Otrdiena,
2019.gada
12.novembris
Jūrmalnieki
77730

Melu, laupīšanas, posta laiks


Apskatīt komentārus (0)


11.04.2017

Ko par padomju varas represijām un īpašumu nacionalizāciju Jūrmalā stāsta arhīva dokumenti

 

 

Guna Vilnīte

 

 

FOTO NO JŪRMALAS PILSĒTAS MUZEJA ARHĪVA: Ķemeru sanatorijas interjers. Padomju laiks.

 

25. marts - Represēto piemiņas diena mudināja publicēt rakstu par padomju varas okupācijas sākumu un tai sekojošām represijām un nacionalizāciju. Mēs paskatāmies uz šo laiku no mazliet cita skatu punkta - īpašumu nacionalizācija - un, neskatoties uz citēto dokumentu šķietami merkantilo saturu, tie tomēr gana daiļrunīgi un emocionāli vēsta par notikumiem, cilvēkiem un viņu pārdzīvojumiem.

 

 

1940. gadā Latvija zaudēja neatkarību un tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā. Sākās jauns laikmets, kas iezīmējās ne vien ar jaunu - komunistisku - ideoloģiju, domas un vārda nebrīvi, bet arī ar vētrainu kūrorta attīstību, milzīgu imigrantu un atpūtnieku plūsmu, kas tempos un apjomos nelīdzinājās nekam, kas līdz tam redzēts. 

 

 

1940. gada vasara Latvijā, pat tikai šķirstot tā laika laikrakstus, šķiet murgaina. Sākot jau ar prezidenta Kārļa Ulmaņa slaveno „Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās” (Laikraksta "Jaunākās Ziņas", 1. lpp.): „Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību”. Var jau būt, ka tā sākotnēji arī bija, bet jaunā vara īsā laikā naivajiem un neinformētajiem parādīja īsto dabu. 

 

 

24. jūlijā no laikraksta „Brīvā Zeme” bija nozudusi tradicionālā devīze „Par Latviju nacionālu, daiļu, varenu!” un pirmās lappuses materiālā bez ceremonēšanās tiek paziņots, ka vēlēšanās gan iesniegti 17 saraksti, bet formālu iemeslu dēļ noraidīti 16 no tiem, paliekot tikai pirmajam sarakstam – Darba Tautas bloka kandidātiem. Pavisam balsojuši 94,8 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 97,8 procenti nodevuši savas balsis par šo sarakstu. Ievēlēto sastāvs – strādnieki, laukstrādnieki, lauksaimnieki, kalpotāji; 14 sabiedriski darbinieki, 5 karavīri, 11 augstskolu mācībspēki un skolu skolotāji. Par jauno deputātu izglītības līmeni nekas nav sacīts, taču tas bija laiks, kad „inteliģence” bija gandrīz vai lamuvārds un tika burtiski pildīta frāze, ka katra ķēkša var vadīt valsti. Tik un tā jaunievēlētajai Saeimai neviens nedomāja uzticēt būtisku jautājumu izlemšanu, tai vajadzēja tikai paklausīgi pildīt pavēles, jo viss tika izlemts Maskavā. Bija sācies jauns laikmets Latvijas vēsturē.

 

 

Jaunā vara nekavējoties nacionalizēja uzņēmumus un vispār jebkuru privātīpašumu, kas pārsniedza iebrucēju likumos paredzēto. 1989. g. izdotajā grāmatā "Sociālistiskais īpašums un ekonomiskie likumi" lasām: „Plānveidība kā sociālisma ekonomikas kategorija nozīmē apzinātu, saskaņotu saimniekošanu pēc vienota plāna visā tautas saimniecības kompleksā un katrā tās posmā. Atsevišķi sabiedriskās ražošanas posmi ir saistīti savā starpā ne tikai ar sabiedrisko darba dalīšanu un kooperāciju; tos apvieno sabiedriskais īpašums”. Tālāk par to, no kurienes šis "sabiedriskais īpašums" radās Latvijā, un konkrētāk - Jūrmalā. 

 

 

 

Pilnu rakstu lasiet "JV" Nr. 13 (06.04.17.-12.04.17.) numurā. Laikraksta elektronisko versiju var iegādāties šeit.  


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt