Pirmdiena,
2019.gada
19.augusts
Komentāri
105686

Ministres galvenā dižā doma - apvienot ģimnāziju ar Kauguru vidusskolu


Apskatīt komentārus (0)


04.04.2019

Gatis Truksnis: mēs bez vajadzības netaisīsim nekādas revolūcijas

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Publicitātes foto 

 


Pagājušajā nedēļā Jūrmalā viesojās izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), kura dažas stundas pēc vizītes paziņoja: ”Mēs tik tikko bijām Jūrmalā. Mēs redzam, ka Jūrmalas pašvaldība, kas ir republikas pilsēta, ir ārkārtīgā – es neteikšu, kurā ķermeņa daļā, ar skolu tīkla sakārtošanu un izglītības politikas izpratni, jo viņi īsti vispār par to domājuši nav.” 

 

 

Tā kā ne reizi vien esam rakstījuši par Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem skolu tīkla sakārtošanai, šāds paziņojums no jaunās ministres bija, maigi izsakoties, negaidīts.

 

 

Par to, kas tad pārrunāts ar ministri Jūrmalā, kas viņai izstāstīts, lai viņa vēlāk paustu šādu politiķei nepieņemamu izteikumu (no ētikas, ne zināšanu viedokļa, jo par pēdējo mums ziņu nav), "Jūrmalas Vārds" tikās ar domes priekšsēdētāju Gati Truksni.

 

 

Gatis Truksnis: Bija mums tikšanās ar ministri. Aprunājāmies. Ministre bija pieteikusies vizītē, tāpēc iepriekš gatavojāmies un bijām domājuši arī par tikšanos ar skolu direktoriem, bet ministrei tam nebija laika. Uzklausījām viens otru, un kā likās, arī sadzirdējām. Tā vismaz likās pirmajā brīdī, bet, kā izrādās, īsti nekas nav saprasts. 

 

 

Nu, var jau būt, ka mums ir ļoti gudra, talantīga, visu redzoša, visu zinoša izglītības ministre, tikai pagaidām nekas par to neliecina. 

 

 

Ministres vietā - es, protams, neesmu ministrs, Dievs pasarg' - bet ministres vietā es varbūt tomēr vispirms mēģinātu kaut ko izdarīt savā lauciņā, kaut ko skolotājiem, kaut ko par skolotāju algām - izdarīt kaut ko taustāmu, redzamu un saprotamu. Nevis tā bišķīt augstprātīgi, ar degunu mākoņos dzīvojot, braukt un norādīt visiem, kā dzīvot, bārstīt apšaubāma rakstura metaforas par pašvaldību darbu, par kuru acīmredzot ministrei ir visai maza nojausma. Mēs tomēr esam tai tautai tuvāk, bišķi zinām, ko viņi un kā viņi domā. Nevis, ka esam dzīvojuši, neko neplānojot, un tad atbrauca gudrā ministre... 

 

 

Mēs zinām Jūrmalas situāciju. Jūrmala ir gara, izstiepta pilsēta, kurā iedzīvotāju blīvums ir 2,4 reizes mazāks nekā citās lielajās pilsētās. Mums ir svarīgi saglabāt skoliņas, it sevišķi pamatskolas, pēc iespējas tuvāk pilsētnieku mājām. Mēs nevaram prasīt, lai bērni brauc no Lielupes uz Kauguriem un otrādāk. Skaidrs, - un ar to arī mēs nācām [uz šo tikšanos] - nolikvidēt ir vienkārši. Šobrīd pat tās nelielās reformas, ko mēs veicam, tās drīzāk ir kosmētiskas. Nekas netiek likvidēts, bērniem nav fiziski jāpārceļas. Tad, kad mums lielie remonti notiks, - par to tikai jāpriecājas, jo lielā ģimnāzija būs pilnībā izremontēta un skaista. Lielupes skola būs pilnībā atjaunota ar visu bāzi - gan ēdināšanas telpām, gan ar fizisko nodarbību zālēm, apkārtni un visu pārējo - būs ideāli apstākļi. Uz remonta brīdi jau var pieciest - visās pilsētās tā notiek. Zinu, citviet bērni tāpēc brauc uz otru pilsētas pusi.

 

 

Bet ministres galvenā dižā doma bija, ka vajadzētu apvienot ģimnāziju ar Kauguru vidusskolu. Trīs reizes viņa to mums teica... Nu tad aizej un pasaki [to] visiem ģimnāzijas bērnu vecākiem! Mēs te kaut kādu politiku spēlējam, kur jo cilvēki neapmierinātāki, jo labāk? Es saprotu, ka mums [Jūrmalā] opozīcijā ir Jaunā konservatīvā partija.  Vai Jaunā konservatīvā partija tagad vadīs  Jūrmalas domes darbu [no ministres krēsla], tad tādā veidā viss notiks? Nē, tas tā nenotiks!

 

 

Es jau negribu kritizēt ministri, bet vēlētos, ka arī ministre varbūt izvēlētos izteicienus, bišķīt rezervētāk. Kaut gan - [nevaru] teikt, ka mani tas izbrīna, jo neko citu jau īpaši nebiju gaidījis - atšķirībā no citiem, man nav ilūziju. 

 


Par šo vājprāta ideju par Kauguru vidusskolas un Ģimnāzijas apvienošanu. Ministrijai, cerams, nav ieroču, ar kuriem viņi var veikt šo procesu? 

 


Nē, protams, nav. Man varbūt vajadzētu piesargāties un saudzīgāk izteikt savas domas par mūsu tikšanos un ministres izteikumiem, bet to es nekādā veidā netaisos darīt, jo - nu ir kaut kādas robežas. Ministrija tagad vērtēšot, ģimnāzijai statusu ņemt vai neņemt nost. Nu dievs ar viņu, - tiksim galā kaut kādā veidā. Mēs esam parādījuši savu plānu, kādā veidā mēs veiksmīgi varam visu īstenot. 

 

 

Lielupes skolai jau tagad ir būvniecības konkursi, tur viss ir skaidrs, tur viss būs - būs mums laba, stabila un moderna skola.

 

 

Ģimnāzija varēja būt tikai no 7. līdz 12. klasei,  tāpēc nodalīja nost "Atvasi". Viņi jau bija kā viena skola, un šobrīd tas atkal būtu viens komplekss ar kopīgu sporta kompleksu. "Atvases" telpās arī ir jātaisa remonts, jo tur jau tagad ir par kādiem 20, 30 bērniem vairāk, nekā pēc MK noteikumiem drīkstētu būt. Kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, telpām jābūt pielāgotām – pirmsskolas klases nedrīkstēs būt nepiemērotās telpās. Bērnudārza grupiņa nav paredzēta sestās klases skolēnam un otrādi.  

 

 

Šobrīd kas priecē? "Atvasei", piemēram, uz 1. septembri šogad pirmajā klasē pieteikušies jau 75 bērni. Tas nozīmē, ka jābūt vismaz trīs, nevis divām klasēm. Tur ir laba izglītības kvalitāte, arī ģimnāzijā nav slikta kvalitāte. Vispārējās izglītības kvalitāte mums ģimnāzijā ir laba, ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka mums to bērnu nepietiek. Un šeit mums ir jāparāda un arī pašiem priekš sevis jāsaprot, ka ir tikai loģiski – skolu komplekss šeit ir viens organisms. Ar vienu sporta bāzi, ar vienu skolas bāzi, ar vienu skolas teritoriju. 

 

 

Otrs, ka tad var skatīties, kā šī brīža “Atvases” vecākās klases varbūt pamazām var pāriet uz ģimnāzijas telpām, kuras tāpat ir paredzētas vairāk nekā tiem 315 bērniem, kas tur ir šobrīd. Tas nozīmē, ka varam vairāk uzņemt pirmajā klasē, - tad būs jau trīs klases visu laiku - trīs pirmās, trīs otrās un trešās. Viss pāries plūdeni - bērniem nebūs jāmaina mācību vieta, viņš var ģimnāzijā palikt līdz pat 12. klasei.  Es domāju, ka ar visiem  ieguldījumiem - remontiem, materiālās bāzes uzlabošanu - skola būs daudz pievilcīgāka. Nevajadzēs meklēt nez kādus labumus kaut kur citur. Vienīgais, mums ir daudz vecāku, kas strādā [Rīgā], varbūt viņiem ir vienkāršāk aizvest bērnu pie savas darbavietas kaut kur pa ceļam, izlaist tur un pēc tam paņemt. Tas ir kas cits. 

 

 

Arī Kauguru vidusskolā būs laba bāze. Kāda Kauguru vidusskolas un ģimnāzijas apvienošana, kurā vietā?! To jau normāli pat nevar sabāzt vienā ēkā! Mēs netaisīsim tagad divu maiņu vidusskolu. Ja gribam modernas, normālas telpas,  tad nevar sabāzt 35 bērnus klasē, kā mūsu laikā bija...  Manā laikā bija 40 bērni klasē. Normāli ir 26. Tā skola ar 550-600 bērniem ir maksimums, lai visām ārpusskolas aktivitātēm, lai visiem pietiek vietas. 

 

 

Tā kā apvienot Kauguru skolas, - kāda jēga, kāds racionālais kodols tur ir? Atbrauc bārstīt kaut kādas, no kaut kurienes izgrābtas frāzes... Mēs pašvaldībās paši redzam, ko vajag - vai tad mēs esam savu cilvēku ienaidnieki? Taču nē. Mēs taču labi zinām, labi redzam, ko, kur un kā darīt, un kādā veidā. Un mēs bez vajadzības netaisīsim nekādas revolūcijas. 

 

Pilnu rakstu lasiet "JV"  13 (04.04.19.-10.04.19.) numurā. Laikraksta elektronisko versiju var iegādāties šeit



Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt