Pirmdiena,
2018.gada
24.septembris
Valstī
81367

Cilvēki nav gatavi būt par īpašniekiem


Apskatīt komentārus (0)


02.10.2017

Izvēloties pārvaldnieku, ir jāskatās ne tikai uz piedāvāto cenu, bet arī uz pakalpojumiem, ko viņš par šo cenu piedāvā

 


Guna Vilnīte  

 

 

Foto no JV arhīva

 

 

Vērojot problēmas, kas tiek risinātas daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jomā, ir skaidrs, ka liela daļa no tām rodas likumu nezināšanas vai neizprašanas rezultātā. Savukārt dažkārt radies iespaids, ka likumdošanā ir robi, kuri dod negodprātīgiem cilvēkiem visai brīvas rokas.   Pēc skaidrojumiem šajos jautājumos „Jūrmalas Vārds” vērsās pie Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta vadītāja Mārtiņa Audera.

 


Vai par namu apsaimniekotāju var kļūt ikviens, vai arī ir kādas īpašas prasības?

 

 

Faktiski ikviens, kuram ir nepieciešamā izglītība. Biedrībām, nelielām mājām, kas apsaimnieko paši, ir nepieciešams trešais kvalifikācijas līmenis. Nosacīti profesionālam pārvaldniekam, kas grib pārvaldīt vairākas mājas, ir vajadzīga koledžas izglītība jeb ceturtais kvalifikācijas līmenis dzīvojamo māju pārvaldīšanā.

 

 

Kas to kontrolē?

 

 

Paši dzīvokļu īpašnieki. 

 

 

No valsts tātad šeit nekāda kontrole netiek īstenota?

 

 

Nē. Mēs nevaram panākt to, ka līgums, kas ir noslēgts starp pārvaldnieku bez kvalifikācijas un dzīvokļu īpašniekiem, ir spēkā neesošs. Par to atbild paši dzīvokļu īpašnieki. Primāri ir jāsaprot, ka par mājas pārvaldīšanu atbild dzīvokļu īpašnieki paši. Tas nozīmē, ka viņi izvēlas pārvaldnieku, un ja viņi būs izvēlējušies pārvaldnieku, kam nav likumā noteiktās kvalifikācijas, tad, visticamāk, būs jānes zaudējumi – ja pārvaldnieks būs izdarījis ko tādu, kas iedzīvotājiem nodarīs zaudējumus.

 

 

No otras puses, pārvaldniekam, tāpat kā ikvienam cilvēkam, ir jāatlīdzina zaudējumi, kas radīti viņa prettiesiskās rīcības dēļ. Ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas pārvaldnieku, kam nav atbilstošas kvalifikācijas, tad viņi būs atbildīgi pret tiem, kas iebilst pret šādu rīcību. Tas ir līdzīgi, kā nekvalificētai personai uzticēt savu īpašumu, piemēram, iedot pilnvaru ar ļoti plašām tiesībām. Nu, ja man ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar manu īpašumu, es iedodu pilnvaru ar absolūti jebkādām tiesībām, un tad tālāk jau viņš tur rīkojas. Un tad ir jāsaprot, ka vienā brīdī var būt tā, ka man vairs nebūs dzīvokļa.

 

 

Kādi normatīvie akti to nosaka?

 

 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Likumā ir gan kvalifikācijas, gan pārejas noteikumi, kas attiecas uz iepriekšējiem pārvaldniekiem, kas ir strādājuši, pirms vēl likumā nebija nekādu prasību.

 

 

Cik saprotu, tad Ekonomikas ministrijā ir pārvaldnieku reģistrs?

 

 

Jā, ir. Tas šobrīd pakļauts Būvniecības kontroles valsts birojam, bet šim reģistram ir vairāk informatīva nozīme. Šis reģistrs tika izveidots ar mērķi, lai iedzīvotāji, kas pārņem māju pārvaldīšanas tiesības, zinātu, kādi pārvaldnieki darbojas, kāda viņiem ir kvalifikācija, kādus pakalpojumus viņi nodrošina, kādas mājas pārvalda, vai ir sūdzības par viņu darbību. Pārbaudīt, vai interesējošais apsaimniekotājs ir iekļauts reģistrā, var šeit: http://ej.uz/maju_parvaldnieki

 

 

Reģistrs ir obligāts?

 

 

Jā, bet par to, ka pārvaldnieks darbojas, bet nav šajā reģistrā, par to nav paredzēts nekāds sods. Ja kādreiz mēs šim jautājumam ķersimies klāt, tad reģistrs droši vien kļūs obligāts.

 

 

Kā pārvaldnieki var nokļūt šajā reģistrā?

 

 

Ir divu veidu reģistrācija: personām, kas pārvalda mājas, un personas, kuras gribētu pārvaldīt mājas. Obligāts priekšnosacījums lai nokļūtu reģistrā, ir kvalifikācija, par kuru jau runājām – tas tiek pārbaudīts, vai tie, kas grib nokļūt reģistrā un piedāvāt pakalpojumus, ir tiesīgi to darīt.

 

 

Vai, iekļaujot reģistrā, tiek ņemta vērā pārvaldnieku darbības priekšvēsture?

 

 

Nevar liegt noslēgt līgumu, ja persona bijusi negodprātīga. Pat ja ir bijusi krimināllieta, tas nenozīmē, ka cilvēkam aizliedz nodarboties ar namu pārvaldīšanu vai kāda cita veida saimniecisko darbību. Taču, ja biroja rīcībā ir tādi neapstrīdami dati, ka ir profesionālās darbības pārkāpumi, - tas varētu būt tad, ja ir tiesas spriedums, - tad tas tiek ierakstīts, tam būtu jābūt ierakstītam reģistrā.

 

 

Tad šī informācija vismaz ir pieejama?

 

 

Jā, bet, ja par kādu pārvaldnieku ir sūdzības, birojam nav pienākuma veikt izmeklēšanu, vai tā tas ir bijis. Reģistrs pieņem tikai neapstrīdamu informāciju.

 


Situācija: iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašreizējo apsaimniekotāju, grib iet prom, pat nenoskaidrojot, cik pamatotas ir viņu pretenzijas. Iedzīvotāji arī zvana uz redakciju un saka: mēs pāriesim pie apsaimniekotāja X. Tas nekas, ka jūs rakstāt, ka viņam ir lielas problēmas jau citās mājās; viņš ir mums čoms.

 

 

Nu tad viņiem neatliek nekas cits, kā pašiem saņemt šo negatīvo pieredzi uz savas ādas. 

 

 

Iesaku iedzīvotājiem skatīties pārvaldnieku reģistrā – ja viņš tur ir, tas nozīmē, ka ir izgājis minimālo apmācību. Vai viņš apmānīs vai neapmānīs, to mēs nokontrolēt nevaram.

 

 

Varbūt ir vajadzīga šāda institūcija, kas to kontrolē?

 

 

Tas maksā naudu. Mēs ar esam ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru izlases veidā skatījušies pārvaldnieku darbību, un bieži vien daudzi jautājumi nemaz nav atkarīgi no pārvaldnieka, viņš tikai izpilda īpašnieka gribu. Nākotnē kaut kāds ombuds, iespējams, varētu tapt. Dzīvokļu tiesības ir samērā komplicētas, jāskatās, vai ir iespējams nokomplektēt šādu institūciju, kas varētu skatīt šādus ārpustiesas strīdus. Ombuds varētu būt starpnieks, kas strīdus puses nosēdina pie viena galda un izskaidro galvenās tiesības un pienākumus.

 

 

Ir jau arī pirmstiesas izskatīšana, jautājums, vai šādam lēmumam ir vai nav saistošs raksturs. Ja ir saistošs, tāds, visticamāk, diez vai tiks atbalstīts, jo tad tā ir vēl viena tiesa ar vēl vienu instanci.

 

 

Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka viņi uzrakstīs sūdzību valsts iestādei, un tad šī iestāde administratīvajā procesā savāks visus pierādījumus, - tā nenotiek.

 

 

Ja grib labu pārvaldnieku, vajag aiziet uz Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju. Viņi neuzņem tādus, kam ir slikta reputācija. Profesionālās organizācijas jau tiek veidotas, lai nozares spēlētāji atsijātu tādus, kas ir negodīgi. Līdz ar to, pirmais droši vien ir – ja cilvēki vēlas redzēt, kas ir atzīti speciālisti, ir pārvaldnieku reģistrs, tāpēc profesionālie pārvaldnieki, kam rūp savas prestižs, viņi grib būt tai reģistrā. Ir daži, kas agrāk pat tiesājās ar Ekonomikas ministriju, ka viņus  reģistrētu pārvaldnieku reģistrā.

 

 

Tālāk jau, ja pārvaldnieks ir reģistrā, skatāmies, kādas ir atsauces no pārvaldnieku asociācijas. 

 

 

Izvēloties pārvaldnieku, ir jāskatās ne tikai uz cenu, ko viņš piedāvā par apsaimniekošanu, bet arī, kādus pakalpojumus viņš piedāvā par šo cenu. Bieži vien sniegtie pakalpojumi ir nesalīdzināmi. Vieni pārvaldnieki iekļauj apsaimniekošanas maksā tikai savus administratīvos izdevumus, plus tehniskās apskates, tādas vizuālas pārbaudes, savukārt par katru remontu uzreiz jāmaksā papildus, arī, piemēram, par avārijas dienestu darbu.

 

 

Ir gana daudz iedzīvotāju, īpaši gados vecāku, kuriem šķiet, ka pietiek ar to, ka viņi godīgi maksā rēķinus. Viņi neizprot šo te atbildības maiņu, neizprot, kā šobrīd darbojas šis te apsaimniekošanas mehānisms. 

 

 

Diemžēl ir jāsaka – ir ļoti daudz [dzīvokļu] īpašnieku, kas pēc būtības nav gatavi būt par īpašniekiem. Tas ir tikai cilvēcīgi. Viņiem nemaz negribas iedziļināties, viņi grib, lai būtu viss kārtībā, rēķins ir samaksāts, un nebūtu nekādu problēmu. Protams, īpašums prasa iedziļināšanos.

 

 

Mēs šobrīd izvērtējam vai  nebūtu  iespējams, paredzēt kādiem pakalpojumiem jābūt obligāti nodrošinātiem, ja tiek noslēgts pārvaldīšanas līgums. Mājās, kur dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, tiek nodrošināti pilnīgi visi pakalpojumi (tie uzskaitīti MK noteikumos Nr. 408, kas pieņemti 2017. gada 11. jūlijā). Un, ja tie tiek iekļauti cenā, tad šī cena ir augsta: tad tas ietver visus remontdarbus, atjaunošanas, plānojot pa gadiem uz priekšu. Tad tas nav 20 centi kvadrātmetrā – par tādu naudu sniegt šādus pakalpojumus ir pilnīgi neiespējami. 

 

 

Protams, apsaimniekošanas maksa atkarīga no mājas tehniskā stāvokļa. Ja vēlas mainīt inženierkomunikācijas, kuru kalpošanas laiks ir beidzies un kuras īsti pat nevar pārbaudīt, tad maksa varētu būt par 1 EUR pa kvadrātmetru. Jautājums, cik ilgā laikā visu grib savest kārtībā. Padomju laikā celtām ēkām parasti ir jāmaina inženierkomunikācijas, jumts, koplietošanas logi. Tas viss maksā. 

 

 

Ekonomikas ministrijas mājaslapā tie, kuriem interesē, var apskatīt prezentācijas par namu apsaimniekošanas tēmu: em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi (em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli atrodami arī cita dzīvokļu īpašniekiem svarīga informācija, protokolu paraugi u.c. - red. piez.)

 

 

Kāds ir risinājums cilvēkiem, kas negrib vai nevar būt dzīvokļu īpašnieki? 

 

 

Iespējams, ka kaut kādā mērā varētu palīdzēt topošais Īres likums - šobrīd spēkā esošais Likums par dzīvojamo telpu īri ir novecojis un kavē īres tirgus veidošanos. Jaunajā likumā būs paredzēts ierakstīt īres līgumus Zemesgrāmatā, nemaksātāju izlikšanu no dzīvokļa bezstrīdus kārtībā 114 dienu laikā, un citas lietas, kas varētu motivēt privātos investorus pievērsties īres namu būvniecībai. Šobrīd vēl tiek pētīta iespējamā ietekme uz mazturīgajiem iedzīvotājiem. 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt