Pirmdiena,
2019.gada
16.septembris
Pilsētā
106803

Lūgšu Dievu, lai kļūdos…


Apskatīt komentārus (0)


08.06.2019

E. Levits ir politiskais “maniaks”, kurš pārspēj pat Mao Dzedunu

 

 

JĀNIS VILNĪTIS

 

 

FOTO: IEVA ĀBELE, SAEIMA 


 

Cilvēkiem allaž šķiet, ka tik draņķīgi, kā iet pie viņiem, nekur citur nav. Nekur citur nav arī tik pastulbi vesela virkne deputāti. Es jau te varu cepties par jauno komunistu partijas saraksta pārstāvju Jūrmalas domē Perimetra, Kronblūma un vēl nacionālā Parasiņa jancīgajiem gājieniem domes sēdēs un arī ārpus tām, bet izskatās, ka Saeimā humoru mīlošā latviešu tauta ir savēlējusi veselu baru jeb gandrīz vai nospiedošu vairākumu. Tagad to pašu sadarījusi arī ar Eiropas Parlamentu.


 

Nelasa budžetu, bet priecājas par tā izpildi

 

 

Sāksim ar domi, jo te tomēr tā situācija nav tik dramatiska – šovmeņi ir mazākumā, tāpēc ietekmēt nopietnu lēmumu saturu, paldies, Dievam, nevar. Toties var visādā veidā izgorīties un izrunāties, lai pievērstu kaut vai vismazāko žurnālistu un domes sēdes apmeklējušo jūrmalnieku uzmanību. Jauno komunistu un dažu jūrmalnieku kompānija, sapratusi, ka domes sēdēs izcelties nav liela jēga (jo mums laikrakstā tik tiešām ir apnicis rakstīt par viņu dīvainībām), tagad mēģina to darīt sociālajos tīklos – nesen parādījās ieraksti, ka pateicoties tieši viņu kādiem tur komentāriem, dome sākusi daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu sakārtošanu. Jaušams, ka šādi teksti domes vadību un ierēdņus, kuri atbild par šo jautājumu, varen’ salīksmoja. Tā vien šķiet, ka atsevišķi deputāti pat nav lasījuši pašvaldības budžeta projektu, par kuru paši nobalsoja (lai atceramies, kā dažs “ķemernieku aizstāvis” tikai tagad attapa, ka nobalsojis pret 5000 eiro piešķiršanu Ķemeru svētkiem. Esmu pārliecināts, ka arī jaunais deputāts Aivars Ozoliņš labi zin’, kādus projektus jau sen bija paredzēts realizēt, jo tas kaut daļēji attiecas uz viņa paša tiešajiem darba pienākumiem, nevis politisko vāvuļošanu.

 

 

Ak, jā – mums visiem jābūt priecīgiem, ka nedzīvojam galvaspilsētā – tas politiskais haoss, ko radījusi Rīgas dome, ne pie kā laba nenovedīs. Lai tur mainās, kas mainās, bet atmiņā uzausa kādreiz dzirdētie stāsti – pie varas Rīgā savulaik nāca sociāldemokrāti un visi gaidīja sociālos brīnumus. Realitāte bija skarba – brīnumu nebija, bet būvniecības pārstāvjiem nācās domes speciem kukuļos maksāt nu jau nevis 10%, bet 20 vai pat 25% no tāmes vērtības.

 


Neēst to, kas izraisa vēdergāzes

 

 

Saeimā un valdībā situācija ir daudz dramatiskāka, jo gan jauno komunistu partija (JKP), gan Artusu un Gobzemu uzmetušie kotlešēdāji ir nonākuši pie varas grožiem. Pagaidām kaut cik, necik visu šo baru kopā noturēt cenšas amerikānis Kariņš. Taču jautājums – cik ilgi viņa nervi to visu izturēs?

 

 

Kā jau zinām, jaunie politiskie brīnumdari izpaužas kā nu māk – policijas jeb iekšlietu ministrs pēkšņi kļuva par būvekspertu un uz vairākām dienām aizslēdza Rīgā Deglava tiltu, radot pamatīgu haosu galvaspilsētas ielās.

 

 

Seimā jaunie komunisti ar Bordānu un Annu Potapovu priekšgalā paziņoja, ka jāmaina visi, kas kaut ko dara. Tā nomanīja Centrālās vēlēšanas komisijas vadītāju Cimdaru. Stulbākais, ka komunistiem pat nebija izdomāts, ko vietā likt! Tāpēc ielika Cimdara vietnieci.

 

 

Rezultātā Eiropas Parlamenta vēšanas kļuva par farsu – vēstules par balsošanas iecirkņiem neizsūtīja, bet toties aizdomīgai firmiņai, kuras īpašnieku astes redzamas Krievijas ārēs (tātad pieejamas arī krievu specdienestiem) tika nodota visa informācija par Latvijas pilsoņu dzīvesvietām utt. Ņemot vērā, ka Anna Potapova, kamēr vēl nebija pārdēvējusies par Jutu Strīķi, dzīvoja Maskavas upes malā namā, kur kaimiņos varēja sastapt lielgabarīta padomju un nu jau arī Krievijas armijas vīrus, šāda “nejauša” kļūme nešķiet nemaz tik nejauša. Lai dod Dievs, ka es kļūdos!!!

 

 

Es nesaprotu, kāpēc vēl neviens (līdz šī komentāra tapšanas brīdim) nav iesniedzis tiesā pieprasījumu atzīt šīs vēlēšanas par nelikumīgām, jo bez iepriekš minētā vājprāta ar Latvijas pilsoņu adresēm, pastāv viedoklis par iepriekšējās balsošanas jebkurā iecirknī nelikumību. Ja arī tas tomēr bija likumīgi, tad kādas kretīniskas firmas dēļ virkne ļautiņu nenobalsoja vispār – iepriekšējā dienā nevarēja nobalsot datorsistēmas kļūmes dēļ, bet nākamajā jau cilvēkiem bija saplānots būt citviet, nevis deklarētajā dzīvesvietā.

 

 

It kā ar visu iepriekšminēto nebūtu gana, otrdien izskanēja paziņojums, ka staigājošā nelaime Pūce (VARAM ministrs) tagad vedīs Latvijas tautsaimniecību uz klimatneitrālu ekonomiku – visi sēdēs pie datoriem un neēdīs neko, kas var izraisīt vēdergāzes – CO2 ir jāsamazina, viņš saka. Tas viss tikai tāpēc, ka kaut kāds Eiropas vīrelis to pieprasa. Esmu 100% pārliecināts, ka ne Vācijā, ne Francijā un citviet neviens nemēģinās to tik iztapīgi pildīt. Atliek cerība, ka ļumpīgais vīrelis ir gana negudrs, lai nesačakarētu Latvijas laukus.

 

 

Kā kronis visam bija kaut kāda jaunā Saeimas deputāta paziņojums kādā TV24 raidījumā, ka tagad Latvijā esot ziedu laiki – esot super koalīcija Saeimā, esot lieliskākais premjers, un tagad vēl lieliskāks prezidents. Kāpēc viņi saucami par lieliskiem, to nepateica – visiem tagad vienkārši ir jāpieņem kā aksioma – mums ir kolosāla vara! Kas notiks ar tiem, kas tam nepiekritīs, pagaidām ziņu nav.

 


Mao Dzeduns zaudē Levitam

 

 

Es tik tiešām nesaprotu, kas vienai daļai Latvijas politiķu un arī parasto ļaužu ir par tādu māniju – viss, kas nāk no aizrobežas, ir lielisks a priori. Kādreiz visi sajūsmā sita plaukstas un krita uz ceļiem, kad Vaira, rokas kā svētīšanai pacēlusi, sauca: “Mēs esam vareni! Mēs esam diženi!”. Pēc tam Vairai jau ar laiku savajadzējās visvisādu skaistu lietu un ekskluzīvu kapavietu, viņa sāka runāt par savu personīgo izcilību, un ļauži no viņas tā kā novērsās. Laikam jau sāka uzskatīt par savējo – vairs nebija ārzemju Laimes Lācene.

 

 

Tagad par premjeru nācis aizrobežu Krišjānis Kariņš, bet par prezidentu ievēlēts aizrobežu Egils Levits. Labi, ka pa abiem vismaz viens latvietis sanāk kopā. Saeimas koalīcija, centrālie, kā arī Sorosa fondu finansētie mediji sajūsmā lauž taburetes – beidzot atkal būšot prezidents, kurš zina svešvalodas, esot jauns un tīrs kā vagā noplūkts gurķītis. Tas nekas, ka daudzi viņu gāna par Satversmes preambulu.

 

 

Toties viņš jau gana laicīgi sagatavojies savam lielajam amatam: vēl 15. februārī ceļu pie lasītājiem sāka oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” apgādā izdotā grāmata, kurā apkopota jurista un politologa, Eiropas Tiesas tiesneša Egila Levita publicistika latviešu valodā – “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018”. Oficiāli tā pieteikta kā “atziņu krājums”. Nu sakiet ko gribat, bet E. Levits ir politiskais maniaks! Pat Ķīnas Mao Dzeduns savu atziņu grāmatiņu, kas normālam ķīnietim bija jālasa katru brīvu brīdi, lai varētu to citēt pat nakts vidū pamodināts, izdeva tikai pēc vairākiem valdīšanas gadiem. Mūsējais Mao ir ielicis – 1:0! Tagad jāgaida aicinājumi par kultūras un lauksaimniecības politikas straujo pārmaiņu ieviešanu. Cerams, zvirbuļi nebūs jāsit.

 

 

Bet ko jūs gribat?! Izrādās, piemēram, pirmos savas dzīves četrus gadus viņš nodzīvojis nelegāļa statusā – viņa piedzimšana nebija reģistrēta nevienā oficiālajā iestādē. Tēvs ebrejs, māte vāciete. 1972. gadā ģimene aizbrauc uz Vāciju. Tēvs it kā bijis pretpadomju disidents. Vienreiz esot izsaukts uz čeku un māte esot pārbijusies. Žēl, ka tā Levitu ģimenes “pretpadomju darbība” nekādi dokumentos nav saglabājusies… Atliek vien ticēt uz vārda, un drusku jāpasmaida - mana māte arī savulaik bija izsaukta uz čeku, bet neviens nepārbijās un sevi par disidentu nedēvē.

 

 

Varbūt varētu Levitus saukt par disidentiem, ja nebūtu zināms, ka drīz pēc Latvijas okupācijas Levita tēvu marionešu valdības finanšu ministrs iecēla par valdības pilnvarnieku Muškes tirdzniecības uzņēmumā Rīgā…

 

 

Arī to varētu sagremot - ja pieņem, ka E.Levita tēvs bija tik labi nokonspirējies pretpadomju aģents, ka neviens to nemanīja līdz 1972.gadam, bet... Tautai tagad tiek klāstīts, ka “patiesībā” nu jau bijušais īpašnieks Muške esot lūdzis Levita tēvam “uzņemties pilnvarnieka pienākumus, lai pasargātos no iespējas, ka pār uzņēmumu kontroli pārņem kāds iebraucējs no Padomju Savienības”. Te gribētos uzrakstīt kaut ko rupju…

 

 

Nevajag uzskatīt mūs visus par muļķiem!!! Kapitālists (tātad strādnieku šķiras ienaidnieks!) Muške padomju varai, kas tādus darbaļaužu asinssūcējus šāva uz vietas nost vai sūtīja uz Sibīriju, varēja ko lūgt un ietekmēt!? Muške varēja vien sēdēt maliņā un lūgt savu Dievu, lai glābtu savu un ģimenes dzīvības.

 


Pārdošanā Kremļa kurmis

 

 

Antons Mikoss, Pilsoņu Kongresa Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, portālā fronte.lv pauž daudz interesantu faktu un viedokļu par E. Levita pagātni, kas zināmā veidā tā kā izskaidro iepriekš rakstīto.

 

 

Antons Mikoss: “Nacionālā apvienība (NA) nu jau otro periodu par Latvijas Valsts prezidentu virza Egilu Levitu.

 

 

Zīmīgi, ka, nosaucot savu izvēli, partiju apvienība, kas sevi pasniedz kā latvisku, nekādi nevēlas analizēt pretendenta darbību neatkarības atgūšanas laikā. Vai tā bijusi latviešu nācijas labā? Atbildi sniedz Karaganova doktrīna.

 

 

(Diplomatičeskij Vestņik (Diplomātijas Vēstnesis), Nr.21–22, 1992. gada 15.–30. novembris.) “(..)Krievvalodīgie iedzīvotāji – tas ir ne tikai pasīvs, bet arī varens Krievijas aktīvs. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos iedzīvotājus tajos reģionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram atļauties milzīga bēgļu viļņa uzņemšanu, bet arī tāpēc, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektīvu. Rēķinoties ar ekonomisko izdevīgumu, Krievijai ir nekavējoties jāuzsāk plaša investīciju ekspansija…” (Bruno Javoiša tulkojums)

 

 

(…)

Bet 4. maija varturiem nekas netraucēja okupantu militāristus atstāt Latvijā, saucot to par nepieciešamo kompromisu.

 

 

Krievijā un aiz tās robežām jau vairāk kā desmit gadus īstenojas Putina krievu pasaules atjaunošanas politika. Klaji nacistiska Maskavas doktrīna. Tas ir Karaganova plāna turpinājums praksē.

 

 

5.Saeimas valdības galvenais ārpolitiskās darbības rezultāts bija līgums ar Krieviju par pilnīgu karaspēka izvešanu līdz 1994. gada 31. augustam. E. Levits, kurš tolaik pārstāvēja partiju “Latvijas ceļš”, bija Latvijas tieslietu ministrs (arī Ministru prezidenta biedrs) laikā, kad bija jāīsteno Karaganova doktrīna: 1993. gada 8. marts – 1994. gada 19. septembris.

 

 

Uz līguma ir E. Levita paraksts.

 

 

(…)

 

 

Pats NA apmīļotais censonis no partijas “Pleskavas ceļš” (tautas dots nosaukums) 2015. gadā savu rīcību nodēvējis par kompromisu, un pensionāri… ir pensionāri un to skaits sarūk… (Māra Jansone, 10.03.2015., LR 1). Lielais kompromisu meistars, īstenodams Kremļa nacistiskās lielkrievu intereses, melo par militārpersonu izmiršanu. Tikai retais no atvaļinātajiem militāristiem ir aizgājis viņsaulē. Pārējie ir manā vecumā un ražīgi sapumpurojušies vairākās paaudzēs. Ar ko šis Kremļa kurmis atšķiras no okupācijas varas, kas bagātīgi pieslānīja Latviju ar lielkrievu nacistu substrātu visus okupācijas gadus?!

 

 

Alga E. Levitam par šo darbu ir no komunistu un čekistu pārvaldītās varas bagātīgi dota. Pēc paraksta likšanas uz nodevīgā dokumenta amatā par grašiem nevajadzēja uzkavēties, un viņam tika sameklēts mega atalgots darbiņš.

 


(…)

 

 

Pārdošanā Kremļa kurmis.”

 

 


Nobeigums

 

 

Varbūt kāds atceras, ko teica Saeimas deputāts, bijušais Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis – padomju armijas pretizlūkošanas (saukta par GRU - glavnoje razvedovateļnoje upravļeņije) kartotēkas mums nav. Esmu dzirdējis stāstus, ka tās izvestas ar divām smagajām kravas automašīnām, kamēr otrā pusē bariņš ļautiņu jandalējās par salīdzinoši smieklīgās VDK kartiņu maisiem. Tos auto pat bijis iespējams pārtvert, jo pirms Latvijas-Krievijas robežas šķērsošanas tās stāvējušas kādā sētā Latgales pusē. Tagad varam tikai minēt, kurš bija šajos maisos. Bet muļķus tur, cik zināms, neņēma.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt