Piektdiena,
2019.gada
18.oktobris
Komentāri
107445

Mūsu nacionālās intereses paliek pēdējā vietā


Apskatīt komentārus (0)


01.08.2019

Jānis Lediņš: JKP vēlas kontrolēt, kā citas partijas ministri pavada savu brīvo laiku

 


Jānis Vilnītis

 

 

Foto no arhīva

 



Kā jau ierasts, lai pavēstītu, kas jauns noticis Jūrmalas domē, kas - Saeimā, un kas gaidāms tuvākajā laikā, uz sarunu aicināju domes deputātu, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes locekli Jāni Lediņu.

 


- Skatoties, kas notiek Saeimā un valdībā šķiet, ka atrašanās opozīcijā ZZS ir pat izdevīgāka, kā būt pozīcijā ar tādiem „partneriem”.

 



Šinī brīdī jau var konkrēti runāt par tiem, kuriem daudz bijuši tikai solījumi, bet joprojām nav reālu darbu. Tai pašā laikā mēs arvien vairāk un vairāk ejam uz tādu policejisku valsti, kur visi, kas nepiekrīt vienas frakcijas viedoklim, ir vai nu "oligarhi" vai "oligarhu ieceltie". Nu jau ir vēl trakāk kā padomju laikos (smejas).  Tagad pat partneriem atklāti pasaka - ja jūs kādā jautājumā neesat ar mums, tad arī jūs noteikti esat pret mums.

 



- Nu, jā – jaunie komunisti par atšķirīgu viedokli saviem partneriem dala „dzeltenās kartītes”, premjeru izsauc “uz paklāja”, bet JKP oficiālajā Twitter kontā publiski nozākāta žurnāliste Elita Veidemane...

 



Nu, ne tikai. Pārmet citas partijas ministram, ka viņš aizgājis ne uz tādu koncertu (runa par Grigorija Ļepsa koncertu LaimasVaikules festivālā "RandezVous", kuru apmeklēja iekšlietu ministrs un labklājības ministre - red. piez.), un kāpēc viņš vispār šo mākslinieku nav ielicis melnajā sarakstā, kā piemērus minot Lietuvu, Izraēlu un ASV. Varbūt JKP vajag sūtīt vēstules uz Vācijas, Spānijas vēstniecībām un prasīt, kāpēc Ļepss nav arī šo valstu „melnajos sarakstos”? Tas, ka dažas valstis viņu iekļāvušas savos "melnajos sarakstos", vai tas nozīmē, ka arī mums tas uzreiz ir jādara? Kad runa par Stambulas konvenciju, tad gan saka: nē, mēs nedrīkstam līdzināties Lietuvai, kas nepieņem šo konvenciju.
Pats princips, ka premjeram tiek publiski pārmests un pārmests... Tas nozīmē, ka JKP vēlas kontrolēt, kā citas partijas ministri pavada savu brīvo laiku, kāda mūzika viņiem patīk un kāda nepatīk.

 



- Padomju laikos jau arī bija "kaitīgā mūzika". Cerams, ka tagad būs kādu brīdi miers, jo valdība ir aizgājusi atvaļinājumā. Kā rakstīja NRA žurnālists Bens Latkovskis, neviens to gan nejūt.

 



Man ir aizdomas, ka Kariņam bija ieplānots atvaļinājums, un, tā kā viņa vietā būtu jāpaliek Bordānam, tad, lai nebūtu jāpiedzīvo tās šausmas, ko viņš var izdarīt tanī laikā – tad labāk palaist visu valdību atvaļinājumā (smejas).

 


- Mēs jau iepriekš runājām par idejām līdz 500 eiro pacelt minimālo algu un neapliekamo minimumu. Ekonomikas minstrs Ralfs Nemiro beidzot ir sapratis, ka jāceļ neapliekamais minimums, kas no iedzīvotāju viedokļa būtu ļoti prātīgs lēmums. Tomēr pat ar visu plānoto reģionālo reformu lielu daļu pašvaldību neapliekamā minimuma pacelšana novestu bankrotā.

 



Man tādu aprēķinu nav, bet izskatās, ka valdībā kāds grib iegūt sev popularitāti uz pašvaldību rēķina. Šāds lēmums bez citu lēmumu ieviešanas valdībai neko neizmaksātu, bet pašvaldības cietīs ļoti ievērojamus zaudējumus. Būtu vai nu jāizdomā mehānisms, kā pašvaldībām tos kompensēt, vai arī jāsamazina pašvaldību funkcijas, jo citādi būs daudz pašvaldību, kuras nevarēs sabalansēt savus budžetus.
No otras puses – pacelt tikai minimālo algu līdz 500 EUR, - tas nozīmē, ka uzņēmējam būs jāpiemaksā nevis drusciņ vairāk, bet gan daudz vairāk, jo arī algas nodokļi automātiski būs lielāki. Mēs atkal gremdēsim savus uzņēmējus, kuri būs spiesti savu produktu vai pakalpojumu pārdot daudz dārgāk. Jebkura mehāniska algu pacelšana radīs ķēdes reakciju. Tāpat tas var novest pie situācijas, kad skolotājiem, medmāsām un sētniekiem būs vienāda alga - tas atstās ietekmi arī uz visām pārējām algām. 

 



- Arī uz Saeimas deputātu algām.

 



Uz ierēdņu algām arī (smejas). Visiem, kuru algas sasaistītas ar vidējo algu valstī – viņiem uzreiz būs krietns algas pieaugums. Varbūt tas arī ir patiesais iemesls, kāpēc šīm dažām partijām radusies šāda ideja?

 


Šobrīd JKP ir zemi reitingi, bet savā programmā tik daudz sasolījuši, ka jāmēģina kaut ko publiskajā telpā izsviest, lai pēc tam varētu teikt - mēs gribējām, bet pārējie neatbalstīja. Kaut gan ZZS jau gada sākumā ierosināja balsojumu par minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanu. Tad JKP balsoja pret.

 



- Laukos vidējā alga šobrīd ir nedaudz virs šiem 500 EUR. Pašvaldības jau tagad nespēj savest kārtībā ceļus, nodrošināt citas vajadzības. Ieviešot šos 3x500 bez papildus kompensācijas mehānisma, iestāsies totāla krīze. Var apvienot trīs, četrus vai pat piecus novadus - ar to nebūs līdzēts.

 



Četrus nabagus apvienojot, viņi bagātāki nekļūs. Šobrīd netiek domāts, kā pelnīt, lai budžetā ienāktu vairāk naudas, bet tiek mēģināts kaut ko darīt uz pašvaldību rēķina. Valdībā iekļuvušajām jaunajām partijām pašvaldībās nekādas lielās politiskās varas nav, līdz ar to šīs partijas tur neko nezaudē.

 



- Ar valdības gādību iestājusies krīze Valsts kases finansēs. Vai līdz ar to projektu izpilde kavējas arī Jūrmalā?

 



Nu, bremzējas, protams. Šeit vēroajama jau ierastā tendence - mūsu nacionālās intereses paliek pēdējā vietā. Ja mēs atceramies - visi mobilizējās, lai iestātos Eiropas Savienībā, izpildītu visas ES prasības. Pēc tam visi mobilizējās uz NATO prasībām. Pēc tam bija Eiropas Savienības prezidentūra – un uz to pusgadu visi citi jautājumi tika atlikti. Jau tad tika runāts, ka jāizstrādā noteikumi Eiropas fondu apgūšanai, jo citādāk beigās būs tas sastrēgums, kuru mēs tagad redzam: ceļas visas būvniecības izmaksas, jo nepietiek darbaspēka. Izmaksas ir cēlušās par 30%!

 


Tagad visi piesauc Moneyval (Moneyval ir oficiālais nosaukums Eiropas Padomes ekspertu komitejai naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam - red. piez.). Bet es neesmu redzējis, ka kāds medijs būtu publicējis šo Moneyval ziņojumu, lai katrs varētu to izlasīt. Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšnieks saka - mēs jau trīs ceturtdaļas šo prasību sen esam izpildījuši, nezin kāpēc mūsu diplomāti nav tiem ekspertiem to stāstījuši!?

 


Jebkuru jautājumu mēs piesaistām Moneyval ziņojumam, aizmirstot par savām nacionālajām interesēm - ka ir jāatbalsta savējie un jāceļ sava ekonomika, lai budžetā būtu vairāk naudas.

 


Ir brīži, kur tas aiziet līdz absurdam - es redzēju bankā situāciju, kad cilvēks pārdod mašīnu - aiziet ar pircēju uz banku, pircējs no sava konta skaitīs naudu pārdevējam, bet banka sāk uzdot jautājumus - kur jūs to naudu esat ņēmuši, kā jūs esat to iekrājuši, no kurienes jums kontā nauda radusies?... Kādu kontroli tad mēs pār cilvēku gribam? Cilvēks ir ar mieru maksāt ar pārskaitījumu, un pat tur viņam sāk uzdot jautājumus, kas ir ar viņa naudu viņa kontā?!

 


Es saprotu - ok, skaidrā nauda- tas ir viens jautājums, bet te jau sāk bremzēt arī pārskaitījumus. Ja manā kontā ir ienākusi nauda un banka nav uzreiz pateikusi, ka tā ir nelegāla, tad tanī brīdī, kad es to gribu skaitīt tālāk, man sāk uzdot daudz un dikti - kā  bankas darbiniece teica -  "nepatīkamus jautājumus". Es saprotu, ja tavā kontā pēkšņi parādās miljons vai kaut vai 10 000, tad tev prasa, no kurienes tas ir?! Uzdodiet jautājumus jau tad, bet nevis tad, kad gribat savu naudu tērēt. Tad jau cilvēks varēja izņemt naudu no konta un nodot tālāk skaidrā naudā. Mēs kļūstam arvien policejiskāki.

 


Šī kustība par skaidras naudas ierobežošanu novedīs līdz absurdam. Nodrukājiet šo ziņojumu, parādiet, kas tur ir teikts, lai visiem būtu skaidrs. Varbūt ka tā atkal ir tikai kādu ierēdņu interpretācija?!

 


Toties aizvien vairāk un vairāk dzirdu, ka Vācija biznesmeņiem piedāvā pārreģistrēt uzņēmumus uz Vāciju, tad viņus aizstāvēs. Neesmu dzirdējis, ka mūsējie aizstāvētu Latvijas uzņēmējus. Kaut vai par to pašu krabju lietu (2017.g. janvārī Norvēģija arestēja Latvijas zvejas kuģi, paziņojot, ka zveja bijusi nelikumīga - red. piez.) kur valdība nespēja iet kopā ar Latvijas uzņēmējiem un aizstāvēt viņus. Nu, tie tak norvēģi, kopā esam NATO, nu ko tad mēs ar viņiem strīdēsimies... Norvēģi nez kāpēc par to neiedomājās, aizturot sabiedrotās valsts kuģi...

 



- Runājot par pašvaldības projektu aizkavēšanos, - Dubultos vēl nav sakārtots transporta mezgls?

 



Jā. Tur viss notiek, un turpināsies vēl nākamgad, lai tieši pretī Dubultu stacijai nav pāreja uz vienu braukšanas joslu un tad atkal uz divām – visur būs divas joslas. Autobusa pieturu plānots pārcelt mazliet dziļāk. 

 


Tad posms starp domi un Dubultu staciju. Otru Meierovica bulvāra pusi asfaltēsim nākamgad, lai "Jūrmalas ūdens" varētu vispirms paveikt savus darbus.

 



- Ķemeros darbi jau ir sākušies?

 


Ķemeros ir līgums ar celtnieku, viss [birokrātiskais] process ir noslēdzies. Tikko Valsts kase pateiks: starts!, tā mēs startējam. Domāju, ka šinīs dienās sāksies reāla darbība. Vēl jau tiek izdota būvatļauja, un tad ir būvniecības sagatavošanas darbi.

 


Kas attiecas uz Ķemeru ūdens torni, tad tur process jau sācies - tur nauda jau ir. Notiek būvniecības sagatavošanas darbi. Bet Ķemeru parkā mēs gaidām uz Valsts kasi.

 



- Kā ar citiem darbiem pilsētā?

 


Diemžēl šobrīd aizkavējies ūdenssaimniecības projekts. Nācās to apstādināt, jo atkal ir pārsūdzības uz pārsūdzībām. Varbūt viss nebija sagatavots tā, kā vajadzīgs, līdz ar to atkal sludinām jaunu konkursu ar jauniem noteikumiem. Ceram, ka paspēsim (piesit pie koka - red. piez.). Projekts sadalīts mazākās daļās, lai darbi notiktu ātrāk. Mazāk noteikumu, lai viss process ir skaidrāks un būtu lielāka caurskatāmība.  
Šoruden darbi noteikti ir jāsāk. Varbūt nepaspēs vasarā, bet jāsāk.

 



- Cilvēki ir arvien vairāk izrāda interesi par pieslēgšanos centralizētajam kanalizācijas tīklam. Kā viņiem palīdzat?

 


Visu dokumentāciju bez maksas kārto "Jūrmalas ūdens", arī rakšanu var pasūtīt "Jūrmalas ūdenim" ar atlikto maksājumu. Pievada izbūvei var arī pats ņemt bankā aizdevumu - vēl joprojām ir spēkā īpašais kredīts ar zemākiem procentiem.

 



- Paldies par sarunu! 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt