Otrdiena,
2019.gada
17.septembris
Jūrmalnieki
39473

Jo augstāks stāvs, jo dižāks rakstnieks


Apskatīt komentārus (0)


24.10.2013

Foto autora.

 

 

Kādreizējās PSRS Literatūras fonda Latvijas nodaļas direktors Jānis Ķuzulis laipni piekrita tikties ar laikrakstu «Jūrmalas Vārds», lai dalītos atmiņās, kas saistās ar Dubultu jaunrades namu.

 

 

Andris Petrovs

 

 

– Kopš beidzis darboties Dubultu Jaunrades nams, ir nomainījušās pāris paaudzes. Pastāstiet, kas tā bija par ēku.

 

– Dubultu Jaunrades nams bija Vissavienības uzņēmums. Ja kāds rakstnieks vai dzejnieks vēlējās dabūt numuru Dubultu Jaunrades namā, viss bija jāsaskaņo ar Maskavu. Latvijas PSR rakstnieki nebija nekādā priviliģētā statusā – mums pienācās vietas uz tādiem pašiem nosacījumiem kā Turkmēnijas PSR vai Azerbaidžānas PSR rakstniekiem. Toreiz pēc šiem numuriņiem bija ļoti liels pieprasījums no visas Padomju Savienības – daudzi vēlējās atpūsties pie jūras, jo valdīja uzskats, ka šeit ir Rietumi. Vasarā namā lielākoties dzīvoja krievi, kas ieradās izklaidēties. Latviešu rakstnieki uz šo Dubultu māju vasarā nerāvās, jo katram jau bija kāda lauku māja vai vasarnīca un tāpēc, cik mums vietas iedeva, ar to arī pietika. Savukārt ziemā, kad daudzi uz Dubultiem nebrauca, latviešu tur bija ļoti daudz. Un viņi brauca tikai ar vienu mērķi – strādāt. Kāpēc cilvēki uz turieni devās? Viens no galvenajiem iemesliem toreiz bija nesakārtotā infrastruktūra – pārtikas piegāde un tā tālāk, bet tur cilvēks vienmēr bija paēdis un siltumā. Jāsaka, ka radošam darbam tur bija ideāli apstākļi.

 

 

– Vai radošajam autoram par ēšanu tur nebija jāmaksā?

 

– Nē. Braukt varēja vienreiz gadā uz vienu mēnesi, un viss bija par brīvu. Ja gribēja dzīvot vairāk, tad bija jāmaksā. Tur, piemēram, ļoti bieži dzīvoja Anatols Imermanis. Viņš izmantoja sev pienākošos mēnesi. Bet viņam tika noformēts radošais komandējums, tad aizdevums, tad vēl kaut kas. Pats viņš maksāja ļoti maz. Daudz tur ir strādājis Andris Kolbergs un daudz sedza arī Literatūras fonds.

 

 

– Vai par Dubultu mājā nodzīvoto mēnesi rakstniekam vai dzejniekam bija jāatskaitās par šajā laikā izdarīto?

 

– Ļoti formāli. Viss bija jāuzraksta uz vienas lappuses. Piemēram – sastādīju jaunāko dzejoļu krājumu, darbu pabeidzu vai – darbu nepabeidzu un pēc pusgada gribētu aizbraukt vēlreiz. Vairāk arī neko nevajadzēja. It kā radošai atskaitei vajadzēja būt, bet mēs to vienu lappusi tā formāli pielikām pie lietas un, «miers un bērziņš»! Neviens jau neko nelasīja, jo dokumentācija bija latviešu valodā, bet visi revidenti bija krievi, kuri brauca no Maskavas un neko nesaprata. Tāpēc nevar teikt, ka pastāvēja kāda barga kontrole.

 

– Varēja taču būt arī tā, ka dzejnieks, piemēram, krājumu jau ir sagatavojis, bet uz Dubultiem brauc vienkārši atpūsties un «zaļi» padzīvot, pēc kā piestāda atskaiti par paveikto, kas patiesībā izdarīts iepriekš...

 

 

Pilnu tekstu (1405 vārdus) lasi "Jūrmalas Vārda" 29. numurā.

 

Laikraksta elektroniskā versija pieejama šeit

 

Iegādāties  tuvākajā tirdzniecības vietā Jūrmalā - skatīt sarakstu.

 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt