Trešdiena,
2018.gada
23.maijs
Komentāri
77293

Kad daži, sēžot uz moča, mētā muļķi


Apskatīt komentārus (2)


23.03.2017

Motociklu radītais piesārņojums dažkārt ir lielāks nekā auto

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Foto no arhīva 

 



Lasot motociklistu iebildumus par to, ka arī viņu transportlīdzekļiem būtu jāmaksā iebraukšanas nodeva Jūrmalā, neviļus prātā nāk kaut kad dzirdētu parunu, ka vīriem ar mazāku vīrišķo lepnumu noteikti jāiegādājas lielāki auto. Lai nu piedod visi man zināmie inteliģentie motociklisti, bet uz dažiem motociklistiem neviļus gribas attiecināt citu parunu - jo mazāk rievu smadzenēs, jo lielāka kubatūra un troksnis no moča.

 

 


Grūti pateikt, ko un vai vispār šodien, 23. martā, šajā sakarā lems domes deputāti, bet noliekot malā emocijas, ir jāatgādina speciālistu paustais (redakcijai zināmais iedzīvotāju viedoklis viennozīmīgi ir par nodevas motocikliem ieviešanu, jo jūrmalnieku močiem tā nav jāiegādājas - pilsētai ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem un dabu, nevis dažu biezo motociklistu pastulbām iegribām). Vēl tikai jāatgādina, ka iebraukšanas nodeva nav domāta pilsētas budžeta papildināšanai - šī nauda ir "iezīmēta" un var tik izmantota un arī tiek izmantota tikai un vienīgi vides sakārtošanai un aizsardzībai. Tā nav kā alternatīva bezmaksas stāvvietām Jūrmalas ielās. To nosaka Ministru kabineta noteikumi, nevis pilsētas domnieki.  Līdz šim motocikliem iebraukšanas nodeva nebija jāmaksā, jo to apliecinošais dokuments bija papīra formātā un motociklam nav piestiprināms, taču ar elektroniskās nodevas ieviešanu šī problēma vairs neeksistē.

 

 


Jūrmala ir veselīga, ne trokšņaina pilsēta

 

 

 Domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļa pamatojoties uz Attīstības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājas Ligitas Maziņas (Zaļā partija) pieprasījumu izvērtējot esošo situāciju konstatē, ka motocikli atstāj ietekmi uz apkārtējo vidi ar izmešiem, ietekmējot gaisa kvalitāti, kā arī radot troksni līdzīgi kā jebkurš cits transportlīdzeklis, kurš tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju. 

 

 

Gaisa piesārņojums kaitē gan cilvēka veselībai, gan apkārtējai videi. Šim piesārņojumam ir daudzi avoti un viens no tiem ir transports - visi motorizētie transportlīdzekļi, tai skaitā motocikli.

 

 

Vides trokšņu līmenis pilsētā palielinās, to rada pieaugošā satiksmes intensitāte, īpaši kūrorta sezonas laikā. Paaugstināts trokšņu līmenis pilsētā ir novērots tieši attiecībā uz motocikliem, sezonas laikā, saņemot viedokļus no iedzīvotājiem. Paaugstināts trokšņa līmenis var ietekmēt dzīves kvalitāti.

 

 

Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas ģeogrāfisko novietojumu, kūrortpilsētas statusu, dabas vērtības – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ar biotopiem, augiem, putniem, dzīvniekiem, ūdenstilpes ar izcilu ūdens kvalitāti, pilsētai ir svarīga šo vērtību saglabāšana. Pilsētai ir piešķirts “veselīgas pilsētas” statuss, tādēļ viens no pilsētas mērķiem ir nepārtraukti nodrošināt veselīgu vidi, tai skaitā, nodrošinot gaisa kvalitāti un mazinot trokšņa avotus.

 

 

Jūrmalas pilsēta katru sezonu aktīvi iesaistās Zilā karoga programmā, kur viens no kritērijiem ir veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

 

 

Īpašās teritorijās, kurās ir svarīga vides resursu saglabāšana un aizsardzība, piemēro nodevas par konkrētās teritorijas izmantošanu, arī ceļa nodevu. Piemēram, Lietuvas pilsētā Nidā visiem transportlīdzekļiem iebraukšanai īpašā režīma zonā ir jāsamaksā nodeva. Vieglajām automašīnām un motocikliem tā ir vienāda - 5 EUR (papildus tiek noteikti kritēriji, pēc kuriem autotransportam tiek piemērota lielāka iebraukšanas maksa).

 

 

Izvērtējot citu valstu pieredzi, kuros ir aktīvi, piemēram, maksas ceļi – tur noteiktā nodeva ir jāmaksā visiem motorizētajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā motocikliem, kas ir vienā kategorijā ar vieglajām automašīnām. 

 

 

Vērtējot Latvijas normatīvos aktus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek piemērots gan automašīnām, gan motocikliem, tricikliem un kvadracikliem. Nodokļa likme motocikliem tiek aprēķināta, ņemot vērā motora tilpumu (cm3) vai motocikla vecumu. Automašīnām šo nodokli piemēro atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma uz vienu kilometru vai no automašīnas vecuma, pilnas masas un motora tilpuma, jaudas. 

 

 

Salīdzinošs piemērs, izvērtējot publiski pieejamo informāciju:
  • vieglā automašīna VW PASSAT (5 sēdvietas) ar motora tilpumu 1984 cm3, degvielas patēriņš 7,2 l/100 km, radītais izmešu daudzums 163 g/km; 
  • Harley-Davidson Flhtcuse6 Ultra Classic Electra Glide CVO 110 (2 sēdvietas), motora tilpums 1802 cm3, degvielas patēriņš 7 l/100 km. 

 

 

(Mums nav precīzu datu par motociklu radīto izmešu daudzumu. Zinot, ka izmešu daudzums ir proporcionāls sadedzinātās degvielas daudzumam, tad salīdzinot šos divus transportlīdzekļus, izmešu daudzums ir līdzvērtīgs kā automašīnai, tā motociklam. Vērtējams ir transportlīdzekļa izmērs, kas aizņem vietu autostāvvietās, kā arī pasažieru skaits, kas vienā braucienā apmeklē pilsētu.)

 

 


Eiropas prasības attiecas arī uz motocikliem

 

 

Eiropas Savienības direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu līdz līmenim, kas līdz minimumam samazina kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi. Dalībvalstīm ir jānosaka zonas un aglomerācijas nolūkā novērtēt un pārvaldīt gaisa kvalitāti, pārraudzīt ilgtermiņa tendences un sniegt šo informāciju sabiedrībai. Vietās, kur gaisa kvalitāte ir laba, tā ir jāsaglabā, bet kur robežvērtības ir pārsniegtas, – jāveic atbilstoši pasākumi.

 

 

Motociklu radītais izplūdes gāzu piesārņojums salīdzinājumā ar citiem motorizētajiem transporta līdzekļiem neattaisno motorizēto divriteņu transporta līdzekļu neiekļaušanu Jūrmalas Ceļu satiksmes Noteikumos. Jau ir ieviestas metodes izplūdes gāzu un piesārņojuma kontrolei: kopš 1999. gada motocikliem ieviests Euro 3 atbilstības standarts. 

 

 

Kūrorta zonās un pludmalēs, transportlīdzekļu izplūdes gāzes tiek sauktas par piesārņojumu, jo tie piesārņo apkārtējo vidi. 

 

 

Tāpat pārāk stiprie trokšņi, ko rada motocikli, automašīnas, publiski ieslēgti radioaparāti, televizori un magnetofoni pielīdzināmi atmosfēras piesārņotājiem. Gaisa piesārņojums kaitē gan mūsu veselībai, gan apkārtējai videi.

 

 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, lai cilvēki nakts laikā varētu atpūsties, troksnim nevajadzētu pārsniegt 30 decibelus. Latvijā noteiktais atļautā trokšņa līmenis dienas laikā ir 60 decibeli. 

 

 

  • Vieglais auto, braucot ar ātrumu 50 km/h, 7,5 m attālumā     60–80 decibeli
  • Kravas auto, braucot ar ātrumu   50 km/h,7,5 m attālumā      75–95 decibeli
  • Motocikls, braucot ar ātrumu  50 km/h, 7,5 m attālumā   70–100 decibeli!

 

 

(https://www.meteo.lv/lapas/vide/gaiss/troksnis/troksnis?id=1137&nid=391)

 

 

Šie dati lieliski atspēko motociklistu pausto, ka viņu tranzīts cauri pilsētai neesot salīdzināms ar smago autotransportu.

 

 


Gaisa piesārņojums kaitē veselībai un apkārtējai videi.

Šim piesārņojumam Jūrmalā ir vairāki avoti, bet galvenokārt to rada satiksmes līdzekļi. ES jaunās gaisa kvalitātes stratēģijas mērķis ir līdz 2020. gadam nodrošināt pilnīgu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā, un tajā ir izvirzīti līdz 2030. gadam sasniedzami ilgtermiņa mērķi. Arvien pieaugošā satiksme bieži vien rada arī trokšņa piesārņojumu, kas arī var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību. Vides trokšņa direktīva palīdz noteikt trokšņa līmeņus ES un veikt nepieciešamos pasākumus trokšņa samazināšanai līdz pieļaujamam līmenim. Atsevišķi tiesību akti reglamentē trokšņu emisiju no konkrētiem avotiem.

 

 

Vides trokšņa pamatdirektīvas  mērķis ir mazināt vides trokšņa iedarbību, saskaņojot trokšņa indikatorus un novērtēšanas metodes, vācot informāciju par trokšņa iedarbību “trokšņu karšu” veidā un nodrošinot šīs informācijas pieejamību sabiedrībai. Pamatojoties uz to, direktīvā ir noteikta prasība dalībvalstīm izstrādāt rīcības plānus, lai risinātu ar troksni saistītas problēmas. Trokšņu kartes un rīcības plāni jāpārskata vismaz reizi piecos gados.

 

 

ES Ceļu satiksmes Regulā (ES) Nr. 540/2014 ir noteikti mehāniskajiem transportlīdzekļiem pieļaujamā trokšņu līmeņa ierobežojumi, ieviešot jaunu pārbaudes metodi skaņas emisiju mērīšanai, pazeminot patlaban spēkā esošās trokšņa robežvērtības un tipa apstiprināšanas procedūrā iekļaujot papildu noteikumus par trokšņu emisiju. Regulā (ES) Nr. 168/2013 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 134/2014 ir noteikti mopēdiem un motocikliem pieļaujamā trokšņu līmeņa ierobežojumi. Papildus tam Direktīva 2001/43/EK paredz riepu rites trokšņa līmeņa testēšanu un ierobežošanu un šā trokšņa līmeņa pakāpenisku samazināšanu.

 

 

Bez piesārņojuma, kas rodas ikdienā, ir arī piesārņojums, kuru izraisa avārijas.

 

 

Nobeigumā vēlos aicināt motociklu biedrības vēlreiz pārdomāt savu nostāju, un nostāties sakoptas un tīras vides pusē - jums taču arī ir bērni, un tiem vajag tīru vidi! Ja pašiem tas nerūp, tad vismaz par saviem bērniem padomājiet!


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt