Svētdiena,
2018.gada
23.septembris
Komentāri
77502

Lielākais slepkava - arteriālā hipertensija


Apskatīt komentārus (1)


31.03.2017

No sirds un asinsvadu slimībām var izārstēties, bet tikai sadarbojoties un paklausot ārstam

 

 

Jānis Vilnītis 

 

 

"Arvien vairāk pasaulē un arī Latvijā, to es kā ārste redzu savā ikdienā, pacienti slimo ar paaugstinātu asinsspiedienu. Un tas ir arī pierādījies daudzos pētījumos un aptaujās, ka arteriālā hipertensija, medicīniski runājot, ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām pasaulē un viens no galvenajiem slimību attīstības riska faktoriem," pauž ģimenes ārste Dzintra Homka.

 

 

Ko sevī ietver kardiovaskulārās slimības? 

 

 

Tās ir sirds asinsvadu, tās ir galvas smadzeņu asinsvadu slimības. Tātad viss, kas saistīts ar asinsvadiem un spiedienu ir tas, kas ietekmē šo slimību rašanos un attīstību, vai arī, ja kādam ir slēptā formā, tad to izprovocēšanu. 

 

 

Kā liecina dati, tad šobrīd aptuveni vienam miljardam cilvēku ir arteriālā hipertensija, bet tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaitlis varētu izaugt pat līdz 1,56 miljardiem kā novecošanās, aptaukošanās un neveselīga dzīvesveida sekas. Eiropā arteriālā hipertensija ir aktuāla aptuveni 30 - 40 % cilvēku, bet tikai puse (!!!) no viņiem ir informēti par savu slimību.

 

 

"Šie dati ir skarbi. Latvijā šādu pacientu skaits, kuriem ir paaugstināts spiediens ir aptuveni 900000, bet ārstēti tiek tikai viena trešā daļa. Jā, tas arī mani pašu īpaši šokēja, ka pēc aptaujas datiem tikai trešā daļa ārstējas! Dati arī liecina, ka no šiem pacientiem, kuriem ir konstatēts paaugstināts spiediens, ar medikamentiem tiek ārstēti tikai 50 - 60%. Un hipertensiju kontrolē tikai 30%. Pārējie kaut kādu iemeslu dēļ nevēršas pēc medicīniskās palīdzības," satraukta par iedzīvotāju bezatbildību pret savu pašu veselību un arī dzīvību ir Dzintra Homka.

 

 

Kāpēc normāls spiediens ir tik ārkārtīgi svarīgs? 

 

 

Tāpēc, ka paaugstināta spiediena gadījumā ir vislielākais risks saslimt ar insultu un infarktu, kuras ir populārākās, ja tā var teikt, slimības, no kurām mums ir bail.

 

 

Kas ir galvenie riska faktori?

 

 

Tas ir arteriālais spiediens (citviet - AS) jeb arteriālā hipertensija, kas izsauc insultu un infarktu, kā rezultātā arī pieaug mirstība. Galvenie mirstību palielinošie faktori, kā apliecina Pasaules Veselības organizācijas dati, šajā gadījumā ir arī neveselīgs dzīvesveids - tā ir smēķēšana, tas ir cukura līmenis, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars. "Šeit jāuzsver, ka visā pasaulē otrajā vietā aiz paaugstināta spiediena riska faktors ir smēķēšana. Tas pats ir Latvijā - gandrīz puse cilvēku mirst no sirds un asinsvadu slimībām! Tie ir Pasaules veselības dati!", uzsver Dz. Homka.

 

 

"Te gan vēl vēlos atbildēt uz jautājumu, kuru visbiežāk uzdod pacienti - kāpēc man ir šādas problēmas? Iemesli ir vairāki. Pirmais ir iedzimtība - šādas problēmas ir konstatētas tētim, mammai, vecvecākiem. Tad ļoti būtisks ir stresa faktors un atkarību izraisošo līdzekļu lietošana - smēķēšana, alkohola pārmērīga lietošana, kā arī nepietiekama fiziskā aktivitāte, paaugstināts ķermeņa svars, tauku vielmaiņas traucējumi un citas slimības, piemēram, diabēts, vairogdziedzera, nieru u.c. slimības," informē daktere.

 

 

Kāpēc jāārstē hipertensija?

 

 

Hipertensijai ir citu slimību veicinošs (riska) faktors. Hipertensija kā riska faktors jāsaprot tā, ka paaugstinoties AS, tas var negatīvi ietekmēt orgānu normālu darbību.

 

 

Jāatceras, ka hipertensija rada papildus slodzi sirdij, tā veicina aterosklerozes attīstību. Galvenie orgāni, kuri ātrāk un redzamāk "pakļaujas" hipertensijas iedarbībai, ir sirds, smadzenes, nieres, acis, un, protams, cieš paši asinsvadi. Artērijām paaugstināta AS apstākļos jāiztur lielāka slodze nekā parasti, tas noved pie artēriju elastīguma samazināšanās, asinsvadi kļūst cietāki. Līdz ar to sirdij jāstrādā spēcīgāk, lai apgādātu orgānus ar asinīm. Artēriju elastīgums mazinās arī katrā orgānā atsevišķi, un tas rada ļoti lielus draudus veselībai un dzīvībai.

 

 

Runājot par šo tēmu, jānorāda arteriālā asinspiediena problēmu raksturojoši paradoksi:
•      Hipertensija ir stāvoklis, kuru viegli diagnosticēt, bet kas bieži paliek nediagnosticēts.
•      Hipertensiju ir iespējams ārstēt, bet, diemžēl tā bieži paliek neārstēta...

 


Te nu rodas jautājums, kāpēc tikai 30% pacientu izvēlas ārstēties?

 

 

"Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka cilvēkiem bieži vien šķiet - ai, kas tur 150 uz 90... Tas taču ir normāli, jo esmu saskrējies un sanervozējies. Bet, ja tu regulāri mēri un tev visu laiku tomēr ir 150 uz 90, tad jau pēc Latvijas kardiologu biedrības vadlīnijām ir teikts, ka normāls asinsspiediens ir 130 uz 90. Tas ir maksimāli pieļaujamās robežas. Ja iet pāri augšējā vai apakšējā robeža, tā ir novirze no normas un jāsāk meklēt iemesli, kāpēc tā ir. Un, ja ir atrasts iemesls, tad jāsāk ārstēt," strikti uzsver daktere Dzintra Homka.

 

 

Kardiologu biedrības aptauja parāda, ka respondenti apzinās, ka paaugstināts asinsspiediens ir slimība - to atzinuši 52% aptaujāto. Tomēr katrs piektais kļūdaini uzskata, ka paaugstināts asinsspiediens ir normāla parādība cilvēkiem gados.

 

 

Konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu lielākā daļa respondentu jeb 68% dotos pie ģimenes ārsta, savukārt šo faktu ignorētu un neko nedarītu 17% aptaujāto. Gandrīz 40% iedzīvotāju uzskata, ka paaugstināta asinsspiediena gadījumā jālieto medikamenti, bet kopumā 60% (!!!) domā, ka paaugstinātu asinsspiedienu var mazināt atpūšoties, dzerot zāļu tējas, ēdot dilles un regulāri nodarbojoties ar seksu.

 

 

Kardiologu biedrības aptaujas dati arī liecina - no 1000 aptaujātajiem pacientiem 75% atzina, ka ne vienmēr seko dotajiem norādījumiem par zāļu lietošanu. Pēc ekspertu domām, visbiežāk iemesls neregulārai zāļu lietošanai ir visparastākā aizmāršība. 

 

 

Tas ir kā jokā par biezpienu - lai uzlabotu atmiņu, jāēd biezpiens, bet es vienmēr aizmirstu nopirkt biezpienu.

 

 

"Taču, ja bez jokiem, tad zāļu neregulāra lietošana, nemaz nerunājot par ārsta ieteikumu ignorēšanu, pasliktina medikamentu iedarbību. Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka 50% gadījumu pacienti neievēro ārsta teikto! Tas ir riņķa dancis - mēs, ārsti, zāles izrakstam, bet rezultātu nav. Meklējam, domājam, kāds tam ir iemesls, bet izrādās, pacients tās vienkārši lieto vai nu neregulāri, vai vienkārši nelieto. Mēs esam runājuši par aktīvu dzīvesveidu, par kaitīgajiem faktoriem, par visu, un tomēr ārstam kabinetā nav rezultāta! Tad nu izrādās, ka aizmirst, vai - es iedzēru vienu tableti, man palika labi, un man vairāk nevajag! Kā - nevajag? Tā nenotiek ārstēšana, pacients pats sevi pakļauj smagākai saslimšanai!

 

 

Protams, neregulārai zāļu lietošanai ir minēti arī citi iemesli - bailes no blaknēm, problēmas ar izmaksām, vai paši jūtas lieli dakteri un pieņem lēmumu, kuras zāles ir jēga dzert vai nedzert.

 

 

Kādas ir sekas neregulārai zāļu lietošanai?

 

 

Sekas neregulārai lietošanai - ļoti svārstās asinsspiediens un šie pīķi, vienkāršā valodā sakot, ļoti sit par smadzenēm un var izsaukt insultu vai citos gadījumos infarktu. Kaut vai mazās devās, ja ir bail, bet zāles ir jālieto regulāri!

 

 

"Bez jau minētā insulta un infarkta šādos gadījumos ir novērojama arī sirds hipertrofija - sirds paliek liela, piepūsta, un nespēj veikt savus uzdevumus. Jau minētie pasaules dati liecina, ka ievērojot ārstu norādījumus, saslimstība ar smagām sekām samazinās pat par 1000 reizēm! Jūs tiešām gribat pakļaut sevi tādam riskam?" pacientu uzmanību pievērš ārste.

 

 

Ārstēšanās procesā, kā uzsver Dz. Homka, ļoti liela nozīme ir ārsta un pacienta komunikācijai jeb kā to dēvē populārzinātniskā valodā - līdzestībai. "Vienkāršā valodā tā ir ārsta un pacienta savstarpējā sadarbība un uzticība. Pacientam nevajag baidīties pajautāt par savām veselības problēmām padomu ārstam, farmaceitam, arī ārsta palīgi un medicīnas māsas ir labi konsultanti. Ja šī informācija ir pretrunīga, tad nevajag baidīties vēlreiz pārjautāt savam ārstam," pauž Dz. Homka.

 

 

Kas tad ir tie būtiskāki jautājumi:
- Vai zāles ir jādzer no rīta vai vakarā?
- Pirms ēšanas vai pēc?
- Cik reizes dienā?
- Cik ilgi?
- Kādas var būt biežākās blakusparādības?
- Ko zāles var mainīt sajūtās?
- Vai drīkst pārtraukt lietot zāles, ja sūdzības, kuru dēļ tās lietotas, ir pazudušas?

- Vai ir ēdieni, tējas kurus nedrīkst lietot reizē?

 

 

Tāpat ir jāatceras par blakusparādības, par kurām ir jāpastāsta savam ārstam:
- kāju pietūkšana ap potītēm;
- sauss klepus;
- sausuma sajūta mutē;

- galvas reiboņi.

 

 

Par šīm un citām negaidītā blakusparādībām ir jārunā uzreiz, ja ne ar ārstu, tad ar tā palīgu, farmaceitu.

 

 

"Runājot par saslimšanu un pacientu attieksmi, gribu uzsvērt vēl vienu akcentu, par kuru daudzi nemaz ikdienā neaizdomājas. Tā ir pacienta atbildība. Latvijas likumdošana - ārstniecības likums nosaka, ka pacients ir persona, kas saņem veselības aprūpi un to, ka ikviena pienākums ir rūpēties par savu veselību, ka katrs no mums ir atbildīgs par savas tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību! Pacientu tiesību likums nosaka (15.pants), ka pacientam ir pienākums rūpēties par savu veselību," negaidītu pavērsienu sarunā ievieš ģimenes ārste Dzintra Homka un atgādina: "Svarīgi apzināties, atcerēties, ka lielāko daļu sirds slimību var novērst, mainot dzīvesveidu, lietojot ārstu nozīmētos medikamentus, un protams, savlaicīgi vēršoties pie ārsta."

 

 

To arī novēlam mūsu lasītājiem!


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt