Piektdiena,
2018.gada
16.novembris
Valstī
102885

Eiropas Parlaments atbalsta vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu


Apskatīt komentārus (0)


01.11.2018

Latvijas Saeima steidz pievienoties vides aizsardzības prasībām

 

 

ZIŅU DIENESTS

 

 

FOTO: JĀNIS VILNĪTIS

 


Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū. Aizliegti tiks šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi. Aizliegums stāsies spēkā 2021. gadā, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.   

 

 

Sākot no 2021. gada aizliegums tiks piemērots no plastmasas darinātiem ēdamrīkiem, vates kociņiem, salmiņiem un maisāmkociņiem. EP deputāti aizliegto priekšmetu sarakstā iekļāva oksonoārdāmas plastmasas un noteikta veida polistirola izstrādājumus. Paredzēti pasākumi patēriņa samazināšanai plastmasas izstrādājumiem, kam nav pieejami aizvietotāji no alternatīviem materiāliem, vismaz par 25% līdz 2025. gadam, kā arī jauni noteikumi attiecībā uz cigarešu filtriem un zvejas rīkiem.

 

 

Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, uz kuriem attiecas aizliegums, Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma. Jaunie noteikumi paredz, ka, sākot no 2021. gada, šo priekšmetu tirdzniecība tiks aizliegta. 

 

 

Papildus augstāk minētiem priekšmetiem, kas tiks aizliegti ES tirgū sākot no 2021. gada, deputāti sarakstā iekļāva izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas, kā maisiņi vai iepakojumi, kā arī ātrās ēdināšanas iepakojumus un ēdiena trauciņus līdzņemšanai, darinātus no putu polistirola. 

 


Nacionālie samazinājuma mērķi attiecībā uz citiem izstrādājumiem

 

 

Attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem, kam aizstājēji no alternatīviem materiāliem šobrīd nav pieejami, dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi šo produktu patēriņa samazināšanai par vismaz 25% līdz 2025. gadam.

 

 

Samazināšanas mērķi attieksies uz pārtikas un dzērienu vienreizlietojamo plastmasas taru: hamburgeru iepakojumi, sendviču kastītes, trauciņi, kas paredzēti augļiem, dārzeņiem, desertiem vai saldējumam. Dalībvalstīm jāizstrādā nacionāli plāni, kuri stimulēs ražotājus izmantot izstrādājumus, kas piemēroti vairākkārtīgai izmantošanai, kā arī veicinās izstrādājumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

 

 

Attiecībā uz atlikušajām preču grupām, kā plastmasas dzērienu pudeles, tiks ieviesti mērķi, saskaņā ar kuriem līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek savākti un pārstrādāti vismaz 90% plastmasas materiāla. 

 


Cigarešu filtri un nozaudētie zvejas rīki 

 

 

Pieņemtajā priekšlikumā deputāti atbalstīja pasākumus tabakas izstrādājumu radīto atkritumu daudzuma samazināšanai, īpaši tas attiecas uz cigarešu filtriem, kuri satur plastmasu. Jaunie noteikumi paredz samazināt šā veida atkritumu daudzumu līdz 2025. gadam par 50% un līdz 2030. gadam – par 80%.

 

 

Viens cigarešu filtrs piesārņo no 500 līdz 1000 litriem ūdens, savukārt filtram, izmestajam ceļa malā, nepieciešams līdz divpadsmit gadiem, lai sadalītos. Cigarešu filtri ieņem otru vietu visbiežāk sastopamo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu vidū, kas veido lielāko daļu no jūras piedrazojuma. 

 

 

ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vismaz 50% no nozaudētiem vai atstātiem plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, ir jābūt savāktiem katru gadu. Noteikumi nosaka mērķi pārstrādes apjomam - vismaz 15% līdz 2025. gadam. 

 

 

Nozaudētie zvejas rīki veido 27 % no visa pludmales piedrazojuma Eiropā. 

 


Palielināt ražotāju atbildību 

 

 

Plānoto pasākumu vidū, ir paredzēts noteikt pienākumu tabakas uzņēmumiem finansēt atkritumu uzņemšanas un apsaimniekošanas pasākumus, tai skaitā segt izdevumus, saistītus ar atkritumu savākšanu, transportēšanu un apstrādi. 

 

 

Līdzīgi noteikumi tiks piemēroti plastmasas saturošiem zvejas rīku ražotājiem, kam būs jāsedz ar atkritumu uzņemšanu un pārstrādi saistītās izmaksas, lai līdz 2025. gadam sasniegtu noteiktos pārstrādes mērķus. 

 

 

EP ziņojums pieņemts ar 571 balsīm par, 53 pret un 34 atturoties. Eiropas Parlaments sāks sarunas ar ES Padomi (ES dalībvalstu ministriem, kuri atbildīgi par šo politikas jomu savās valstīs), tiklīdz ES dalībvalstu ministri vienosies par savu pozīciju attiecībā uz šo direktīvu.

 


Latvijā uzsāk cīņu ar maisiņiem

 

 

Saeimas deputāti ceturtdien, 25.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz tirdzniecības vietās no 2019.gada 1.janvāra ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem. 

 

 

Likumā ietvertais ierobežojums attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Kā izņēmums noteikti tikai ļoti vieglās plastmasas maisiņi, kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti nefasētas pārtikas iepakošanai, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu. Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas. Tāpat noteikts, ka iepakotājam tirdzniecības vietā jāinformē patērētāji par alternatīviem iepakojuma veidiem un iespēju izmantot līdzpaņemtu maisiņu vai citu iepakojumu.

 

 

Savukārt no 2025.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus būs jāaizstāj ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

 

 

Likumprojekta anotācijā atzīmēts - grozījumos noteiktās prasības veicinās iepirkumu maisiņu pārdomātu izmantošanu un kopēja izlietotā iepakojuma apjoma samazināšanu. Tāpat grozījumu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc iepakojumiem, kas ražoti no papīra vai kartona, vai citiem dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

 


Maksāsim par iepakojumu?

 

 

Tāpat Saeimas deputāti 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu. 

 


Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu. 
Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. 

 


Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram. 
Iecerēts, ka dzērienu ražotājam, kas izmanto depozīta iepakojumus, kā arī pārdevējam vai izplatītājām, kas ieved, realizē vai izplata attiecīgi iepakotus dzērienus, būs pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā. 

 


Ministru kabinetam deleģēts uzdevums izstrādāt sistēmas ieviešanas kārtību un kritērijus tās darbībai. Plānots, ka plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību atpakaļ varēs nodot, sākot ar 2020.gadu. 

 


Saeimas ziņojumā pausts, ka regulējumam būšot pozitīva ietekme uz vidi, samazinot piegružojumu mežos, ceļmalās un citās vietās. Prasību ieviešana veicināšot izlietotā iepakojuma pārstrādes apjoma palielināšanu, kā arī rosinās patērētājos atbildīgāku rīcību vides jomā, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

 

 

Tai pat laikā, ņemot vērā kopējo Eiropas Savienības virzienu šai jomā, jādomā, ka prognozētais vismaz 30-40 miljonu eiro lielais ieguldījums depozīta sistēmā būs krūmos izmesta nauda, jo tirdzniecībā PET pudeļu daudzums krasi samazināsies, bet stikla taru pieņemšanas punktos var nodot jau šobrīd.

 


Lai izmaiņas stātos spēkā, nepieciešami grozījumi arī Dabas resursu nodokļa likumā, un likumprojekts vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.



Fona informācija

 

 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 80% no kopējā jūras piedrazojuma apjoma. Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, uz kuriem attiecas aizliegums vai ierobežojums, veido 70% no jūras piedrazojuma priekšmetiem. Ņemot vērā, ka plastmasas sadalīšanās process ir ilglaicīgs, tā uzkrājas jūrās, okeānos un pludmalēs. 

 

 

Plastmasas gabaliņi un tās paliekas kaitē jūras iemītniekiem, nonākot jūras sugu organismos. Ir skarti ne tikai jūras bruņurupuči, roņveidīgie, vaļi un putni, bet arī zivis un vēžveidīgie, un pastāv risks, ka caur pārtikas ķēdi plastmasas paliekas var nokļūt cilvēku uzturā.

 

 

Lai gan plastmasa ir ērts, pielāgojams, noderīgs un ekonomiski izdevīgs materiāls, ražošanu un apriti ar normatīviem jāreglamentē, veicinot atkārtotu plastmasas pārstrādi un izmantošanu. Kļūstot par jūras drazu, plastmasas ekonomisko ietekmi veido ne tikai paša materiāla zaudētā ekonomiskā vērtība, bet arī ar vides piesārņojuma likvidāciju saistītās izmaksas, kā arī zaudējumi, kas skar tūrisma, zivsaimniecības un kuģniecības nozares.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt