Vēl 2014. gada 15.
janvārī spēkā stājās grozījumi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Šīs likuma izmaiņas piešķir tiesības
dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem veikt maksājumus par
saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas
uzturēšanai, tieši attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, nevis mājas
pārvaldniekam. Saskaņā ar Likuma
noteikto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie pakalpojumi ir: - ūdensapgādes un
kanalizācijas pakalpojumi; - siltumenerģijas,
arī dabasgāzes, piegādes pakalpojumi; - sadzīves
atkritumu izvešanas pakalpojumi. Likumā arī
noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dzīvojamo māju
dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem tiesības veikt tiešus maksājumus par
minētajiem pakalpojumiem sākot ar šā gada 1. oktobri. Jānorāda, ka tiešo
maksājumu kārtība nav obligāta, un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki,
kopīpašnieki par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs norēķināties arī ar
mājas pārvaldnieka starpniecību. Kā Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likumā ieviestās izmaiņas skar jūrmalniekus, komentēt lūdzām SIA Jūrmalas ūdens juristi Inesi Pelsi - Ilsjāni. Kāda ir šīs
likuma prasību ieviešanas kārtība? Līdz pagājušā gada
30. septembrim dzīvojamo māju pārvaldniekiem bija jāveic savu klientu -
dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopību, informēšana par tiešo maksājumu
sistēmu, nosūtot dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopumam paziņojumu, tajā
norādot: =
kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un atlikušo parāda summu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai; =
informāciju par normatīvajos aktos
noteikto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā
veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo
pakalpojumu. Informācijā norāda šajā likumā paredzētos maksājumu veidus un
kārtību, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu; =
no sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēja saņemto informāciju par tiešo maksājumu nodrošināšanas izmaksām, ja
dzīvokļu īpašnieku kopība, kopīpašnieki nolems veikt maksājumus par
sabiedriskajiem pakalpojumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta
pirmajā daļā noteiktajā kārtībā - bez pārvaldnieka starpniecības. Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību sabiedrisko pakalpojumu maksājumu sadali starp dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem un rēķinu sagatavošanu turpmāk veiks pakalpojuma sniedzējs bez pārvaldnieka starpniecības. Savukārt gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība lems pret vai nebūs lēmusi par labu tiešajiem maksājumiem, esošā norēķinu sistēma ar pārvaldnieku tiks saglabāta. Vai tas nozīmē, ka pēc balsojuma par tiks slēgti individuālie līgumi par sabiedrisko pakalpojumu piegādi ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku? Nē, tas to
nenozīmē. Likums neparedz individuālo līgumu slēgšanu par sabiedrisko
pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku,
kopīpašnieku, bet gan ar dzīvojamās mājas īpašnieku kopību, kuru tiesiskā
darījumā pārstāv to pilnvarotā persona, kas nodibina tiesiskas attiecības ar
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā. Pilnvarotā
persona attiecīgajā gadījumā var būt arī pārvaldnieks. Daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība sastāv no visiem dzīvojamās
mājas dzīvokļu īpašniekiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā. Savukārt dzīvojamā
mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tās īpašnieks ir visi kopīpašnieki,
kas reģistrēti Zemesgrāmatā. Jānorāda, ka
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīga pārvaldīšana ir īpašs īpašuma
tiesību īstenošanas veids, kura ietvaros katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā
pastāvīgs subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu
īpašniekiem. Tātad dzīvojamās mājas, kas ir sadalīta dzīvokļa
īpašumos, visi dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas saistības dalībnieki? Jā. Dzīvojamās
mājas, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, visi dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas
saistības dalībnieki, kurā atsevišķa dzīvokļa īpašnieka atbildība mājas kopējo
izdevumu segšanā ir aprobežota ar proporcionālu daļu, kas ir atbilstoša
dzīvokļa īpašnieka dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram. Minētā atziņa ir nostiprināta ar Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 2. decembra spriedumu, lietā Nr. SKA 706/2013. Dzīvojamās mājas,
kas sadalīta dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopībai, lemjot par tiešo
maksājumu sistēmas nodibināšanu, ir jālemj arī par kārtības nodibināšanu, kādā
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par dzīvojamai mājai piegādātajiem
pakalpojumiem tiks veikti maksājumi pilnā apjomā, lai sabiedrisko pakalpojumu
sniegšana netiktu samazināta vai pārtraukta. Līdz ar to
atsevišķais dzīvokļa īpašuma īpašnieks nevarēs norobežoties no problēmas
risināšanas, kas saistīta ar pilnvērtīgu sabiedrisko pakalpojumu maksājumu
veikšanas nepieciešamību, norādot, ka ir veicis viņam piestādītā rēķina apmaksu
pilnā apmērā. Ūdensapgāde un
notekūdeņu novadīšana ir sabiedriskie pakalpojumi, kas tiek piegādāti
dzīvojamai mājai kopumā, nevis atsevišķa dzīvokļa īpašniekam, jo dzīvojamai
mājai ir kopēja ūdensapgādes sistēma ar kopēju mājas ūdens ievadu, kurā
uzstādāms komercmēraparāts, kurš fiksē dzīvojamai mājai kopumā piegādāto
sabiedrisko pakalpojumu apjomu, un saskaņā ar kura mērījumiem ir aprēķināmi
sabiedriskie pakalpojumi ūdenssaimniecības jomā. Jānorāda, ka tiek
gatavoti Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā
dzīvojamās mājās, kas sadalītas dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopība
varēs veikt tiešos maksājumus ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Ievērojot
minēto noteikumu saturu, tiks sagatavoti grozījumi esošajos līgumos par
sabiedrisko pakalpojumu piegādi vai attiecīgi ņemti vērā noteikumi, slēdzot
jaunus līgumus par sabiedrisko pakalpojumu piegādi ūdenssaimniecības
pakalpojumu piegādes jomā. Tiešo maksājumu kārtība faktiski nozīmē, ka: =
pakalpojumu sniedzēji sagatavo
atsevišķus rēķinus par dzīvojamai mājai piegādāto pakalpojumu bez pārvaldnieka
starpniecības; =
izmaksu aprēķins par mājai
piegādāto pakalpojumu tiek veikts katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi; =
dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi
apmaksai saņem vairākus atsevišķus rēķinus, nevis vienu - vienotu, pārvaldnieka
sagatavotu, ikmēneša rēķinu. Par viena rēķina apmaksu ir viena komisijas maksa,
savukārt vairāku atsevišķu rēķinu apmaksai - vairākas komisijas maksas. Jānorāda,
ka pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida - tiešie
maksājumi vai ar pārvaldnieka starpniecību -, nodrošina pakalpojumu piegādi
dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķi. Pakalpojuma
sniedzējs ir tiesīgs izvērtēt pakalpojuma nodrošināšanu noteiktai dzīvojamajai
mājai, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku veiktajiem/neveiktajiem maksājumiem,
t.i., gadījumā, ja dzīvojamajā mājā viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki neveic
savlaicīgu rēķinu apmaksu, uzkrājot parādu, pakalpojuma sniedzējs var lemt par
pakalpojuma piegādes apjoma samazināšanu vai pārtraukšanu visai dzīvojamajai
mājai. Kāda ir pašreizējā situācija - vai daudz ir tādu māju,
kuru dzīvokļu īpašnieku kopība ir lēmusi par tiešo maksājumu veikšanu? Šobrīd ir ļoti maz
māju, kuras ir izvēlējušās tiešo maksājumu sistēmu - ne vairāk par desmit. Jāpiebilst, ka līdz
30. martam dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums par ikvienu dzīvojamo
māju, kuras īpašnieks ir izlēmis par labu tiešajiem maksājumiem, sagatavot
aptaujas rezultātus un nosūtīt tos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, lai tas
savukārt aktualizētu tiešo maksājumu pakalpojuma nodrošināšanas maksas apmēru.
Laikraksta elektroniskā versija pieejama šeit.
Iegādāties tuvākajā tirdzniecības vietā Jūrmalā - skatīt sarakstu.