Piektdiena,
2018.gada
16.novembris
Komentāri
81995

Cilvēkiem ir pilnībā jāapzinās dabas vērtību nozīme


Apskatīt komentārus (0)


30.10.2017

Ķemeru parkam veltītā konferencē ieskatās nākotnes izaicinājumos, aizmirstot reālos iznīcības draudus

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Foto: Tatjana Lejiņa 

 

 

Lai izvērtētu divās desmitgadēs padarīto un ieskatītos nākotnes izaicinājumos, pagājušo piektdien aizvadīta zinātniski praktiska konference “Ķemeru Nacionālā parka pirmie 20”, kurā  gūts ieskats parka tapšanas vēsturē un resursos, kas padara to tik īpašu.

 

 

Konferences atklāšanā ar uzrunu uzstājās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš ilgus gadus pats veltījis darbam vides un dabas aizsardzības jomā.

 

 

“Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas sevī apvieno Latvijai būtiskas vērtības – gan dabas vērtības, gan kultūras, vēstures un tradīciju atstāto mantojumu. Mūsu spēja tās saudzēt un saglabāt cieši saistīta ar mūsu un mūsu bērnu nākotni un dzīves kvalitāti. Lai aizsargātu un saglabātu Latvijas dabas vērtības, būtisks ir sabiedrības atbalsts un iesaiste. Cilvēkiem ir pilnībā jāapzinās dabas vērtību nozīme, jāizprot nepieciešamo saglabāšanas pasākumu būtība. Tikai tad mēs varam sagaidīt iedzīvotāju atbalstu un iesaistīšanos. Latvijas dabas vērtības varēsim saglabāt tikai tad, ja mums tas izdosies,” uzsvēra Valsts prezidents, atklājot konferenci.

 

 

Tomēr konferencē - laikam jau apzināti - valsts iestāžu pārstāvji vairs pat nepieminēja, ka ĶNP tika dibināts arī tāpēc, lai aizsargātu purvā esošos minerālūdeņus avotus. Jāpiezīmē, ka dziļi simboliski ir tas, ka konference norisinājās kūrorta rehabilitācijas centra „Jaunķemeri” telpās, kur dziednieciskos minerālūdeņus un dūņas visplašāk izmanto visdažādāko slimību ārstēšanai.

 

 

Lasītāji paši var secināt, kāda ir Dabas aizsardzības pārvaldes attieksme pret purva aizsardzību. Tā likumā par Ķemeru nacionālo parku 1. pantā rakstīts: “Ķemeru nacionālais parks (turpmāk — nacionālais parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.”

 


Toties Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Maija Rēna pēc konferences medijiem izsūtītajā relīzē raksta: “Ķemeru Nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību.”

 

 

Likuma teksts “lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus” vairs netiek citēts, jo arī paši DAP darbinieki laikam jau labi apzinās, ka ar viņu atļauju veiktie augstsprieguma tīklu izbūves darbi iznīcinās ārstnieciskos avotus.

 

 

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks gan pauda, ka tikai cilvēka un dabas mijiedarbībā iespējams izveidot un attīstīt nacionālo parku. “Nacionālais parks - tas ir cilvēks kopā ar dabu, cilvēks, kurš novērtē, redz un uzsver dabas lieliskumu,” teica J. Jātnieks. Laikam jau DAP darbinieki Ķemeru purva skaistumu izprot ar milzīgo augstsprieguma tīkla stabu rindu pa vidu. Kā jau esam rakstījuši, tad jaunās augstsprieguma līnijas stabi būs vismaz par aptuveni trešdaļu augstāki. Tas nozīmē, ka jaunie elektrības stabi būs neatņemama parka panorāmas sastāvdaļa, jeb J. Jātnieka vārdiem – tie būs “cilvēka un dabas mijiedarbības” piemineklis.

 

 

“Kā jūra ieskauj Latviju, tā meži ieskauj Ķemeru tīreli un veido kopā brīnišķīgu dabas daļu. Bet dabas daļa kļūt par nacionālo parku var tikai tad, ja ir cilvēku domas un darbi. Un arī šo nacionālo parku veidoja cilvēku doma – atrast, ieraudzīt un novērtēt, cik lieliska ir šī nacionālā parka teritorija un tās daba un cik tā ir svarīga mums cilvēkiem,” bilda J. Jātnieks.

 

 

Konferencē, kas norisinās piektdien, eksperti detalizēti runāja par Ķemeru Nacionālā parka vēsturi, dziednieciskajiem resursiem, ornitoloģiskajiem pētījumiem, biotopu atjaunošanu un apsaimniekošanu, sikspārņu un lielo plēsēju pētījumiem, ekosistēmu pakalpojumiem, ilgtspējīga tūrisma attīstību un citiem tematiem.  Plānotā augstsprieguma trase, kuras būvniecības darbi tūlīt, tūlīt sāksies, bija kā zilonis istabā, kuru visi gan redz, bet vairās pieminēt. AS „Latvenergo” tā arī nav veicis Ietekmes uz vidi novērtējumā prasīto, vismaz gadu ilgo monitoringu, tā vietā uzrādot smieklīgo tā saucamā ģeologa Jāņa Prola vien septiņas lappuses garo „Slēdzienu”, kurā ar dažiem teikumiem noliegta paša Prola doktora disertācija, kas gan iepriekš tapusi ilgstošu pētniecības darbu rezultātā. Taču, kā reiz Jūrmalas domē tās deputātiem vēstīja Prols, „kurš maksā, tas pasūta mūziku”, un šai gadījumā maksā AS „Latvenergo”, tāpēc disertācija acīmredzot vairs nav spēkā.

 

 

Konferencē pats bēdīgi slavenais tā saucamais zinātnieks Jānis Prols savu uzstāšanos beidza ar vārdiem, ka dome rakstot kaudzi papīrus par Ķemeru attīstību, bet sanatorija un kūrortpoliklīnika joprojām neesot atjaunota. Laikam jau pseidozinātnieks pat neizprot, ka pašvaldība nevar iejaukties privātīpašuma būvniecības jautājumos. Toties uz jautājumu, vai viņa disertācija tagad, kad viņš ir publiski vairākkārtīgi atteicies no tajā pieminētās tēzes, ka parka minerālavoti ir ārkārtīgi jūtīgi pret cilvēka veiktām darbībām, arī pārvērtusies par papīru kaudzi bez vērtības, aizkaitināts vien atcirta: “Nejauciet putru ar kāpostiem!”. Iespējams, ka ar to Prols gribēja teikt, ka dabas aizsardzība ir viena lieta, bet ja kādam ar biezu naudas maku vajag un tas labi samaksā, tad gan dabu, gan kūrorta nākotni droši var upurēt.

 

 

Vai šī konference kļūs par parka pēdējās jubilejas pasākumu? Tas ir jautājums uz kuru ir grūti viennozīmīgi atbildēt.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt