Piektdiena,
2018.gada
20.jūlijs
Komentāri
83457

Kad aizjūdz ratus priekšā zirgam


Apskatīt komentārus (0)


11.01.2018

Sabiedriskā transporta sistēma gadā subsīdijās saņem vairāk kā 28 miljonus eiro, Jūrmalas virziena operators Liepājas AP - 150 tūkstošus

 

 

Guna Vilnīte

 

 

Autores foto

 

Politikas mērķis: nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, t.sk. panākot sabiedriskā transporta pieejamības paaugstināšanu, izveidojot efektīvu un sabalansētu sabiedriskā transporta sistēmu / Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

 

 

Pēc iepriekšējā numurā publicētās Latvijas Autotransporta direkcijas informācijas par mikroautobusu reisu samazinājumu Jūrmalas virzienā, nolēmām paanalizēt, kas un kāpēc īsti ticis darīts.

 

 

Likvidēts maršruts Rīga-Dubulti-Rīga, kuram katru dienu bija 10 reisi, bet maršrutā Rīga-Sloka, kurā līdz šim bija 64 reisi (ieskaitot reisus caur Valteriem), tagad ir 50.
 

 

Relīzē samazinājums pamatots ar to, ka „autobusu un vilciena maršruts pārklājas”, kas, protams, kā jau zināms katram jūrmalniekam, nav tiesa. Jā, sakrīt galapunkti un atsevišķas pieturvietas, līnijas faktiski pārklājas tikai Majoros - Dubultos, kur šaurajā zemes strēlē starp Lielupi un jūru iela un vilciena sliedes iet vistuvāk viena otrai blakus. Turklāt starp katrām divām vilcienu stacijā ir vairākas (4-5) autobusu pieturas, kas nozīmē, ka ar mikroautobusu var piekļūt tuvāk galamērķim.  Savukārt Kauguros, kuros dzīvo turpat puse jūrmalnieku, nokļūšana līdz Slokas stacijai, no kuras kursē 33 vilcienu reisi dienā, nav tā ērtākā: ar kājām ir patālu un diennakts tumšajā laikā te arī ir ne visai droša sajūta, bet pievienot saviem ikdienas izdevumiem vēl arī divu (turp un atpakaļ) autobusa biļešu cenu ne katrs ir gatavs. Par iekļūšanu vilcienā arī ir atsevišķs stāsts, jo īpaši „lieliskajā” Rīgas stacijā, kuras stāvās kāpnes uz peronu ir uzskatāms piemērs tēzei, ka valstij vajadzīgi vienīgi jauni un veseli pilsoņi. 

 

 

Preses relīzes rindkopā, kas sākas ar tekstu „2017. gada deviņos mēnešos maršrutā Nr.7021 Rīga–Dubulti un Nr.7023 Rīga–Sloka par maksu tika pārvadāti vairāk nekā 358 tūkstoši pasažieru” turpinājumā atrodams teikums: „No 96 autobusu reisiem 23 reisi tiks izpildīti ar lielas ietilpības autobusu (no 39 līdz 57 sēdvietām) un 73 – ar mazas ietilpības autobusiem (līdz 22 sēdvietām)”. Tas radīja tādu kā neizpratni, vai tiešām joprojām teksts ir par mikroautobusu pārvadājumiem un to pārmaiņām?! Nekā! Kā „Jūrmalas Vārdam” paskaidroja Valsts SIA Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone, tad, lai arī relīzē tas nekādi nav minēts, šeit runa ir nevis par mikroautobusiem, bet gan par tālsatiksmes autobusiem. Tie brauc Jūrmalai cauri un pietur tikai tā saucamajās „tarifa pieturās”, kādas Jūrmalā ir tikai dažas (Lielupe, Dubulti, Vaivari, Sloka), tātad  pieturas Jūrmalā ir vēl retāk kā vilcienam. Nezinu, kāda informācija ir Autotransporta direkcijas darbiniekiem, bet laikrakstam nav informācijas par cilvēkiem, kas regulāri izmatotu tālsatiksmes autobusus, lai nokļūtu, piemēram, darbā Rīgā.

 

 

Sabiedriskā transporta padomes vadītājs Dīns Merirands, kuru „Jūrmalas Vārds” aicināja uz sarunu par šo tēmu, pēc būtības neatbildēja ne uz vienu no laikraksta jautājumiem. Arī viņš uzstāja, ka maršruti sakrītot, sabiedriskais transports neesot taksometrs, kurš izvadās katru pasažieri, kur tam vajag, un katram pasažierim ir pienākums pieprasīt biļeti, ja tā netiek izsniegta. Ar vienvārdsakot, uzstādījums ir - nevis veidosim sabiedrisko transportu, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, bet gan iedzīvotājiem ir jāpiemērojas sistēmai (un pašiem arī jākontrolē), lai gan valsts katru gadu maksā miljonus no valsts budžeta (tas ir, mūsu nodokļu naudas) autotransporta uzņēmumiem par braukšanu pēc Sabiedriskā transporta padomes norādījumiem. Diemžēl sabiedriskā transporta padome, šķiet, sevi sevišķi neapgrūtina ar nodokļu maksātāju vajadzību izzināšanu – ja reiz pirms reisu skaita samazināšanas nav painteresējusies par samazināmo reisu maršrutiem, ne arī ir veikti civilizēti pasažieru plūsmu pētījumi.

 

 

Vairākkārt cilāts jautājums par sabiedriskā transporta „brīvlaišanu”, tas ir, totālās valsts kontroles pārtraukšanu un tagadējo (pelnošo!) reisu subsidēšanas pārtraukšanu, tā vietā pelnošajos maršrutos (piemēram, Pierīgā) pārvadātājiem pārdodot licences. D. Merirands atbildēja: „Tai brīdī mēs zaudējam kontroli, kuros laikos ar cik lieliem autobusiem pārvadātajam ir jābrauc”. Interesanti, kā privātie tirgotāji bez valsts kontroles zina, cik maizes kukulīšu tiem jāpiegādā veikalam? Vēl interesantāka un absurdāka bija tēze, ka licenču pārdošana galu galā nesīšot vēl lielākus zaudējumus (tas ir – pie subsidēšanas pārtraukšanas un licenču pārdošanas!!!), kā arī apgalvojums, ka pašreizējie pārvadātāji tāpat esot privātie uzņēmēji, kas jau tagad esot atkarīgi no pasažieriem. Diemžēl prakse par to nekādi neliecina.

 

 

Tuvākos kvalitātes uzlabojumus pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu – vagonus ar zemo grīdu, visiem pieejamu Rīgas Centrālo staciju - D. Merirands solīja pēc vairākiem gadiem. Kā mēdz beigties iepirkumi un ievilkties lielu objektu būvniecība, šķiet, zina katrs. Vai mēs savā mūžā to pieredzēsim, jautājums paliek atklāts.\

 

 


Dīns Merirands: “Sākot pildīt līgumu 2015. gadā, pārvadātāja ieņēmumi gandrīz sedza zaudējumus. Tomēr, samazinoties pasažieru skaitam un ieņēmumiem kompensācijas apmērs pieauga no mazāk kā 20 tūkstošiem 2015. gadā līdz aptuveni 150 tūkstošiem 2017. gadā. 
Līgumcena nosaka, ka cena tiek fiksēta un mainīta, tikai iestājoties noteiktiem apstākļiem - inflācija, degvielas cena, MK noteikumu izmaiņas. 

Kopējais maršrutā Nr.7018 Rīga–Spuņņupe–Jaunķemeri, Nr.7020 Rīga–Jaunķemeri, Nr.7021 Rīga–Dubulti un Nr.7023 Rīga–Sloka pārvadāto pasažieru skaits 2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar analogu periodu 2015. gadā, ir samazinājies par 9% jeb 51 tūkstoti pasažieru. Zaudējumi pagājušā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu 2015. gadā, ir pieauguši 12,4 reizes, savukārt nobraukums palicis nemainīgs, sastādot 1,88 miljonus kilometru.

 

 

Kopējais 2017. gada deviņos mēnešos pārvadāto pasažieru skaits Rīgas reģionā, salīdzinot ar analogu periodu 2015. gadā, samazinājies par nepilniem 10% jeb 660 tūkstošiem pasažieru, zaudējumi pieauguši par 15%, savukārt maršrutu tīkla apjoms bija palicis nemainīgs, sastādot 10,7 miljonus kilometru.

 

 

Šobrīd pieturvietās nav pieejama informācija par autobusu ietilpību un par pielāgotiem autobusiem bērnu ratiņu vai invalīdu ratiņu pārvadāšanai, tomēr šo problēmu esam apzinājuši. Autotransporta direkcija strādā pie risinājumiem, kas ļautu visā Latvijā ieviest vienota tipa kustības sarakstu plāksnes, kurās būtu attēlota attiecīgā informācija. Jūrmalas virzienā ir vispārīgs princips, kas attiecas uz autobusu ietilpību – visos maršrutos, kas sākas un beidzas Jūrmalā, brauc mikroautobusi, bet maršrutos, kuru sākumpunkts un galapunkts nav Jūrmala, bet kas pietur pilsētā, brauc lielie autobusi.”

 

 

 

 

Red. piez. Lūdzam lasītājus, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi regulāri izmanto sabiedrisko transportu nokļūšanai uz Rīgu un atpakaļ, sazināties ar redakciju un dalīties savā pieredzē. 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt