Pirmdiena,
2019.gada
25.marts
Pilsētā
103894

Traģēdija, kas varēja nenotikt


Apskatīt komentārus (1)


10.01.2019

Divu cilvēku bojāeja rosina pārskatīt cilvēku plūsmas virzienus

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Foto: Google Street View

 


„Toyota” notriec četrus cilvēkus

 

 

Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī pulksten 17.38 Jūrmalā, Meža prospekta un Skujienes ielas krustojuma rajonā netālu no Dzintaru koncertzāles pieturvietas notika ļoti smaga avārija - kāds “Toyota” vadītājs notrieca četrus gājējus vienlaikus. Viņi šķērsoja Meža prospektu pirms Dzintaru viadukta intensīvas satiksmes plūsmā. Viens cilvēks gāja bojā notikuma vietā, vēl viens no gūtajām traumām nomira vēlāk, bet vēl divi atrodas slimnīcā.

 

 

Kā kļuvis zināms, šie cilvēki ir vienas ģimenes locekļi, kuri sestdienas vakarā kopīgi devās uz Dzintaru koncertzāli, lai apmeklētu priekšnesumu, kurā uzstājās viņu mazdēls. Zēna radinieki, izkāpjot no vilciena, šķērsoja Meža prospekta un Skujienes ielas krustojumu, lai nokļūtu ielas otrā pusē. Pāris mirkļus vēlāk brauktuves vidū notika smaga sadursme -  četrus cilvēkus uz ielas  nebija pamanījis kāds ”Toyota” vadītājs.

 

 

“Gājēji šķērsoja brauktuvi tam neparedzētā vietā. Gājējiem apģērbā nebija nekādu arī atstarojošo elementu,” TV3 raidījumā “Degpunktā” pauda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka vietniece Vineta Mistre.

 

 

”Toyota” automobili liktenīgajā vakarā vadīja kāds vīrietis, kurš pēc negadījuma notikuma vietā sagaidīja policiju. Šofera izelpā netika konstatēta alkohola klātbūtne.

 

 

Policija izmeklēšanas laikā aicina atsaukties aculieciniekus, kuri sestdien, 29. decembrī, plkst. 17.40 atradušies netālu no minētā krustojuma. Par konkrēto negadījumu ar likumsargiem iespējams sazināties, zvanot pa tālr.: 67086942.


 

Tādas pārejas ir pat aizliegts veidot no jauna

 

 

Jāatzīmē, ka cietušo radinieks raidījumam “Degpunktā” atzina, ka jūtas pateicīgs par operatīvo dienestu profesionalitāti un cer, ka ar sievas vecākiem viss būs kārtībā. Viņš neapņemas notikušajā kādu vainot, taču atgādina, ka ceļa posms, kurā notika traģēdija, ir ļoti neērts gan gājējiem, gan šoferiem.

 

 

Tam, ka minētais krustojums sagādā galvas sāpes jau sen, piekrīt gan domes darbinieki, gan transporta plūsmas organizēšanas speciālisti. Tā topošais pilsētplānošanas speciālists Viesturs Krūmiņliepa, kas šo specialitāti studē Nīderlandē, laikrakstam “Jūrmalas Vārds” atzina: “Būtībā – vajag ar luksoforiem regulētu gājēju pāreju. Skujienes iela ir taisnākais ceļš no stacijas uz Dzintaru koncertzāli, Jomas ielu, pludmali, kā arī no dzīvojamā rajona otrpus dzelzceļa uz Dzintaru Mežaparku. Tur vēl abās ielas pusēs ir autobusu pieturas – no tām nevar normāli tikt uz otru ielas pusi. Ja palūkojam StreetView vai LTV sižetu, tad redzam, ka ļaudis tur ielu šķērso pastāvīgi. Mūsdienīgā pilsētā tas nozīmētu, ka šajā vietā ir nepieciešama gājēju pāreja.

 


Turklāt agrāk taču tur bijusi gājēju pāreja. Ļaudis man teica, ka šo pāreju likvidēja, jo tā bija bīstama, bet tas ir loģiski – tā bija neregulējama pāreja pāri četrām joslām uz ielas, kas tajā vietā ir praktiski šoseja. Mūsdienās Latvijā jaunas tādas pārejas ir pat aizliegts veidot – tieši tāpēc, ka tās ir bīstamas. Bet, noņemot šo pāreju, problēma jau netika atrisināta. Vienkārši atbildība nu ir uz gājēju, nevis pašvaldības pleciem. Visi, kas tiek notriekti, nu ir paši vainīgi.

 


Cilvēki, kuriem ļoti rūp auto braukšanas komforts, jau, protams, luksoforu tur negribētu un labāk vēlētos, lai gājēji izmantotu Turaidas ielas krustojumu. Taču es uzskatu, ka tā nebūtu laba prakse no mūsdienīgas pilsētvides veidošanas viedokļa, kur par prioritāti tiek uzskatīta vienlīdzīga un cieņpilna attieksme pret visiem satiksmes dalībniekiem. Likšana gājējiem mest līkumu līdz Turaidas ielai paildzinātu gājēju ceļu par kādām piecām minūtēm – vien tāpēc, lai ietaupītu autobraucēju laiku par pārdesmit sekundēm. Nemaz neņemot vērā to, ka šajā vietā nav iespējams uzstādīt kādas barjeras, kas fiziski liegtu gājējiem šķērsot ielu. 200 metri, kas ir starp Turaidas ielu un Skujienes ielu, būtu pavisam normāls attālums starp divām gājēju pārejām. Tāds pats attālums ir starp turaidas ielu un nākamo gājēju pāreju jāņa pliekšāna ielas krustojumā (kura no satiksmes viedokļa arī ir bīstama tur neesošā luksofora dēļ), bet majoros pie stacijas vispār ir tikai 90 metri starp divām gājēju pārejām.” Viesturs piebilst, ka viņš tomēr pilnībā šo vietu nepārzina - vien saka, ko, viņaprāt, darītu līdzīgā situācijā Rietumeiropā. 

 


No vilka bēgot, var lācim nagos krist

 

 

Notikusī traģēdija daudzos ir izraisījusi emocionālus spriedumus un viedokļus par to, kā labāk minētājā vietā likvidēt jaunu negadījumu iespējamību. Viestura Krūmiņliepas un citu ieteiktais risinājums, ka šajā vietā būtu jāievieš luksofori, izanalizējot situāciju ar visiem plusiem un mīnusiem, tomēr neiztur kritiku, jo šādā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka tad šajā vietā tiktu radīti sastrēgumi, it sevišķi vasarā koncertu laikā. Jāatceras, ka tā ir vienīgā maģistrālā iela, kas iet cauri Jūrmalai (tāpēc ir arī caurlaižu režīms), bet papildus slodzi luksofora kontrolētam krustojumam radītu burtiski blakus esošā Meža prospekta uzbrauktuve. Tas savukārt nozīmē, ka automašīnu vadītājiem šajā vietā būtu jābūt papildus vērīgiem un savstarpēji koleģiāliem, lai neradītu avārijas situācijas.

 

 

Par to, ka regulējami krustojumi nebūt nav drošākais risinājums, apliecina portāla www.pilsetacilvekiem.lv sagatavotais materiāls par bīstamākajām gājēju pārejām Rīgā.

 

 

Nereti diskusijās par ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajiem gājējiem tiek runāts par to, ka nelaimes notiek tādēļ, ka gājēji ir neredzami – nelieto atstarotājus utt. Statistika šo argumentu neapstiprina, jo  lielākā daļa negadījumu notiek diennakts gaišajā laikā, savukārt negadījumi, kas notiek krēslā vai diennakts tumšajā laikā, absolūti lielākajā daļā gadījumu notikuši uz apgaismotiem ceļiem un gājēju pārejās ar papildu apgaismojumu.

 

 

To, ka negadījumi uz gājēju pārejām nav apgaismojuma problēma, pierāda arī diennakts stundas, kad negadījumi notiek – tie notiek salīdzinoši vienmērīgi sākot no plkst. 7 rītā līdz plkst. 20 vakarā. Ievērojams negadījumu skaita pieaugums vērojams pievakares sastrēgumstundā, kad ielās ir lielākie sastrēgumi plkst. 17, bet arī tad tikai 19 no 47 negadījumiem notikuši tumšajā periodā.

 

 

CSNg uz gājēju pārejām pēdējo piecu gadu laikā diemžēl ir tendence pieaugt.

 

 

Savukārt vidējā tendence gada griezumā norāda, ka bīstamākais mēnesis gājējiem uz gājēju pārejām ir decembris – tad uz pārejām notiek pat vairāk nekā trīs reizes vairāk ceļu satiksmes negadījumu nekā citā ziemas mēnesī – martā. To, iespējams, var skaidrot ar to, ka autovadītāji vēl nav apraduši ar tumšāko un slidenāko laiku, tādēļ nespēj laikus reaģēt uz gājējiem, kas šķērso brauktuvi, un apstāties.

 


Cilvēku plūsmas jāveido jau no Dzintaru stacijas

 

 

Pavērojot rīta un vakara auto kustības intensitāti, ir skaidrs, ka šajā vietā ierīkojot regulējamu krustojumu, tik tiešām rastos sastrēgumi - pat bez koncertiem. Laikraksta pārstāvis, tāpat kā Latvijas Televīzija pārliecinājās, ka ne visi mācās no citu nelaimes. TV nofilmēja, ka jau nākamajā dienā pēc traģēdijas kāds vīrietis ar bērnu gandrīz desmit minūtes vēroja satiksmi un novērtēja situāciju, līdz izlēma šķērsot ielu tajā pašā vietā, kur notika negadījums. Līdzīgus skatus šajā vietā var vērot ik dienas.

 

 

Ir skaidrs, ka pat jaunu sētu uzlikšana šajā vietā neko daudz nedotu. Jūrmalas šoseja tam ir labs piemērs, jo, lai arī šosejai pa vidu ir sēta un iet pāri nedrīkst, ir pat izbūvētas gaisa pārejas, daudzi cilvēki skrien pa apakšu, izgriež sētās caurumus un pat uzbūvē koka trepītes sētas šķērsošanai. 

 

 

Tāpēc Jūrmalas domes deputāts, domes Pilsētsaimniecības un drošības komitejas priekšsēdētājs Jānis Lediņš laikrakstam “Jūrmalas Vārds” atzina, ka risinājums jāmeklē jau pie Dzintaru stacijas – cilvēku plūsma ar labi pamanāmām norādēm jūras, Dzintaru Mežaparka un koncertzāles virzienā ir jānovirza gan pirms stacijas ēkas Rīgas pusē (izejot viaduktam pa apakšu), gan līdz Turaidas un Lienes ielas krustojumam, un tikai tad jūras virzienā. Iespējams, ka šī iemesla dēļ nāksies arī pārskatīt ietvju stāvokli - piemēram, izbūvēt jaunu ietvi gar Edinburgas prospektu no stacijas līdz Turaidas ielai sliežu pusē (šobrīd tā pilnībā ir tikai gar prospektu jūras pusē, kas arī veicina cilvēkus nogriezties pa Skujienes ielu).


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt