Otrdiena,
2019.gada
17.septembris
Jūrmalnieki
40400

Rīgā nav tādas zāles kā Dzintaros


Apskatīt komentārus (0)


26.11.2013

Foto autora.

 

Niks Matvejevs ir vārds, kas komentārus neprasa. Jūrmalā mūziķis ir spēlējis gan uz profesionālām skatuvēm, gan saviesīgos pasākumos, par ko Niks arī atklāti stāsta laikrakstam «Jūrmalas Vārds».

 

 

Andris Petrovs

 

 

– Tavs vārds bieži lasāms afišās, kas informē par sarīkojumiem gan Dzintaru, gan Mellužu estrādēs. Kādas ir sajūtas, uzstājoties Jūrmalā? Vai Jūrmalas koncertu apmeklētājs ir citādāks?

 

– Nevaru teikt, ka skatītājs ir citādāks. Mana Jūrmala dalās vietējos un nevietējos. Pašā Jūrmalas «sirdī» cenšos nelīst. Īpaši vasarā. Neba man tur ir nepatīkami, bet man tomēr patīk pabraukt kaut kur tālāk aiz Kauguriem, kur tu esi viens. Ja ne viens, tad cilvēku tur ir ļoti maz. Mēs čīkstam, ka Jūrmala nīkst, bet man šķiet, ka Jūrmala atkal ir sasniegusi padomijas laika apjomu. Labi ir, ka brauc tūristi no Krievijas un no visurienes. Uz Jūrmalu ļoti labprāt braucu ziemā. Īpaši tagad, jo es sapratu, ka man par godu atcēla iebraukšanas maksu ziemas sezonā. Es arī tagad biežāk braukšu – man patīk ziemā pastaigāties pa Jomas ielu, kaut ko apēst, kaut ko padzerties un atcerēties pagātni. Man ir nostalģija, jo ir divi krogi, kuros esmu spēlējis. Abu šo krogu vairs nav. Netālu no viesnīcas «Jūrmala» bija «Miezītis». Tas bija milzīgs nacionāls krogs, bet tagad tur nav nekā. Otrs krogs bija «Jūrmalas Pērle». Tagad tie abi ir nost līdz pamatiem. Man nāk virsū vecuma nostalģija, un tā sajūta nav laba. Atceros «Jūras Pērli». Toreiz tas nelikās nekas īpašs, bet īstenībā tas bija arī pasaules brīnums pēc arhitektūras, jo, kā tā ēka turējās, to zina viens dievs. Tāda mēlīte virs jūras... Tas bija elitārs krogs visos jautājumos, tur es tagad labprāt ietu un sēdētu. Bet tagad tā vairs nav.

 

 

 

– Tu ietu atpūsties vai arī spēlēt mūziku?

 

– Man nav nekas pret spēlēšanu, bet es nezinu, vai es tagad spēlētu. Labāk pašā stūrī pasēdētu virs jūras. Toreiz bija ļoti laba virtuve. Tādās vietās vienmēr ir laba virtuve, un Jūrmala ar to ir slavena. Cenšas visi, bet Jūrmalā tas notiek gadiem ilgi. Arī tajos laikos, staigājot brīvdienās pa Jūrmalu un katru reizi ieejot citā krogā paēst pusdienas, nebija neviena gadījuma, kad būtu slikti. Visur bija baigi labi. Lielas daļas no tiem krogiem vairs nav, piemēram, «Uzbekistāna», «Trīs māsiņas». Bija kafejnīca «Joma» – nezinu, vai vēl ir, bet ēka ir.

 

 

 

– Tolaik bija svēta lieta aiziet Bulduros «Pie Vecā Edgara» un apēst zirņus ar kefīru...

 

– Jā, tas arī. Bet arī stacijās bija labi. Vienu laiku braukāju uz Tukumu, jo «Sīpoli» mēģināja Tukumā. Man, piemēram, lekcijas beidzās, un es braucu kādu vilcienu ātrāk, jo nav ko darīt. Izkāpu, piemēram, Bulduros, kur vienmēr viss bija eleganti – lašu maizītes. Apēd vienu lašmaizīti, paņem izdzer kokakolu mazu piņģerotu. Tas bija baigais kaifs. Jūrmalā bija daudz kas, kā nebija Rīgā, jo padomijas laikos Jūrmala skaitījās ar kaut kādu Vissavienības apgādi. Man ir sanācis Jūrmalā arī dzīvot. Kad spēlēju «Jūras Pērlē», tad īrēju dzīvokli un arī ziemā dzīvoju Dzintaros. Kādus divus gadus tur nomitinājos. Ziemā gāju uz jūru, un tas ir cits kaifs. Ja runājam par publiku, tad varbūt pašā Dzintaru koncertzālē nāk tāda elitāra publika, bet tā ir runga ar diviem galiem, jo viņi ir elitāri gan labajā, gan sliktajā nozīmē. Tur nāk paēduši cilvēki – es esmu atnācis, un tagad tu mani izklaidē. Pag, pag, šo dziesmu tu jau dziedāji pagājušajā reizē... Tāda ir tā attieksme. Tie ir labi situēti cilvēki, kuri ir noguruši no dzīves. Ja es, teiksim, dziedātu, dziedātu un pēkšņi izspļautu uguni, tad viņi teiktu – paskaties, kāds tas Niks ir malacis. Viņi no tevis kaut ko gaida. Krieviem, kuri uz turieni brauc, ir savādāk. Viņi ģīmjus, kas uz turieni brauc, redz televizoros. Humora vakari, kas tur notiek, lielākoties ir dzirdēti, bet viņi vienkārši nāk paskatīties. «Jaunais Vilnis» man ir galīgi neizprotams, bet esmu par to, lai tas būtu. Kā tuvojas tas laiks, tā atkal diskusijas, vai tas ir vajadzīgs. Tā ir baigā divkosība. Skaidrs, ka ir vajadzīgs. Saka, ka tā ir propaganda. Kāda tur propaganda? Gribas dabūt uzreiz visu – lai nav propaganda un lai naudu maksā. Nepadodies propagandai, ja tu to uzskati par propagandu.

 

Pilnu tekstu (1471 vārdus) lasi "Jūrmalas Vārda" 33. numurā.

 

Laikraksta elektroniskā versija pieejama šeit

 

Iegādāties  tuvākajā tirdzniecības vietā Jūrmalā - skatīt sarakstu.

 

 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt