Trešdiena,
2018.gada
23.maijs
Komentāri
81692

5 aktuāli jautājumi par gripu


Apskatīt komentārus (0)


17.10.2017

Rudenī mūsu organismu sāk „ iekarot” dažādas vīrusa infekcijas, tai skaitā - gripa. No saaukstēšanās sevi pasargāt ir grūti, taču no gripas izvairīties pat esot iespējams… Par gripu stāsta „Veselības centra 4” ģimenes ārste Karīna Vernere.

 

 

Foto: lyashenko / Freepik 

 

 

Vai tiešām gripa ir tik ļoti postoša slimība?

 

 

Salīdzinoši ar citām infekciju slimībām, gripa atšķiras ar izplatības ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Tā var izraisīt ne tikai nopietnas slimības, bet arī izsaukt cilvēka nāvi un to skaits ar katru gadu pieaug. Un šo nāves gadījumu skaits ar katru gadu Latvijā pieaug. Šīs lipīgās slimības izraisītāji ir A, B un C grupas vīrusi, kas sevī ietver vēl simtiem subgripas vīrusus un tie no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Lai gan uzskatīta par visai triviālu, gripa ir ļoti postoša globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, izsauc atkārtotas infekcijas vienā un tajā pašā cilvēkā. Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.

 

 

Vai no gripas ir iespējams arī izvairīties?

 

 

Visefektīvākais veids, kā izvairīties no gripas, ir vakcinēties pret to pirms vēl gripas epidēmijas sākšanās. Diemžēl neraugoties uz slimības potenciālo bīstamību, kā arī klīniski apstiprināto gripas vakcīnu drošību un efektivitāti, liela daļa sabiedrības vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto gripas vakcīnas tādā apmērā, kā tās varētu un vajadzētu izmatot.

 

 

Protams, atšķirībā no daudzām citām slimībām gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var slimot katru gadu un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna. Pēc vakcinēšanās imunitāte iestājas 2 nedēļu laikā un saglabājas vienu gadu. Optimālākais laiks, kad vakcinēties pret gripu, ir no septembra līdz novembrim. Taču der atcerēties, ka gripas pote pasargās tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem un saaukstēšanās slimībām!

 

 

Ja gripai ir tik daudz serotipu, vai tiešām cilvēks var paļauties uz to, ka pēc vakcinēšanās viņš nesaslims?

 

 

Līdz šim gripas vakcīnas saturēja tikai A un B vīrusu, līdz ar to ne vienmēr bija ļoti efektīvas. Taču no šī gada ir pieejama 4 komponentu gripas vakcīna. Tā sevī ietver daudz vairāk gripas vīrusa serotipus, līdz ar to vakcīnas efektivitāte ir daudz augstāka. 

 

 

Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu vai arī tas notiek neilgi pēc vakcinācijas, kamēr nav izstrādājusies imunitāte pret to. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva). Gadījumi, kad pret gripu potējies pacients nonāktu slimnīcā, ciestu no smagām komplikācijām vai nomirtu, ir reti. Jāatceras, ka jebkura veida vakcinācija paildzina mūsu dzīvi!

 

 

Kādas ir galvenās gripas komplikācijas?

 

 

Līdzīgi kā ar citām infekcijām arī ar gripu cilvēki slimo septiņas dienas. Tomēr, ja pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, tad gripas gadījumā divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas vēl novārdzis, dažkārt saglabājas slikta pašsajūta. Nereti pēc gripas pārslimošanas parādās citas slimības – gan tādas, par kurām slimnieks ir iepriekš zinājis, gan tādas, par kurām nav zinājis. Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu. Bronhīta risks ir salīdzinoši augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma. Pneimonija ir ne tikai nākamā nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis. Šī slimība attīstās vai nu gripas progresijas rezultātā vai arī 4-14 dienas pēc šķietamās izveseļošanās un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī sievietes – grūtnieces un pusaudžus. Gripa var izraisīt arī akūtu muskuļu iekaisumu, miokardītu, perikardītu, centrālās nervu sistēmas traucējumus, kā arī Reja sindromu – retu, bet ļoti nopietnu komplikāciju bērniem, ko izraisa aspirīna vai citu salicilātu lietojums drudža mazināšanai un kas rada garīgus traucējumus (letarģiju, delīriju, lēkmes un komu), kuru rezultātā līdz pat 40% gadījumu iestājas nāve, bet slimību pārcietušajiem saglabājas nopietni neiroloģiski traucējumi. 

 

 


Kad par vakcinēšanos nevajadzētu šaubīties?

 

 

Vakcinēties ieteiktu bērniem, vecāka gadagājuma un novārgušiem cilvēkiem, jo tieši viņiem ir lielākais risks saslimt ar vīrusinfekciju. Arī slimniekiem ar dažādu kaulu un locītavu sistēmas, urīnizvadceļu, sirds- asinsvadu saslimšanām  un gremošanas traucējumiem īpaši jāsaudzē veselība un ieilgušās slimības laicīgi jāārstē, lai tās neveicinātu infekcijas uzliesmojumu. Gripas vakcīna ir pirmā pote, kas nepieciešama smēķētājiem, kā arī cilvēkiem ar bronhu un plaušu saslimšanām.  Tiem, kam paredzētas plānveida medicīniskas manipulācijas, piemēram, operācija, noteikti arī vajadzētu vakcinēties. Pirmkārt, inficēšanās ar gripu varētu izjaukt iecerētās maniulācijas. Otrkārt, slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra. Treškārt, pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts un vairāk uzņēmīgs pret gripas vīrusu.

 




Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt