Otrdiena,
2020.gada
7.aprīlis
Komentāri
109123

Kam vara ir sile, kam solītā pildīšana


Apskatīt komentārus (0)


28.11.2019

Jānis Lediņš – ja vara ir par sevi pārliecināta, tad tai jāatbalsta referendumu

 

 

Jānis Vilnītis

 


Nedēļas sākumā tikos, lai ar domes deputātu, ZZS valdes un Latvijas Zaļās partijas valdes locekli Jāni Lediņu pārrunātu, par to, kas aktuāls Saeimā un valstī ir pēc budžeta pieņemšanas?

 

 

- Vai ZZS ir kopējs viedoklis par Saimas atlaišanas iniciatīvu?

 

 

Pagaidām konkrēts viedoklis nav formulēts. Varu tikai pateikt savu viedokli: esmu par to, lai šis referendums notiek. 

 

 

Vislielākie demokrātijas aizstāvji šobrīd saka, ka referendrums nav vajadzīgs, ka tas neko nedos. Es gribētu teikt, ka referendums ir tieši tas, kas parāda, ko tauta domā un ko tauta grib. Ne velti Šveicē referendumi notiek bieži un par dažādiem jautājumiem, par daudz sīkākiem kā parlamenta atlaišana.

 

 

Domāju, ka šāds referendums varētu atturēt partijas pirms vēlēšanām dot neizpildāmus solījumus, lai tikai ietiktu parlamentā, un pēc tam tos nepildītu. Ja tagad par to, ka solījumi netiek pildīti, likumi netiek pildīti, atlaiž Saeimu, nākamreiz varbūt sāks domāt, ka viņus arī var atlaist, ja viņi solīs un pēc tam nepildīs.

 

 

- Ir cilvēki, kas saka: nu jā, nav jau vērts, jo vēlēšanās atkal ievēlēs tādus pašus un nekas nemainīsies.

 

 

Nu ko nozīmē "tādus pašus"? Kad Zatlers atlaida Saiemu, "tādus pašus" nemaz nesavēlēja. Ievēlēja jaunu partiju - Zatlera partiju, kas ieguva diezgan daudz vietas parlamentā. Tātad vietu sadalījums mainās.

 

 

Ja kāda no šīm partijām, kas tagad pieņēma likumu par partiju finansēšanu, būtu pirms vēlēšanām teikusi: "Mēs palielināsim partiju finansējumu [no valsts budžeta] par 700%", kā jūs domājat, vai daudzi būtu atbalstījuši šo partiju? Toties OIKu visi solīja likvidēt līdz martam. Tūlīt decembris, bet tas vēl nav likvidēts.

 

 

Solīja 3x500 - nekā tāda nav. Pieņēma likumu par veselības nozares darbinieku algām - nekas nav, paši nepilda šo likumu. Teica, ka necels nodokļus - bet nodokļi nākamgad tiks celti. Pirmkārt jau degvielai, kas automātiski ietekmēs visus, jo degvielas cenas ietilpst gan preču, gan pakalpojumu cenās. Kāps dabas resursu nodoklis. Pacelts akcīzes nodoklis alkoholam un cigaretēm. Nevar teikt, ka nodokļi nekāpj.

 

 

Tie 700 miljoni, kas šogad pienākuši klāt budžetam un sadalīti, - tie jau no kaut kā rodas.

 

 

- Nu jau arī Vaira Vīķe-Freiberga ierunājusies, ka iepriekš pieņemtais likums par mediķu algu celšanu nebija izpildāms.

 

 

Nu ko nozīmē - "nebija izpildāms"? Ja budžetā nākuši klāt 700 miljoni, tad pirmkārt parasti tiek izdarīts tas, ka ir paredzēts likumā. Tikai pēc tam tiek atklātas jaunas iniciatīvas. Līdz ar to - ja klāt ir 700, bet mediķu algām vajadzīgi 120, tad nauda bija.

 

 

Otrs - [Mārtiņš] Bondars (Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs - red. piez.) pateica, lai mediķi atrod, kur tad to naudu ņemt... mediķi ļoti ātri arī atrada, kur to naudu ņemt - bet tas tāpat nelīdzēja.

 

 

Te var vilkt paralēles ar manu pieredzi pašvaldībā. Visu nosaka, kas ir prioritātes. Koalīcija, kas ir pie varas, nosaka, kādas ir viņu prioritātes. Ja mēs esam noteikuši prioritātes - nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi iedzīvotājiem, sabiedriskais transports bez maksas, ēdināšana visiem skolēniem bez maksas, - tad budžetā nauda pirmkārt iedalām šīm prioritātēm. Tas, kas paliek pāri, tiek sadalīts citām lietām, ko deputāti nolemj ielikt budžetā. 

 

 

Valsts līmenī vajadzētu būt tieši tāpat. 

 

 

- Valsts līmenī jau tā pat vairs nav prioritāte, bet likums.

 

 

Jā, tieši tā - valsts līmenī tas ir likums. Mēs likumā nolēmām tā, - likums, tas jau arī savā ziņā ir prioritāte, ko valdošā koalīcija grib.

 

 

- Nu ja, bet atkal daži saka, ka šo likumu pieņēma ZZS. ZZS ir tie vainīgie, kas "ielikuši šo dzeguzes olu", kā teica VVF.

 

 

Ir komiski piesaukt ZZS kā lielākos ļaundarus. Pa visiem otrās neatkarības gadiem ZZS ir bijuši divi premjeri: Emsis un Kučinskis. Kopā tas varētu būt ap trim gadiem. Pārējo laiku bijuši "Latvijas ceļa", "Vienotības", kur ir bijuši arī visi šie šobrīd it kā "jaunie politiķi" Pabriks, Pavļuts, Bordāns un pārējie. Ja nu vēl pagājušogad, par šī gada budžetu runājot, varēja teikt, ka tas ir ZZS, un "mēs neko vairs nevarējām mainīt", tad šogad jau jaunievēlētais parlaments bija tas, kas noteica, kas ir budžetā. Kas attiecas uz mediķu algu likumu - to pieņēma jau esošā, tagadējā Saeima. Ne jau iepriekšējā! 90 deputāti no simta nobalsoja "par". Tātad - visi uzskatīja, ka tā ir prioritāte.

 

 

- Valdība neatbalsta, varbūt ir kāda doma, kā pilsētas līmenī iespējams atbalstīt mazos uzņēmējus?

 

 

To, ko pilsēta var darīt, vienmēr arī darām. Pirmkārt jau var ieteikties uz projektiem, kuros pilsēta dod līdzfinansējumu, otrs - ja uzņēmējs nodarbina jūrmalniekus, tad ir atlaide arī nekustamā īpašuma nodoklim. Mēs nevaram mainīt citus nodokļus. 

 

 

- Atgriežoties pie tēmas par referendumu. Šobrīd savākti vēl tikai 38 000 parakstu, bet valdība jau ir nobijusies un Viņķeles ministres krēsls sāk kļūt nedrošs.

 

 

Ja jau viņi ir tik pārliecināti, ka tauta grib un tautai vajag to, ko Saeima un valdība tagad dara, tad viņiem vajadzētu teikt: ok, ejiet uz referendumu un paudiet savu gribu. Bet viņi rīkojas tieši pretēji: nobijušies, ka viņus var atlaist.

 

 

- Kādreiz, lai lemtu par referenduma izsludināšanu, bija vajadzīgi 50 tūkstoši parakstu, un tad šis slieksnis tika pacelts virs 150 tūkstošiem. Vai ZZS arī bija pie tiem, kas balsoja par šādām izmaiņām?

 

 

Jā, "Vienotība" toreiz to ierosināja, bet mēs bijām koalīcijā. Protams, sava daļa vainas jāuzņemas arī ZZS. Tobrīd šis likums tika pieņemts, jo bijām nobaidīti ar valodas referendumu. Bet, ja mēs salīdzinām kaut vai ar to, par ko Saeimu atlaida Zatlers, - par to, ka neizdeva Šleseru kratīšanai... (No tā vienalga lielas jēgas nebija, jo jau nedēļu iepriekš bija zināms, ka par šo jautājumu tiks lemts.) Ja par to atlaida Saeimu, tad tagad par visu šo sarakstu - gan solījumu nepildīšana, kaut vai par OIK atcelšanu, gan mediķu algu likuma nepildīšana, gan pēkšņs debašu ilguma saīsinājums Saeimā līdz vienai minūtei... Ļoti labi atceros, kā mūsu bijusī kolēģe Le Galla savulaik savās pirmajās domes sēdēs ļoti iebilda, ka debatēm ir tikai piecas minūtes, jo pa šo laiku nevarot visu izrunāt - tagad izrādās, viņa piekrīt, ka pietiek ar vienu minūti. Varbūt prezidentam vajadzētu nākt ar iniciatīvu - taisam referendumu un tad redzam - vai tautai ir pieņemami tas, ko šie tagad dara?... 

 

 

- Prezidents taču dzīvo Jūrmalā. Vai Jūrmalas domei nav bijusi iespēja uzaicināt viņu ciemos?

 

 

Neesam aicināti pie viņa. Nesmu dzirdējis, ka kāds no domes vadības būtu aicināts pie prezidenta uz kādām pārrunām.

 

 

- Varbūt domei vajag uzņemties iniciatīvu?

 

 

(Smejas) Tad jau atkal būs runāšana, ka ZZS grib atpakaļ pie siles... Ja jau valdība ir sile, tad varam nebrīnīties par tiem, kas tur piekļuvuši, nevienu citu varis negrib laist. Tas nozīmē tikai to, ka viņiem jau pamatdoma galvā ir - ka tā ir sile. Solot vienalga ko! Galvenais - tikt pie siles.

 

 

- Runājot par reģionālo reformu. Ministrs Juris Pūce ir izpaudies, ka pēc reģionālās reformas investēšot DIVUS MILJARDUS (redakcijas izcēlums) lauku uzņēmējdarbības attīstībā un infrasturktūrā. Kā teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsūtītajā relīzē, viens miljards būs no Eiropas fondiem, otrs - no valsts budžeta.

 

 

Gribētos ministram pajautāt - ja mēs šobrīd nevaram mediķiem atrast 120 miljonus, kur tad pēkšņi atradīsies miljards?!

 

 

- Un Eiropa mums iedos miljardu?

 

 

Šobrīd no ES fondiem uz nākamo plānošanas periodu Latvijai piešķirti aptuveni pieci miljardi. Protams, var to rēķināt tādā veidā: faktiski Eiropas naudas varēs sākt saņemt ap 2023. gadu, tad var teikt, ka no nākamās fondu naudas viss, kas tiks novirzīts pašvaldībām, tas tiks izdalīts šiem jaunajiem novadiem kā “Pūces nauda”. Īstenībā šī nauda tāpat nonāktu pie pašvaldībām. 

 

 

Es, piemēram, neredzu, kā pēc reformas laukos varētu rasties jaunas darbavietas un viss pārējais. Pēc [Izglītības ministres Ilgas] Šuplinskas jaunā modeļa gandrīz visas skolas tur ir jātaisa ciet. Un tagad padomāsim: paliek viena skola novadā. Līdz skolai bērns jāved 50-70 kilometri. Ceļš nav asfaltēts, tikai grantēts. Tuvākā medicīnas iestāde arī 70 kilometru attālumā. Kura jauna ģimene ar bērniem gribēs tādā vietā dzīvot? Viņi brauks dzīvot tur, kur skola ir tuvāk - lauki paliks vēl tukšāki. Laukos paliks tikai pensionāri. Kurš investors cels kādu rūpnīcu vai ražotni tur, kur nedzīvo cilvēki, kur nav infrastruktūras? Līdz ar to viss koncentrēsies tikai ap lielajām pilsētām. 

 

 

- Man bija izdevība aprunāties ar cilvēkiem Madonā, un viņi teica skarbāk: pēc tās reformas vecie ātri atstieps kājas, bet jaunie aizbrauks projām.

 

 

Nu, ja Rīga nevarēs piedāvāt atbilstošus apstākļus, tad brauks vēl tālāk. Katrā ziņā lauki mums tikai iztukšosies.

 

 

Tāpēc es uzskatu, ka reģionālā reforma jāsāk ar skolu reformu: jāredz skaidri un gaiši, kur un kādas būs skolas. Tad var plānot, ka ap šīm skolām un slimnīcām būs apdzīvotās vietas, kur tauta gribēs dzīvot. Tad arī uz turieni gribēs iet investori, lai atvērtu ražotnes. Tur būs jēga investēt naudu, jo tur būs darbaspēks.

 

 

- Te ir vēl viena lieta: ja mēs savelkam kopā Pūces reģionālo reformu ar [Tāļa] Linkaiša (satiksmes ministrs - red. piez.) "reformu", ja tā var izteikties, - viņš pateicis, ka ceļi, kuri ved tikai uz dažām saimniecībām, pašvaldībai nav jāuztur, ka tie ir jāuztur privātajiem, - tad tā aina veidojas vēl nepievilcīgāka.

 

 

Jā, kurš privātais tad tur atvērs ražotni, ja viņam vēl būs arī jāuztur ceļi, visa infrastruktūra apkārt. Sāk izskatīties tā: Rīgā pietrūkst darbaspēka, tāpēc jādara viss, lai tas no laukiem pārvācas uz Rīgu. Beigu beigās tad visa valsts koncentrēsies vienā pilsētā, pārējā paliks tukša zeme. Un tad gaidīsim, kad Rīga sāks izplesties pa visu Latviju... Jau šobrīd “Maxima” un “Rimi” ved savus darbiniekus no attālākiem rajoniem ar autobusu, uz nedēļu izvieto Rīgā un tad ved atpakaļ - tādā veidā mēģina risināt darbaspēka problēmu. Ar šādu teritoriālo reformu tā problēma atrisināsies pati. Tikai lauki paliks tukšāki - nekāda lauku attīstība, kā Pūces kungs ir uzbūvējis to skaisto ilūziju, nenotiks.

 

 

- Atšķirībā no pārējās valsts, Jūrmalai taču ir kāda pozitīva vīzija uz nākamo gadu?

 

 

Jūrmala darbojas pēc sava attīstības plāna. Visu to, ko esam plānojuši un solījuši jūrmalniekiem, šobrīd arī pildām. Piesaistot Eiropas naudu, attīstam Ķemerus - šobrīd tiek atjaunots uūdenstornis, nākamgad sāksies arī Ķemeru parka rekonstrukcija. Cerams, ka nākamgad tiks pabeigta Kauguru parka projektēšana un sāksies būvniecība. Gaidām, kad tiks piešķirts aizdevums Lielupes krasta nostirpināšanai no Dzintariem līdz Majoriem.

 

 

Paldies dievam, mums neko netaisās pievienot un mūs nekur netaisās pievienot. Tā mēs varam pilsetas attīstības vīziju turpināt tādu, kādu esam to iesākuši.

 

 

Skatīsimies, kā Jūrmalu ietekmēs izglītības reforma. Jau ir atņemtas valsts kompensācijas skolēnu ēdināšanai sākumskolā 1.-4. klasēm. Mēs šo naudu piešķirsim no pilsētas budžeta, lai tāpat visi skolēni saņemtu brīvpusdienas. Tā ir mūsu prioritāte, un mēs atrodam tam naudu. Mēs varbūt būtu varējuši kādu ielu vairāk noasfaltēt, bet šobrīd līdzekļi būs jāieliek tur, kur valsts to ir pārtraukusi piešķirt.

 

 

- Paldies par sarunu!


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt