Otrdiena,
2020.gada
7.aprīlis
Komentāri
110015

"Rodas sajūta, ka pārejam uz izpildkomitejām"


Apskatīt komentārus (1)


22.01.2020

Iespējams, ka pēc pašvaldību reformas Jūrmalas maksājumi izlīdzināšanas fondā par palielināsies

 


Dainis Lemešonoks (Dubulti), īpaši "Jūrmalas Vārdam"

 

 

Foto: pressfoto

 

 

Administratīvi teritoriālā reforma nav tikai novadu apvienošana un robežu pārskatīšana. Tās galvenais uzdevums, kā apgalvo virzītāji, ir veicināt ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību visā Latvijā.

 


Tāpēc arī tiek prasīts veidot teritorijas ar vismaz 30 tūkstošiem iedzīvotāju. Taču, cik dzirdēts, reformētāji jauno novadu ekonomisko izaugsmi cer panākt, galvenokārt paļaujoties uz (varbūt diezgan pamatoti) “kvantitātes pārvēršanos kvalitātē”. Ja būs lielākas pašvaldības un tām būs lielāki budžeti, tad varbūt atradīsies arī nauda biznesa konsultantiem un investīciju pievilinātājiem…

 


Jūrmalnieku interese par izmaiņām, ko ATR nesīs viņu pilsētai, dažam Rīgas likteņlēmējam šķiet lieka: nevajag satraukties, jums taču "nekas nemainās"! Tāpēc, kad vērsos pie Artūra Toma Pleša, jaunizveidotās Saeimas komisijas vadītāja, (viņš, tāpat kā ministrs Juris Pūce, pārstāv par ATR politiski atbildīgo partiju apvienību “Attīstībai/Par!”), ar lūgumu sniegt interviju, pat īsti neizbrīnīja, ka viņš no tikšanās atkratījās* ar strupu e-vēstuli: "Sveiks, Daini! ATR veikšanā nav ieplānots mainīt Jūrmalas republikas pilsētas statusu un tās administratīvo teritoriju. Artūrs".

 

 

Koalīcijas pārstāvis pats atbrīvoja "tribīni" opozicionāram Viktoram Valainim. Zaļzemnieku deputāta (un jau minētās komisijas locekļa) kompetencei augstu latiņu uzliek Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora amats: arī mēs, jūrmalnieki, viņam algu maksājam!

 

 

Galvenā problēma, protams, ir nauda – šķiet, tieši no šī sāpīgā temata Plešs centās atkratīties. Valaiņa intervijas "mēmais" līdzdalībnieks bija LLPA ekspertu izrēķinātā Latvijas karte, kas – rēķinot uz katram attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotājam atņemtajiem/piešķirtajiem eiro simtiem – ataino Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda** iemaksu veicēju (iezīmētus ar dažādu toņu sarkano krāsu) un to saņēmēju (zilie toņi) izvietojumu.

 

 

Skats ir nomācošs: donori pulcējās ciešā ekonomiskās aktivitātes lokā ap Rīgu – vien ar pāris sārtiem punktiņiem ārpus tā (Valmiera, Ventspils, kam nāksies pilnībā iejūgties savā vārdā nosaukto dižnovadu problēmu vezumā). Pārējo Latvijas teritoriju veido dažādas intensitātes zilās skumjas.

 


“Ideālā pašvaldību formula paredz, ka pašvaldības ir autonomas – arī tajā ziņā, ka tās spēj pašas sevi uzturēt, iztiekot bez valsts dotācijām. Tāds modelis ir pareizs un veiksmīgi darbojas visā Eiropā,” atgādina Valainis. Taču ieskats kartē – īpaši austrumu pierobežas tumšzilajās dzīlēs – liecina, ka praktiski tas nav iespējams. 

 


Rīgas un Pierīgas, tai skaitā Jūrmalas, īpatsvars savas valsts ekonomikā ir pats lielākais starp visiem Eiropas Savienības metropoļu areāliem. Būtu jāveic Latvijas iekšējā kohēzija, jāpiesaista uzņēmēji patlaban atpalikušajiem reģioniem. Taču kā to izdarīt – un ar kādiem līdzekļiem?


 

Valainis skaidro: “Reformas īstenošanai būs, cik esam rēķinājuši, jāgroza vismaz simts to pavadošo likumu. Kādi septiņdesmit no tiem pārveidos maznozīmīgi, tīri tehniski. Atlikušie trīsdesmit likumi jau nesīs nozīmīgas izmaiņas, tieši skarot jūrmalnieku intereses. Tiešākā, protams, saistās ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanu: vai un kā šis mehānisms darbosies tālāk?”

 


Uz to LLPA nevar atrast atbildi ne koalīcijas politiķu teiktajā, ne pat valdības atbalstītajā VARAM informatīvajā ziņojumā. “Tikai pēc tā pieņemšanas sākām no ministra dzirdēt publiskus izteikumus, ka vājākiem novadiem varētu maksāt mērķdotācijas. Tad rodas jautājums: kā tieši viņš saprot šo jēdzienu? Kur tām ņems naudu?”

 


Kā piesardzīgos formulējumos prognozēja Valainis, Jūrmalai jārēķinās, ka ATR, pretēji tās īstenotāju solījumiem, saglabās fondu kā ierasto finanšu izlīdzināšanas mehānismu un pat palielinās pašvaldību-donoru tagadējo maksājumu slogu. 

 


Tāpēc LLPA vēlas panākt, lai mērķdotāciju finansējumā būtu iekodēts, kam tieši to var izlietot. Maksātājiem ir jāredz, ka viņu naudu izmanto jēgpilniem mērķiem. "Šobrīd ar saņemto palīdzību dotētie novadi var rīkoties visai brīvi. Iespējams, paši jūrmalnieki nevar atļauties to, kas tiek īstenots dotētajos novados.

 


Uzreiz prātā nāk skandāli par nabadzīgu pašvaldību vēlmi celt peldbaseinus – it kā būtu aizmirsts, ar ko mazpilsētās beidzās ledus haļļu celtniecības bums.

 


Lai dotētās teritorijas kļūtu mazāk atkarīgas no citu naudas, tām ir jādod motivācija pelnīt pašām. "Te mēs, LLPA, esam vienās domās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ka šobrīd finanšu izlīdzināšanas fonds nekādi neveicina uzņēmēju aicināšanu uz novadiem. Pašvaldības ir ieinteresētas tikai piesaistīt sev iedzīvotājus, tāpat skolēnus. Tie patiesībā "atnes līdzi" pat vairāk naudas nekā pieaugušie, ja rēķina pašvaldībām piešķiramo līdzekļu aprēķina formulās. Tas ir iekodēts šajos lēmumos, un tāpēc viss ir pārvērties par pašvaldību "kariem" skolēnu un iedzīvotāju pārvilināšanā pie sevis. Vēlamies, lai mērķotāciju formulās tiktu iekļauta uzņēmējdarbība, veicināt to, lai šajās teritorijās – vismaz tagadējās republikas pilsētās – piesaistītu uzņēmējus. Nevis tikai no Rīgas un Rēzekni, bet arī no Lietuvas vai arī Ukrainas. Tādās kategorijās ir jādomā," uzsver LLPA vadītājs.

 


Tā nelielā skaidrība, kas par ATR īstenošanas iecerēm ir radusies no valdības un VARAM paziņojumiem, Valainim rada bažas par vēlmi samazināt pašvaldību autonomiju un rīcībspēju. "Šobrīd no ministra sacītā man personīgi rodas sajūta, ka pārejam uz kaut ko līdzīgu izpildkomitejām. Tiks noteikts stingrs regulējums, par ko pašvaldība var lemt. Taču kur paliek pašu iedzīvotāju izšķiršanās, ko viņu deleģētie pārstāvji var darīt, ko nevar?" Piemēram, tiek apsvērta iespēja atcelt pašvaldību pirmpirkuma tiesības zemei vai ēkām.

 


Jebkura jūrmalnieka interesēs ir ietekmēt procesus ap savām mājām un savā pilsētā, uzlabot vides un publisko pakalpojumu kvalitāti ar pašvaldībai pieejamiem instrumentiem. Jo vairāk domei tiesību, jo labāk. Taču šobrīd rodas iespaids, ka reformas vērtēšanai pieaicinātie eksperti grib pašvaldību pilnvaras saglabāt, bet "politiskais viedoklis" pauž vēlmi virzīties uz ļoti ierobežotu pašvaldību brīvību rīkoties. 

 


LLPA vadītājs uzskata, ka ATR veidotāji nerēķinās ar acīmredzamām atšķirībām republikas pilsētu attīstībā:

 

 

"Pēc 2020.gada arvien lielāku nozīmi iegūst pilsētu specializācija, to individuālās attīstības vajadzības.

 

 

Ja raugāmies no investīciju politikas, Jūrmala vai Ventspils, Daugavpils vai Rēzekne šajā plānošanas periodā savos veiktajos ieguldījumos pēc būtības neatšķīrās. Investīciju stratēģija bija vienota visām pilsētām: sakārtojām pamatbāzes infrastruktūru – skolas, slimnīcas, maģistrālie ceļi... Šajā plānošanas periodā arī Jūrmalai ir pieeja integrētajām teritoriālajām investīcijām, kas nebija agrāk, un šobrīd daudzi veiksmīgi ieguldījumi pilsētā ir veikti – attīstot degradētās teritorijas, sadarbībā ar uzņēmējiem iesaistot lielus finanšu līdzekļus.

 

 

Strādājot ar pilsētu attīstības plānotājiem un citiem speciālistiem, es redzu, cik atšķirīgas kļūst lielās pilsētas. Vienām skolas vēl ir liela problēma – citām vairs ne, dažās slimnīcas ir sakārtotas, dažās vēl tam ir vajadzīga attīstības stratēģija. Viena pilsēta veido sevi kā ģimenēm un bērniem draudzīgu vidi, cita – kā industrijas centru. Jūrmala, protams, attīstās par kūrortpilsētu."

 

 

Tāpēc LLPA ministram Jurim Pūcem skaidroja, ka nu ir brīdis katras pilsētas teritoriju aplūkot pavisam atsevišķi. Turklāt tas jādara kopā ar pašām pilsētām. 

 

 

"Diemžēl Jūrmala tikai izvērtēta pavisam vienpusēji – vienīgi no ministrijas skatupunkta: tai var ko pievienot vai nē? 

 

 

Pilnīgi iespējams, ka pilsētā un pašvaldībā neviens nevēlas, lai tās robežas izmainās, kādu teritoriju pievienojot vai atvienojot. Bet, pieļauju, ka šādā procesā kaut kas vērtīgs tiktu iegūts un tāpēc kāds par to gribētu iestāties. Taču pašas Jūrmalas nostāja nemaz netika noskaidrota."


 

Intervijas laikā Valainis cieši piekodina: viņa teiktais ir tikai "manu sajūtu līmenī, jo nav vēl redzēti nekādi projekti". Iespējams, tas arī ir šausmīgākais: valdība uzspiež reformu, par ko pašai nav nekādas skaidrības. 

 


Piemēram, kā tiks veiktas izmaiņas dažādu pakalpojumu kritērijos? Neatliekamā medicīniskā palīdzība republikas pilsētās vai novadā pie pacienta ierodas atšķirīgos laikos. Ir atšķirīgi nosacījumi izglītības iestādēs. Kritēriji mainīsies, bet kā? Ja tos pieskaņos (dažām atlikušajām) republikas pilsētām, tad cietīs novadi. Ja noteiks piemērotākus novadiem, būs jūtama negatīva ietekme Jūrmalā. Pat par to nav skaidrības.

 

 

---------------

 

 

* Šī valdība ir izkopusi "smalko stilu" par tai draudzīgiem neatzītu žurnālistu "atšūšanā" ar lakoniskām (un nez kāpēc falši familiārām) frāzēm – vai, gluži pretēji, ar garumgariem birokrātiskiem penteriem: galvenais – neko nepateikt. Vēlāk A.T. Plešs, sapratis, ka "skribents godu neprotās", centās atrakstīšanos JV izvērst – to varat izlasīt portālā. 

 

 

** MK 17.decembrī atbalstītie noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību paredz, ka 2020.gadā tā apmērs ir 280,3 miljoni eiro (2019.gadā bija 206,71 miljons). Lielāko daļu veido valsts budžeta dotācija – 183,88 miljoni (pērn 87,92 miljoni); pašvaldību iemaksas ir 96,42 miljoni eiro (pērn 118,79 miljoni).

 

 

Lielākās iemaksas fondā veic Rīga – 64,3 miljoni eiro (86,9 miljoni pērn) – un Jūrmala – 9,39 miljoni eiro (11,3 miljoni pērn). Tām seko Mārupes novads ar 5,95 miljoniem, Ķekavas novads ar 5,08 miljoniem un Garkalnes novads ar 5,05 miljoniem eiro. Vēl donoru vidū ir Carnikavas, Babītes, Ikšķiles, Ādažu, Stopiņu, Saulkrastu novadi. (Leģendās "bagātā" Ventspils pērn fondā iemaksāja 481 299 eiro.)

 

 

Daugavpils šogad no fonda saņems 27,5 miljonus eiro,  Liepāja – 17 miljonus eiro; Rēzekne – 8,3 miljonus eiro, Jelgava – 8 miljonus eiro, Jēkabpils – 6 miljonus eiro. Dotējamiem novadiem tiks sadalīti 210 miljoni eiro.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt