

 

 

ES budžeta pamatprincipi atšķiras no dalībvalstu budžeta: ja dalībvalstu budžetus, lielākoties izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālās nodrošināšanas sistēmām, ES budžets primāri ir ieguldījumu budžets, un, atšķirībā no dalībvalstu budžetiem ES budžetam nevar būt deficīta. Apmēram 93% no ES budžeta tiek ieguldīti praktiskos projektos, ko īsteno dalībvalstīs un ārpus tām. Šie līdzekļi nonāk pie iedzīvotājiem, reģionu un pilsētu pašvaldībām, lauksaimniekiem, pētniekiem, studentiem, NVO un uzņēmumiem. 

 

 

Tagad, kad EP Eiropas Parlaments pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā, milzīgi naudas līdzekļi visticamāk tiks novirzīti visādu aptauju, ledāju, gaisa un jūru pētījumiem ar vienu uzdevumu – pierādīt, ka cilvēks ir Dievs un zeme ap savu orbītu griežas tikai pateicoties ļaužu eksistencei. Tas, ka lielai daļai eiropiešu ir cits viedoklis par vides jautājumiem un to, ka prioritātei vajadzētu būt nabadzības mazināšanai, bēgļu un teroristu problēmu risināšanai, parlamentāriešiem Briselē neinteresē. Kā savulaik teica deputāte Iveta Grigule – viņi tur dzīvo savā Versaļas pilī un bada cietējiem iesaka ēst vakardienas kūkas.

 

 

Kā informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, tad gatavojoties COP25 ANO klimata pārmaiņu konferencei, kas notiks Madridē no 2. līdz 13. decembrim, EP deputāti pieņēma rezolūciju, kurā pasludina ārkārtas situāciju vides un klimata jomā - kā Eiropā, tā citur pasaulē. Viņi arī vēlas, lai Komisija nodrošinātu, ka visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C.

 

 

Atsevišķā rezolūcijā EP deputāti aicina Eiropas Savienību gaidāmajā ANO klimata konferencē iesniegt stratēģiju, lai pēc iespējas ātrāk, bet, vēlākais, līdz 2050. gadam, nodrošinātu oglekļa neitralitāti. Viņi arī aicina Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu Eiropas “Zaļajā darījumā” iekļaut mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%.

 

 

EP deputāti norāda, ka pašreizējās darbības aviācijas un kuģniecības nozarē nespēj nodrošināt vajadzīgo emisiju samazinājumu, tāpēc visām dalībvalstīm savos nacionāli noteiktā devuma (NND) plānos jāiekļauj arī starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītās emisijas. Savukārt Komisiju viņi mudina iekļaut jūrniecības nozari ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

 

 

ES valstīm vajadzētu vismaz divkāršot savas iemaksas starptautiskajā Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā, norāda Parlaments.

 

 

EP piekodina nodrošināt, lai ES budžets pilnībā atbilstu ES starptautiskajām saistībām. Viņi pauž bažas, ka attīstīto valstu pašreizējie solījumi joprojām ievērojami atpaliek no to kolektīvā mērķa ik gadu ieguldīt klimata pārmaiņu apkarošanā 100 miljardus USD.

 

 

Visbeidzot, viņi steidzami aicina visas ES valstis līdz 2020. gadam izbeigt visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilajam kurināmajam.

 

 

Prieks, ka Latviju pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāti Inese Vaidere, Sandra Kalniete (JV) un Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) atturējās Parlamenta balsojumā par šāda stāvokļa izsludināšanu. Par rezolūciju nobalsoja Latviju pārstāvošie EP deputāti Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP), Andris Ameriks (GKR), Nils Ušakovs (S) un Tatjana Ždanoka (LKS).

 

 

Rezolūcija par klimata un vides ārkārtas stāvokļa izsludināšanu tika pieņemta ar 429 balsīm par, 225 pret un 19 atturoties.

 

 

Savukārt rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem COP25 konferencei tika pieņemta ar 430 balsīm par, 190 pret un 34 atturoties.

 

 

Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi līdz 2050. gadam sasniegt oglekļa neitralitāti, tomēr ES Padome to nav apstiprinājusi, jo tam iebilda Polija, Ungārija un Čehija.

 

 

Eiropas Parlaments nesen arī paudis, ka cīņai ar klimata pārmaiņām un vides sargāšanai būtu jākļūst par EP darba prioritāti, liecinot oktobrī veiktas Eirobarometra aptaujas rezultāti. Kad paskatās pašus datus, tad redzams, ka par prioritāti šo Don Kihota cīņu ar dabu uzskata tikai pašu pārtikušāko ES valstu pilsoņi. 

 

 

Tikai 32% no visiem ES iedzīvotājiem vides saglabāšanu un cīņu ar klimata pārmaiņām minējuši ka svarīgākos EP uzdevumus. 11 valstīs tā bija visbiežāk minētā prioritāte - Zviedrijā tā uzskata 62% aptaujāto, Dānijā - 50%, Nīderlandē - 46%. Latvijā vides jautājumus kā svarīgākos minēja 15% aptaujāto pilsoņu, un tas ir otrais zemākais rādītājs ES pēc Bulgārijas (14%).

 

 

Vaicāti par vissvarīgākajām vides problēmām, aptaujātie visā Eiropā visbiežāk nosauca klimata pārmaiņas (52%), gaisa piesārņojumu (35%), jūras piesārņojumu (31%), atmežošanu un atkritumu daudzuma palielināšanos (abus 28%). Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem turpretī visvairāk raižu sagādā atkritumu daudzuma palielināšanās (48%), sadzīves un komunālo atkritumu apsaimniekošana (31%) un klimata pārmaiņas (arī 31%).

 

 

Ja jautājums būtu par nabadzības, bēgļu un terorisma novēršanu, tad visticamāk to par prioritāti uzskatītu daudz vairāk ļaužu. Bet šāds jautājums Versaļas iemītniekiem nav aktuāls.



Nekavējoties jāratificē Stambulas konvencija

 

 

EP deputāti novembra nogalē arī pieprasa visām dalībvalstīm pievienoties Stambulas konvencijai un nekavējoties to ratificēt, lai apturētu vardarbību pret sievietēm (par to, kā konvencija apturēs dzērāju, narkomānu un idiotu uzvedību deputāti klusē)

 

 

Paldies Dievam, šajā nesaistošajā rezolūcijā, ko EP deputāti pieņēma ar 500 balsīm par, 91 pret un 50 atturoties, Parlaments aicina Padomi nekavējoties pabeigt Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. EP mudina septiņas dalībvalstis, kas to ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas - Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju un Lielbritāniju - to nekavējoties ratificēt.

 

 

EP deputāti nosoda pret konvenciju vērstos uzbrukumus un kampaņas, dažās dalībvalstīs apzināti to kļūdaini interpretējot un iepazīstinot sabiedrību ar nepatiesiem apgalvojumiem par tās saturu.

 

 

EP deputāti pieprasa, lai Komisija nākamajā Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģijā kā prioritāti iekļautu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu.

 

 

Viņi aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu par visu veidu ar dzimumu saistītas vardarbības, tostarp uzmākšanās tiešsaistē un kibervardarbības, novēršanu un apkarošanu.

 

 

Viņi arī prasa vardarbību pret sievietēm iekļaut ES atzīto noziegumu katalogā.

 

 

Visām dalībvalstīm būtu jānodrošina konvencijas pienācīga īstenošana un izpilde, piešķirot atbilstošu finansējumu un cilvēkresursus. Īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošu apmācību visiem profesionāļiem, kas strādā ar vardarbības upuriem (ārsti, policisti u.c.).

 

 

EP deputāti arī atkārto savu prasību nākamajā Daudzgadu finanšu shēmā piešķirt EUR 193,6 miljonus ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai.

 

 

 

 

 

Parlamentārietis Roberts Zīle: “"ES Zaļajam kursam jābūt zaļam no abām pusēm un pa vidu sarkanam," teica sociālistu līdere Peresa Strasbūrā šonedēl. Gluži kā pantiņā. Šie ir iemesli, kādēļ vēlējos t.s. EP Klimata rezolūcijā redzēt vārdu "urgent",nevis kā nobalsots -"emergency" climate situation. Jārīkojas mērķēti nevis jāceļ haoss.

 

 

Pirmkārt, respektējot un atbalstot samērīgu un pārdomātu ES politiku saistībā ar klimata un vides jautājumu izaicinājumiem, kuri noteikti jārisina, minētajā rezolūcijā es (līdzīgi arī ar Eiropas Tautas partijas redzējumu) atbalstīju priekšlikumu pasludināt NEATLIEKAMU (urgent) situāciju klimata jomā, nevis kā pieņemtajā tekstā - ĀRKĀRTAS (emergancy) situāciju.

 

 

Otrkārt, šādi populistiski balsojumi un skaļi saukļi, kas ir diezgan ierasti, EP deputātiem lemjot par sabiedrībai nozīmīgām tēmām, veido tikai haosu un dezorientāciju, kā vietā būtu jābūt mērķī orientētiem lēmumiem. Šādi skaļi saukļi tikai pūš vēju sociālistu vējdzirnavās, kuru vadītāja Garsia Peres šonedēļ plenārsesijā klaji atzina, ka t.s. Eiropas Zaļajam kursam būtu jābūt no abiem galiem zaļam, pat patiesībā iekšā jābūt sarkanam.

 

 

Treškārt, ar ilggadīgu pieredzi EP Transporta komitejā vēl nekad neesmu pieredzējis šādu divkosību no kreisi-zaļajām frakcijām, kas vārdos ir gatavas pasludināt ārkārtas stāvokļus, vienlaikus darbos nevis iebilstot, bet pat darot visu iespējamo, lai Austrumeiropas auto kravas pārvadātāji būt spiesti regulāri dzīt atpakaļ uz savām valstīm tukšas kravas automašīnas, izraisot vēl lielāku vides piesārņojumu, kuram es esmu iebildis un cīnījies pret.”


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt