Otrdiena,
2019.gada
18.jūnijs
Komentāri
104569

Ja prokuratūra pieprasa, tad lai tiesa arī lemj


Apskatīt komentārus (0)


01.02.2019

Pašvaldībā solījumus pilda, bet valdībai tas var nesanākt

 


Jānis Vilnītis

 

 

Foto no Jūrmalas domes arhīva

 


Nu jau kā nedēļu Latvijā ir jaunā valdība, jaunā koalīcija, kura kā vienu no svarīgākajiem darbiem uzskata vārda “koalīcija” aizstāšanu, domādami, ka no tā kas mainīsies. Bet par to, kas varētu mainīties Jūrmalas pašvaldībā, atbildes sniedza domes deputāts, ZZS valdes loceklis Jānis Lediņš: Nu viss jau sasaistās. Jebkurā gadījumā. Valdību ietekmē pašvaldības un otrādi -pašvaldības atstāj ietekmi uz valdību.  

 


Kāds ir pirmais iespaids par jauno valdību?
Ko lai saka, nu grūti viņa nāk. Redzēsim, kāda būs tā darbība, bet, izlasot deklarāciju, pagaidām viss tur ir tik apaļi, ka nav ko īsti pat apspriest. Vienīgais konkrētais ir par ostām, kuras pārņems un otrs, ka būs reģionālā reforma un ka viņi grib to pabeigt līdz 2021. gadam. Bet kāda tā būs, kādā veidā tā būs, tas pašreiz, nu, galīgi nav redzams un zināms. Kad notiks kaut kādas darbības, tad mēs mēģināsim iesaistīties, lai redzētu, kas tur var iznākt.

 


Saistībā ar ostām - kā noprotams no sociālajiem tīkliem, viņi grib izpārdot, privatizēt?
Cik es esmu sapratis, viņi ostas grib pārņemt pilnīgā valsts kontrolē, lai nāktu pašvaldības pārstāvētas būtu tikai iekšā valdēs. Un tad laist kaut kādu daļu biržās, tas ir – jā, privatizēt kaut kādu daļu no ostām. Bet kā tas notiks, man ir grūti iedomāties. Tieši tāpat kā Linkaita kungs [satiksmes ministrs)] izteicās, ka daudzus grantētos ceļus un to apsaimniekošanu nodos pašvaldībām - ja tā nodošana notiks bez finansējuma, tad tie būs vēl trakākā stāvoklī nekā ir šobrīd, jo, ja Jūrmalas pilsētas pašvaldību tas varbūt tik daudz neietekmēs, tad lauku rajonus un rajonu centrus, gan.  Viņiem būs vēl grūti šos ceļus apsaimniekot. 

 


Tai pašā laikā izskanēja versija par nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumiem iedzīvotājiem, kas samazinās konkrēti pašvaldību budžeta ienākumus.
Var jau atcelt vienīgo nekustamā īpašuma nodokli. Jūrmalu tas pat maz ietekmētu, jo mums tāpat ir iedota 90% atlaide. Bet tajās pašvaldībās, kur nekustamā īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir vienīgie nodokļi/ieņēmumi, ko pašvaldības saņem, tad kur viņi ir ņems līdzekļus, ar  ko apsaimniekot, teiksim, tos pašus ceļus - ziemā tīrīt, gaismas ievilkt, asfalta bedrītes lāpīt, - pašvaldība to veic no šiem līdzekļiem.

 


Te sākas tāds riņķa dancis. VARAM ministrs pasaka, ka mazās, nabadzīgās pašvaldības ir jāapvieno, un tajā pašā laika valdība dara visu, lai būtu to nabadzīgo būtu vēl vairāk.
Jā, nu, problēmas, ko viņi paši negrib risināt, jau tagad mēģina nogrūst uz pašvaldībām. Ar to, kur viņi varētu dabūt sev nosacītos plus punktus - atceļot nekustamā īpašuma nodokli -, valdība īstenībā plāno ielīst pašvaldības kabatā, ne jau savējā, protams. Valsts jau no šī nodokļa nesaņem sev neko.

 


ZZS tagad Saeimā ir opozīcijā, kāda ir nākotnes vīzija - vienkārši no malas noskatīsies un gudri runās, vai tomēr mēģinās kaut ko darīt?
Nē, es domāju, ka jebkurā gadījumā opozīcijai jāmēģina strādāt un dot priekšlikumus, nepieļaut, lai notiktu kaut kāds pilnīgs ārprāts, kur, teiksim, pašvaldībām var kļūt tikai daudz sliktāk, nevis labāk. Tātad tas ir kopā jārisina. Šinī gadījumā, es domāju, tas ir tieši opozīcijas darbs. Nu, tai pašā laikā atgādināt arī tos solījumus, ko priekšvēlēšanās visi ir devuši. Ja, teiksim, Jūrmalā mēs gājām uz vēlēšanām, mēs devām piecus lielos solījumus, un mēs no šiem pieciem trīs jau esam izpildījuši pusotra gada laikā, vēl palikuši divi solījumi, ko izpildīt - tā, lai to, ko mēs iedzīvotājiem solījām, mēs būtu izpildījuši. Tāpat vajadzētu būt arī valsts līmenī: ja viņi solīja, ka viņi izdarīs to, to un to, lai nav pēc tam visādas atrunas, ka, nu, mēs tāpēc, kaut kāpēc, nevarējām to izdarīt.

 


Bet šobrīd  jaunā koalīcija jau noraidījusi vairākus priekšlikumus no pašu solītā [piemēram, minimālās pensijas palielināšana].
Bet tas jau ir tas interesantākais. Nu, tad lai vēlētājs redz. No vienas puses, pirms vēlēšanām sola to, pēc tam, pēc vēlēšanām viss tiek raidīts nost. Tas nozīmē, ka nemaz pirms vēlēšanām nav gribējuši šos solījumus pildīt.

 


Bet tas īstenībā ir reāli izpildāms?
Es domāju, ka tas īsti reāli varbūt šobrīd nebija, bet tad nevajag solīt! Ja jūs solāt, tad jums ir jāsaprot, vai jūs to varēsiet izpildīt vai nevarēsiet, vai arī jums bija jāzina uzreiz, no kurienes jūs šos līdzekļus ņemsiet. Ja jūs šobrīd to noraidāt, tas nozīmē, ka jūs nezinājāt, ne kur šos līdzekļus ņemsiet, ne kā jūs to izpildīsiet.

 


Iepriekšējā numurā rakstīju par lustrāciju.  Šobrīd valsts līmenī notiek  tāda kā lustrācija, jo jaunie ministri izpaudušies, ka pirmais darbs būs iztīrīt ārā visus vecos cilvēkus. 
Es saprotu, ka tikai Konservatīvās partijas ministri ir tā teikuši. Nu es nezinu, ko nozīmē iztīrīt vai nē, vai tad tiešām pirms tam visi ierēdņi ir bijuši pēc partijas piederības? Es kaut kā neatceros, ka būtu tāds tas dalījums. Es saprotu, ka ministrs bija politiska persona, ministra birojs ir politisks savā ziņā, bet to, ka visi ierēdņi vai departamentu vadītāji būtu tikai vienas partijas biedri, nebiju ievērojis.

 


Bet ko tas nozīmē tīri politiski? No vienas puses, izskatās pēc plāniem amatos salikt savējos.
Tas ir viens. Otrs, tā sajūta pēdējā laikā rodas, ka mēs vispār mēģinām aiziet atpakaļ Padomju Savienības laikā, kad par visu bija jāstučī. Ieņēmumu dienests tagad aicina visus ziņot. Valsts kontrole aicina, lai ziņo par iepirkumiem un lai ziņo par to, vai ir lietderīgi vai nav lietderīgi. Es nesaprotu, kā Valsts kontrole var rēķināt lietderīgumu, jo priekš kam tad ir vajadzīgas pašvaldības? Tad jau Valsts kontrole lai ieceļ savu pārvaldnieku un lai viņš pasaka uzreiz, kas ir lietderīgi un kas nav lietderīgi. No savas pieredzes es zinu, nav bijis neviens projekts, kur visi simtprocentīgi būtu bijuši apmierināti. Vienmēr ir kāds, kas nav apmierināts. Tas tad tagad sūdzēsies, Valsts kontrole brauks un secinās, ka ir lietderīgi vai nav lietderīgi. Valsts kontrolei, es uzskatu, ir jāpārbauda, lai ir likumīgi un lai ir grāmatvediski viss pareizi. Bet tas, vai ir lietderīgi - priekš tam jau iedzīvotāji ir ievēlējuši savus pārstāvjus, deputātus, un tie lemj, ir tas lietderīgi vai nē. Viņi konsultējas, runā ar saviem vēlētājiem, kuri par viņiem ir vēlējuši, un tie arī pasaka: mums liekas, ka tas ir lietderīgi. Opozīcijas vēlētājs tajā pašā laikā var teikt: mums liekas, ka cits būtu lietderīgāk, ka tas nav lietderīgi. Bet to jau nosaka vēlēšanu rezultāts, kuram to balsotāju ir vairāk.
Sabiedriskais transports par brīvu: vieni saka, ka nevajag. Bet kā mēs solījām, tā mēs izpildām. Mūs varbūt arī ievēlēja, ka mēs to solījām. Tad kurš būs tas centrālais tiesnesis, kas izvērtēs lietderību? Cik būs tas vēlētāju daudzums, kas var pateikt, - jā, ja ir tik daudz, tad tas tiešām lietderīgi!

 


Bet ko Valsts kontrole šādā gadījumā dara - vai viņiem ir kaut kāds mehānisms? Nu, tika konstatēts, ka viņuprāt nav lietderīgi, - un tālāk?
Bet nekad jau nav bijis tāds īsti apsvērts izskaidrojums - ir lietderīgi vai nav.

 


Vai tas patiesībā nenorāda, ka Valsts kontrolei, es atvainojos, nav ko darīt?...
Nē, tas vairāk izskatās, ka gribas lielāku varu. Ka nevis sausi skatās, kas ir likumīgi un pareizi grāmatvediski, bet gribas vērtēt vēl arī lietderību, - lai varētu norādīt, ka viņiem kaut kas liekas nelietderīgi.

 


Bet vai tas juridiski ir saistoši kādam?
Šobrīd nē, bet es saprotu, ka, kā jau parasti, sākumā visu mēģina caur presi, žurnālistiem uzkurināt, tā, lai pēc tam tiktu pieņemts, ka, jā, tas ir saistoši. Mums taču ir Ekonomikas policija, Finanšu policija, KNAB, Valsts Drošības dienests, un Valsts kontrole arī grib būt tie, kas sodīs. Nevis atdos prokuratūrai, bet paši uzreiz sodīs. Ir jau tas visu laiku gājis cauri, ko Valsts kontrole grib panākt. Konkurences padome arī grib panākt, ka viņi var sodīt pa taisno, un tad iznāks mums tik daudz to sodītāju un kontrolētāju, - bet kur paliks tie darītāji?

 


JKP ar to izceļas. Un tāpēc tagad tas varētu notikt, jo viņiem gribas arī sodāmos sadalīt: tie ir mūsējie...
Nu jā, jā, tā izskatās (smejas). Vienā gadījumā viņi saka - politiskais pasūtījums, otrā gadījumā viņi saka - noziegums. Varbūt ļaujam - ja mēs gribam tiesisku valsti - lai par to tiesā. Un tiesa tad būs tā, kas to pasaka. Bet ja paziņo - kā tagad ir populāri - "bezkompromisa tiesiskums", bet ja prokuratūra pieprasa, tad lai tiesa arī lemj, kam ir taisnība: Jurašam taisnība, vai prokuroram taisnība, tiesnesis tad to izlems. Bet lai nav tā: ja tiesnesis izlemj ne tā, kā mums patīk, tad atkal būs angažēts tiesnesis, un tad ir jāmaina tiesnesis…

 


Tūlīt pēc valdības apstiprināšanas pirmās nedēļas beigās skats ir diezgan jocīgs.
Bet, nu, vienmēr jāmēģina ar optimismu skatīties uz priekšu. Savā ziņā mēs Jūrmalā vismaz mēģinām ar saviem darbiem pierādīt. To, ko mēs solījām, to mēs darām, un tālāk jau lai vēlētājs lemj: mēs esam darītāji, vai mēs esam tikai solītāji. Nu, šinī gadījumā būs jāskatās, kā tas veiksies valdībai.

 


Vai valdība nevar sākt rupjā veidā sākt maisīties pašvaldības darbā?
Dabā viss ir iespējams. Ir jau tā bijis, ka [Kasparam] Gerhardam vienā brīdī ienāk prātā, ka  Jūrmala jāpievieno Rīgai... Vai tur būs gandrīz jāsauc cilvēki ielās - vai tas ir vajadzīgs?... Protams, valdība var iejaukties, bet tādēļ jau ir gan Pašvaldību savienība, gan Lielo pilsētu asociācija, kur mēs esam, kur mēs mēģinām kaut kādu spiedienu uz valdību izdarīt, lai tomēr kaut kādas galīgas muļķības nenotiktu, un lai nav tā, ka viss notiek uz pašvaldību rēķina. Šobrīd izskatās tā, ka visas kaut kādas politiskās iniciatīvas, ko grib veikt, ir noņemot nost naudu pašvaldībai un nosaukt to par valsts politisko iniciatīvu. Nevis otrādi - domāt, kā valsts var vairāk nopelnīt un tad arī realizēt savas politiskās iniciatīvas.

 

Jātur īkšķi, lai viss beigtos labi... 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt