Piektdiena,
2018.gada
20.jūlijs
Komentāri
78133

Šī viltīgā slimība - depresija...


Apskatīt komentārus (0)


24.04.2017

Depresijai ir efektīva ārstēšana – tikai laikus jāapzinās simptomi un jāmeklē palīdzība


 

Jānis Vilnītis

 

Foto: Freepic 

 


Lai gan depresija ir viena no biežāk sastopamajām psihiatriskajām saslimšanām, Latvijā ir diezgan nepilnīgs priekštats par šo slimību, kā arī trūkst izpratnes par to, kad būtu nepieciešama profeionālā mediķu palīdzība. Joprojām daudzi cilvēki depresiju uzskata par pārejošu vai iedomātu slimību un domā, ka pietiks ar to, ja cilvēks “saņems sevi rokās”, pārslēgsies uz labām un gaišām domām, aizbraucot ceļojumā vai mainot matu krāsu...

 

 

Lai arī Latvijā ir peejamas pašas modernākās depresijas ārstēšanas metodes, sabiedrības atšķirīgās attieksmes dēļ, cilvēki nelabprāt vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Aptaujas dati rāda, ka no 120 tūkstošiem pieaugušo ar sev nozīmīgiem depresijas simptomiem pie ģimenes ārsta vai psihiatra pēc palīdzības vērsušies aptuveni 9 tūkstoši pacientu.

 

 

Kā visā pasaulē, arī mūsu valstī sieviešu salimstība ar depresiju ir divas reizes biežāka nekā vīriešiem. Taču vīrieši daudz retāk vēršas pēc palīdzības, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņi piecas reizes biežāk izdara pašnāvību, un pasaules psihiskās veselības pētījumos atklāts, ka 60-80 % tajā brīdī ir bijuši depresijā. Tāpēc, lai mazinātu pašnāvībuskaitu, svarīgi laikus atpazīt simptomus un ārstēt depresiju, ieklausīties apkārtējos un mudināt meklēt profesionālu palīdzību.

 


Kas paaugstina risku saslimt ar depresiju?

 

 

  • Gēni (iedzimtība). Ja jūsu vecākiem, radiem ir atkārtotas depresijas epizodes, sastāv 20% risks, ka jūs varat saslimt ar depresiju;
  • Dzimums. Sievietes divas reizes biežāk slimo ar depresiju;
  • Vecums. Depresija var attīstīties jebkurā vecumā, bet lielāks risks sievietēm ir 40 – 50 gadu vecumā;
  • Sociālekonomiskais stāvoklis. Cilvēkiem no zemākām sociālekonomiskām grupām lielāks depresijas attīstības risks;
  • Psiholoģiska trauma. Depresiju veicina psiholoģiski šoki vai traumas;
  • Seksuāla izmantošana. Ja bērnibā cilvēki tikuši izmantoti vai arī ir izvaroti, pastāv lielāks risks salimt ar depresiju;
  • Laulību šķiršana;
  • Bezdarbs;
  • Smags zaudējums. Ilgsošas sēras.

 


Kā atpazīt depresiju?

 

 

Pamatsimptomi:

 

 

  • nomākts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla;
  • pazemināta interese un spēja izjust prieku;
  • nogurdināmība un enerģijas trūkums.

 


Papildsimptomi:

 

 

  • pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas apziņa/izjūta;
  • pazemināts pašnovērtējums;
  • suicidālas (pašnāvības)  domas vai uzvedība;
  • neizlēmība, grūtības plānot, koncentrēties, atmiņas traucējumi, domāšanas gausums;
  • miega traucējumi;
  • pazemināta/paaugstināta apetīte.

 


Biežākās depresijas sejas:

 

 

  • Sezonāla. Biežāk sastopama ziemeļu valstīs, arī Latvijā. Raksturīga miegainība, apetītes un svara pieaugums.
  • Maskēta. Pacients bieži vēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista ar sūdzībām, kam nerod apstiprinājumu klīniskajās analīzēs un izmeklējumos.
  • Pēcdzemdību. Bieži netiek novērtēta māmiņas garīgā veselība.
  • Depresija ar trauksmi. Papildus depresijai raksturīgajām izpausmēm pacients sūdzas par trauksmei raksturīgu simptomātiku (domāšanas, kustību uzbudinājums, skaļa runa, paškritikas zudums u.c.).

 

 


Depresiju var iedalīt vieglā, vidēji smagā un smagas pakāpes depresijā.

 

 

Depresīvu traucējumu ārstēšanas gaitā jānodrošina gan akūta depresīva stāvokļa terapija, gan uzturošā un profilaktiskā ārstēšana. Depresija ārstēšanas pamatā izmanto psihoterapiju un farmakoterapiju, kurā galvenā nozīme ir antidepresantiem. Pacientiem parasti ir satraukums un bailes par šo medikamentu izraisītajām blakus parādībām un bailes no pieraduma iespējām. 

 

 

Lai cilvēki varētu laicīgi griezties pie ģimenes ārsta vai speciālista, lai samazinātu pašnāvības augsto risku, ir izstrādāts Pašnovērtēšanas tests ar 9 jautājumiem – vērtēti skalā no 0 līdz 3. Kopejā depresijas smaguma vērtējums:

 

 

  • 0 līdz 4 = nav
  • 5 līdz 9 = viegla depresija
  • 10 līdz 14 = vidēja depresija
  • 15 līdz 19 = vidēji smaga depresija
  • 20 līdz 27 = smaga depresija.

 


Lai arī depresija var skart ikvienu, labā ziņa – ir pieejama efektīva ārstēšana. Svarīgi ir laikus apzināties depresijas simptomus un doties pie ārsta, lai saņemtu palīdzību.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt