Otrdiena,
2020.gada
7.aprīlis
Komentāri
108977

Normālas cilvēciskās attiecības tiek kriminalizētas


Apskatīt komentārus (0)


21.11.2019

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.

 

Dainis Lemešonoks (Dubulti), īpaši jv.lv

 


"Normālas cilvēciskās attiecības tiek kriminalizētas"

 


Jaunās politikas pasolītāji un "pareizā viedokļa" sludinātāji vienmēr cenšas nedzirdēt sev neērto jautājumu: kāpēc pilsētās un novados cilvēki izmisīgi turās pie "nepareiziem" pašvaldību vadītājiem? 

 


Un ir vienalga, kas viņiem tiek "piešūts" vai pat pierādīts sabiedrisko mediju direktīvajos sižetos… Jo paši XIII Saeimas tīrroči un viņu trubadūri neies skaļi atzīt, ka viņu patiesajos mērķos nav "iztapt pūlim" – vien apkalpot sevi un čomus.

 


***

 


Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.

 


Atļaušos apgalvot, ka pilsētas iedzīvotāju vairākums noteikti nevēlas pieļaut Jūrmalas domes priekšsēdētāja "noēšanu", saredzot notiekošajā politisko izrēķināšanos. Pieļauju, ka līdzīgs noskaņojums joprojām valda daudzos ventspilniekos, tāpat arī Ogres novadā – tur pašvaldības vadītājs, pārsūdzējis tiesas spriedumu "par izspiešanu", tagad tiek apsūdzēts krāpšanā.

 


***

 

 

Rīgas publika pat apmulst, dzirdot, ka jūrmalniekos jūt vēlmi Rīgas kungiem pārliecinoši uzrādīt savu atbalstu Truksnim. Kā man izskaidroja sociāli aktīva kundze, vēloties būt pieminēta vien kā "Anita no Kauguriem", patlaban pilsētā ir viegli mobilizēt cilvēkus – vienalga, demonstrācijai vai parakstu savākšanai. Turklāt viņam ir liela priekšrocība, salīdzinot ar daudz komplicētākās grūtībās iestigušo Aivaru Lembergu – JD vadītājs nav ne miljonārs, ne lieluzņēmumu akcionārs. Pat ne kāpās ieceltas gigantomāniskas villas īpašnieks. 

 


Taču Trukšņa aktīvākie atbalstītāji un pieredzējuši juristi vēl – kamēr lietu atkal izmeklēs prokuratūra – neredz vajadzību jundīt Jūrmalas sabiedrību. Šobrīd publiska aizstāvība drīzāk radīs likuma kalpos dusmas par "politisku spiedienu" un tikai spēcinās viņu azartu JD priekšsēdētājam kaut ko tomēr "piešūt".

 


***

 


Truksnim izvirzītā apsūdzība šķiet īpaši konstruēta politiskajām vajadzībām. Pavisam konkrētai Solvitas Āboltiņas iegribai. Viņa 2016.gadā, jau galīgi sapinusies savā intrigā ar Laimdotas Straujumas demisiju, vispirms centās jebkādi bremzēt Māra Kučinska valdības izveidi, vēlāk – to gāzt. Madame Rosso pati vēlējās premjerēt. 

 


Āboltiņai, darbojoties institūcijās, kas kontrolēja Latvijas tiesībsargājošās iestādes, radās visvarenības sajūta, zuda saite ar realitāti. Politomāne, iesēžoties Ministru prezidenta krēslā, cerēja sabiedrībai likt aizmirst, kā viņa, zaudējusi vēlētāju uzticību, atgriezās Saeimā pa sētas durvīm, radot baumas par Jāņa Junkura pārdotu mandātu.

 


KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks tobrīd dzīvoja savas atkalvēlēšanas cerībās. Tāpēc viņš jutās pilnīgi atkarīgs no Nacionālās drošības padomes locekles un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājas labvēlības. Iespējams, Streļčenoks saņēma kādu pasolījumu, kam izmisīgi ticēja līdz pat demisijai. Kā toreizējo gaisotni raksturo Valdis Kalnozols, Trukšņa politiskais līdzgaitnieks, "KNAB līdz Jēkabam Straumem vienkārši bija politiķu izsūtāmais puika!" 

 


Tāpēc, ja pēkšņi atjaunojas septembra sākumā atceltā apsūdzība, ne man vienam rodas bažas: vai atdzisusī zupa tiek uzsildīta citu politikānisku vajadzību dēļ?

  

 

Galvaspilsētas politiķu vēlmes ir skaidras: ZZS, aplietai ar samazgām un aizbīdītai dziļā opozīcijā, jāiznīkst pilnībā, atbrīvojot tās vēl aizņemto "spēles laukumu" jaunajai varai. Tātad apvienības partijām arī vairs nepienākas kontrolēt tik kārdinošu kumosu – Jūrmalas domi. Te ir krietns budžets, joprojām vērienīga politbiznesa iespējas. Citādi dažai jaunpartijai "rezervistu soliņš" turpina žēli ņerksēt pēc nedabūtiem amatiem. 

 


***

 


2016.gada rudenī ar Trukšņa krimināllietu noteikti tika cerēts iegūt "kompromātu", kas sašmucēs visu ZZS. JD priekšsēdētājam tobrīd bijušas problēmas privātā dzīvē, pašvaldības vairākums šķitis ļodzīgs un pilsētgalvas krēsls nestabils. Arī īsta atbalsta zaļzemnieku vadībā viņam nebija. 

 


Tāpēc Āboltiņa Truksni esot izvēlējusies kā, viņasprāt, vieglu mērķi. Taču, kā liecina JD vēlēšanu rezultāti un Kučinska valdības noturība, viņa pārrēķinājās.

 

 

(Neliela atkāpe. Pēc ZZS sakāves pērngada vēlēšanās Augusts Brigmanis nožēloja, ka kampaņā nav izmantots "Lemberga faktors". Zaļzemnieki toreiz distancējās no joprojām populārā ventspilnieka, arī no Trukšņa – acīmredzami par to samaksājot ar negūtiem mandātiem ne tikai Kurzemē vai Vidzemē. Kalnozols uzskata: tas ir visām Latvijas partijām raksturīgs gļēvums – steigšus atbrīvoties no vērtīgiem biedriem, kuriem tiek radītas problēmas ar likumu. Turklāt ZZS spicei Truksnis nešķitis "savējais", bet iegātnis-šleserietis.)

 


***  

 


Tāpat "Vienotības" vadoni esot vilinājusi iespēja apsūdzībā iepīt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Viņš tādejādi tiktu "sodīts" arī par "veciem grēkiem" – par atbalstu bijušai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, kad tā devās politikā. Āboltiņa jau pirms 12.Saeimas vēlēšanām bija partijas "No sirds Latvijai" dibinātāju ieskaitījusi savos personiskajos ienaidniekos.

 


Tāpēc Trukšņa krimināllietā uzradās tagad, šķiet, jau pilnībā izčākstējusī sadaļa par "nelikumīgiem ziedojumiem NSL". (Tikai pati partija cīnās pa tiesām, protestējot pret KNAB vēlmi iekasēt no tās naudu.)

 


Krūmiņš, cerot abas dāmas samierināt, ticies ar "Vienotības" līderi, pat cienāts ar viņas pagatavotām vakariņām. Uzņēmējs centies gaisināt Āboltiņas bažas, ka Sudraba "noēdīs" viņai balsis. Taču, kā drīz vien izrādījās, tas nav izdevies – sākās masīvi un prasmīgi uzbrukumi NSL, ātri "noēdot" jaunās partijas reitingu.

 


Uzņēmējs kategoriski noliedz jebkādu interesi vai vajadzību pirkt "politiskus pakalpojumus", ziedojot partijām. Ja arī tāda būtu, tā pazudusi jau 2008.gadā, viņam pārdodot tranzītuzņēmumu "Man-Tes". Citi biznesa projekti jau ir nodoti bērniem. 

 


Krūmiņš ziedojis NSL un citus mudinājis to darīt tāpēc, ka, astoņus gadus vadot Valsts kontroli, Sudraba pierādījusi savu godaprātu un apņēmību mainīt politisko kultūru. Diemžēl viņa ļaunākās prognozes piepildījušās. Uzņēmējs turpina atklāti atbalstīt un publiski aizstāvēt sev simpātiskus cilvēkus un/vai idejas. Un ir sašutis, ka ieinteresēti ļaudis viņa atbalstu spēj izmeklēšanas materiālos iztulkot pagalam sagrozīti un derdzīgi. 

 


Jau divas pret Krūmiņu uzsāktās "skandalozās" krimināllietas ir neuzkrītoši izbeigtas, tāpat apsūdzība "ietekmes tirgošanā". Taču to izstrāde prasīja ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, apmaksājot izmeklētāju un prokuroru darbu. Šiem tēriņiem atrastos krietni noderīgāks ieguldījums – piemēram, politiski sprādzienbīstamajā "OIK afēras" izmeklēšanā. 


***

 


Latvijas politiskās varas apsaimniekotāji un tiesībsargājošās iestādes sen veido vienotu "sistēmu", kurā roka roku mazgā. Protams, ik pa brīdim sākas savstarpējas ķildas, iekšējās intrigas un spēkošanās, kurš te svarīgāks. Taču tā efektīvi vēršas pret jebkuru "svešķermeni" kā draudu savai pastāvēšanai. Tā Latvijas izpildvaras un likumsargu "kooperāciju" saredz gan Sudraba, ko pašu ierāva šajās dzirnās, gan Kalnozols, kuram paveicās ielūkoties tajā no malas. 

 


Bijusī NSL līdere joprojām dusmojas par politiskās korupcijas apkarotāju divkosību. Ap Sudrabas partijas saņemtajiem ziedojumiem tika uzpūsts skaļš, bet tukšs skandāls, taču KNAB neradās interese izmeklēt, par kādu naudu tika ietekmētas Saeimas vēlēšanas, finansējot pret NSL vērstas "avīzes" un rīkojot "FSB ietekmes aģentes" nomelnošanas kampaņu medijos.

      

 

***

 


Juridiskas procedūras ir kā lavīnas. Tās neapstājās tādēļ, ka pirmā akmens iekustinātājs nav panācis kāroto. (Līdzīgs gadījums, kā man šķiet, ir ABLV skandāls.) Ir viegli radīt politizētu krimināllietu, bet reizēm kļūst neiespējami to kaut cik sakarīgi izbeigt. Īpaši, ja apsūdzībai trūkst pierādījumu. Taču birokrātijas "spēles noteikumi" ir nežēlīgi.

 


Nav izslēgts, ka liels iespaids tagadējā "zupas uzsildīšanā" ir pašas prokuratūras entuziasmam. Līdz tiesai nenovestas apsūdzības maitā statistiku. Pieļauju, ka iestādi uzjunda arī vēlme publikas acīs beidzot atspēlēties par Krūmiņa skandalozajiem izteikumiem, nosaucot Ēriku Kalnmeijeru par idiotu. Viņa publicistiskie pipari tika arī izmeklēšanas uzstājīgam atjaunotājam – prokuroram Mārim Lejam.

 


Atļaušos piebilst, ka šim likuma kalpam varētu būt vēl arī cita personiskā motivācija. Nepatīkamas atmiņas, kā izgāzās skaļi izdaudzinātais (varbūt tieši tāpēc) "Rīdzenes ierakstu" skandāls. Sabiedrība redz, ka toreiz tik kategoriski apsūdzētie cilvēki ne vien atrodas brīvībā, bet turpina pelnīt Rīgas ostā. Iespējams, Krūmiņa un Trukšņa apsūdzēšana Lejam šķiet izdevība spodrināt autoritāti, uzrādīt publikai spēju apkarot "oligarhus".   

 


Gunārs Kūtris, LU pasniedzējs, kādreizējais Satversmes tiesas tiesnesis un bijušais NSL politiķis, ir pilnībā pārliecināts: Trukšņa un Krūmiņa apsūdzēšana ir zaudējusi jebkādu racionālu pamatojumu. Viņaprāt, to vairs uztur tikai profesionāla spītība un vajadzība kaut vai formāli atrast argumentu, lai attaisnotu izmeklēšanā iztērēto laiku un resursus.

 

 

Pieredzējušo juristu nepatīkami pārsteidz, ka izmeklētāji un prokurori pēdējos gados ar vieglu roku kriminalizē (iespējamus) maznozīmīgus pārkāpumus, kas būtu administratīvi sodāmi. Tāda likuma sargu prakse arī rada aizdomas par apsūdzību politiskiem iemesliem. 

 


Vēl dīvaināka tendence ir kriminalizēt normālas cilvēciskās attiecības: kāds pēkšņi paliek bez mitekļa, viņa paziņa piedāvā brīvu dzīvokli (abi pat slēdz īres līgumu!) – bet izmeklētāji te saskata materiālu labumu pieņemšanu apmaiņā pret politisku interešu apmierināšanu. Kūtris rūgti ironizē: "Tiešām tagad mums katram, kad draugs lūgs palīdzību sadzīvē, būs jāsatraucas, vai sniegto atbalstu nevērtēs kā korupciju?"  

 


*** Kopsavilkums

 


Rīgas "pareizās aprindas" – jaunās politikas vecie sludinātāji – lej krokodiļa asaras par nabaga kūrortpilsētu, kas "smok Trukšņa, zaļzemnieku un kremlinu jūgā". Vai zirgojas par "nāsīs iešņauktām ielu līnijām". Taču jūrmalniekos šādam humoram nav noieta. 


Vēl vairāk – trīsdesmit gadu laikā Truksnis ir pirmais pilsētas galva, kurš saglabāja amatu pēc nākamajām vēlēšanām. Viņš ir pašu jūrmalnieku – nevis Rīgas "augšās" izdarīta – izvēle. JD priekšsēdētājs ir kļuvis par pilsētas izaugsmes politikas "karogu" un, pieļauju, ir arī tās "motors". Pilsētnieku prātos dažos gados paveikto vairs nepārtrumpos polittehnologu sacerētas nejaucības. 

 


Protams, mums atradīsies no varas atstumtie vai citādi "abižotie" – vienmēr gatavie, atvainojos par izteicienu, "Rīgas tanku bučotāji". Tāpat malā stāvošu baltroču saujiņa, kas nesen savā iedomātā morālā pārākumā paģērēja no domes absolūtu perfekciju darbā (patiesībā – savu vēlmju prioritāru apmierināšanu), bet nu rādās esam kā saplacis balons. Šie "aristokrāti" no saviem ziloņkaula torņiem – pilsonisko senču atstātām vasarnīcām – nicīgi noraugās uz pašvaldību un uz KaugurSlokas "pūļa" vajadzībām. Vēl pa vidu – daži mutīgi hipsteri, kuri cenšas iekļauties galvaspilsētas "pareizo aprindu" burziņos, ierēcot par dzimtā "sūnuciema" kolorīto pašvaldību. Nopietnas opozīcijas JD koalīcijai nav. 

 


Jūrmalniekiem ilgi nācās pieciest domes, kuru īslaicīgi sastiķētie vairākumi savā "sadarbībā" un savstarpējā naidā pārtrumpoja tagadējo Krišjāņa Kariņa lupatdeķa kabinetu. Mēs esam iemācījušies novērtēt pašvaldības stabilitāti, tās nestos augļus – Jūrmalas Kultūras kvartālu un Mellužu estrādi, (pilsētniekiem) bezmaksas sabiedrisko transportu, sociālā atbalsta programmas. Vēl tam klāt nāk renovētas skolas un sakopti dzīvojamo kvartālu iekšpagalmi. 

 


Mēs nevēlamies no tā visa "tapt atbrīvoti". Ir pārāk skaidrs, ko varam dabūt vietā – brīvpusdienu ekonomētājus, pabalstu apcirpējus, tukšu solījumu devējus, kuri turklāt kašķēsies savā starpā.

 

 

-------------

 

 

Šī ir laikraksta publikācijas "Politiskai intrigai – birokrātisks restarts" pilnā/paplašinātā versija


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt