Piektdiena,
2018.gada
16.novembris
Komentāri
85288

Kad un kāpēc bērns ir jāved pie otolaringologa jeb LOR


Apskatīt komentārus (0)


09.04.2018

Otolaringologs ir ārsts, kurš palīdzēs jums izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku un palīdzēs ātrāk tikt uz kājām

 

 

dr. Anna Platkova, KRC “Jaunķemeri” otolaringoloģe 

 

 

Bērni ir dārgākais, kas mums ir! Gadījumos, kad tie slimo – raizes mums ir garantētas. Šādos gadījumos prātu pārņem jautājumi - kā atvieglot bērna pašsajūtu slimības laikā, kā būt pietiekami uzmanīgiem un laikus novērst nopietnus simptomus, dot vai nedot antibiotikas vai varbūt izlīdzēties ar vecmāmiņas padomiem? Otolaringologs ir ārsts, kurš palīdzēs jums izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku un palīdzēs ātrāk tikt uz kājām! 

 

 

Visbiežākā saslimšana, ar ko sastopamies gada aukstajos mēnešos ir iesnas. To izraisītāji var būt dažādi respiratori vīrusi, kas pāriet apmēram 7 līdz 10 dienu laikā arī bez ārstēšanas. Tomēr dažreiz, izmantojot mūsu novājināto imunitāti, vīrusiem mēdz pievienoties arī baktērijas un kopā ar tām arī dažādi sarežģījumi. Aptuveni no 5-6 gadu vecuma bērniem sāk aktīvi attīstīties deguna blakusdobumi, kas līdz tam ir tikai aizmetņi. Tādējādi šajā vecumā palielinās arī deguna blakusdobumu iekaisumu risks. Deguna blakusdobumu iekaisums ir viltīgs ar to, ka, tam parādoties, var nebūt augstas temperatūras, tomēr ir vājums, galvassāpes vai spiediena sajūta sejā. Bieži vien vecāki uztraucas arī par to, ka bērnam ir biežas iesnas. Līdz brīdim, kamēr nav nostabilizējusies imunitāte, iesnas līdz pat 12 reizēm gadā var būt pilnīgi normāla parādība. Taču, ja iesnas pavada bronhīti, pneimonijas, vidusauss iekaisumi, ir aizdomas par alerģiju, pavisam noteikti būtu jāmeklē ārsta padoms. 

 

 

Pediatriem viens no mīļākajiem teicieniem ir “bērns nav mazs pieaugušais”, un tā tik tiešām ir taisnība. Lai arī liekas, ka bērnam ir tas pats ķermenis, divas rokas un divas kājas, tomēr bērna iekšējā anatomija krietni vien atšķiras no pieaugušā. Runājot par ausu-kakla-deguna saslimšanām, visi respiratorie orgāni atrodas ļoti tuvu un līdz ar to, infekcija daudz ātrāk var izplatīties no deguna uz ausīm vai uz kaklu, bronhiem un plaušām. Pēc statistikas katrs otrais bērns kaut vienu reizi mūžā izslimo vidusauss iekaisumu, un tie, kuri to ir piedzīvojuši, atdzīst, ka ausu sāpes ir daudz izteiktākas par zobu sāpēm. Bieži vien gadījumos, kad vidusauss iekaisums ir tikai sācies, var iztikt arī bez antibiotikām, tomēr, ja vidusausī ir paspējusi iekļūt baktērija - tā sāk strauji vairoties un var plīst bungplēvīte. Šādā veidā tiek samazināts strutu spiediens vidusausī un parasti mazinās temperatūra un sāpes. Ja bungplēvīte izrādās stipra, un, ja antibakteriālā terapija netiek laicīgi uzsākta, kauls, kurā atrodas smalkā vidusauss sistēma, sāk pūt un sairt. Šādu komplikāciju dēvē par mastoidītu un tas apdraud ne tikai dzirdi, bet arī pacienta dzīvību, infekcijai izplatoties uz smadzenēm. Šajā etapā nu jau ir nepieciešama ķirurģiska ārstēšana stacionārā, lai vidusauss tiktu iztīrīta no strutām un sairušās kaula masas. Gadījumā, ja Jūsu bērnam ir bijuši atkārtoti vidusauss iekaisumi, ir ieteicams griezties pie operējoša otolaringologa, jo mūsdienās šī problēma ir atrisināma.

 

 

Tāpat jebkuru saaukstēšanos bieži pavada sāpes kaklā. Faringīta jeb rīkles gļotādas un limfoidālo audu iekaisuma izraisītājs lielākoties ir vīruss. Šajā gadījumā ir jāapbruņojas ar pacietību, jādzer daudz šķidruma, jālieto lokālie pretsāpju līdzekļi, ibuprofēns, bet ne antibiotikas. Tomēr, ja ir augsta temperatūra, aplikumi uz mandelēm vai asimetriskas aukslējas, iespējams, ka bez antibiotikām tomēr neiztiksiet. Antibiotiku nepieciešamību izvērtē ārsts. Bieži pacientu izbrīnu rada fakts, ka otolaringologs nozīmē tās uz veselām 10 dienām. Tas ir nepieciešams, lai slimība nepadziļinās un nenoved pacientu līdz nopietnām sirds, nieru un locītavu slimībām, kas mēdz būt arī kā vēlīnā komplikācija pēc tonsilīta. Ja bērnam tie atkārtojas bieži, ir vērts izmēģināt aukslēju mandeļu krioterapiju, kas bērna vecumā var izrādīties ļoti efektīva. Gadījumā, ja arī tas nelīdz un tomēr nākas bieži lietot antibiotikas - varbūt būtu nepieciešams izoperēt aukslēju mandeles. 

 

 

Vēl viena nopietna problēma, kad būtu nepieciešams bērnu atvest pie otolaringologa, ir aizdomas par pasliktinātu dzirdi, runas aizturi, ilgstoši apgrūtināta deguna elpošana, krākšana. Dažreiz ausu-kakla-deguna slimību ārstēšanas procesā nepietiek ar konservatīvām medikamentozām ārstēšanas metodēm, šādos gadījumos otolaringologs palīdzēs izlemt, vai ķirurģiska iejaukšanās varētu atvieglot Jūsu bērna dzīvi. 

Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt