Piektdiena,
2017.gada
15.decembris
Jūrmalnieki
81608

Izbaudu sastrēgumus pēc koncertiem


Apskatīt komentārus (0)


11.10.2017

Agnese Miltiņa par ikdienas darbu kultūras jomā, jau paveikto un vēl veicamo

 

 

Guna Vilnīte

 

 

Foto no "JV" arhīva 

 

 

Samērā regulāras jau ir „Jūrmalas Vārda” sarunas ar Domes Kultūras nodaļas vadītāju Agnesi Miltiņu, kurās pārrunājam aktuālos šīs jomas jautājumus – gan tos, kas radušies pašiem redakcijas darbiniekiem, gan no lasītājiem izskanējušos. Sarunu sākām ar atskatu uz iepriekšējās intervijās izskanējušiem jautājumiem, un kā šīs lietas ir vai nav risinājušās.

 


Lūdzu, pastāstiet, kā risinājušās lietas ar mazajiem, saviesīgajiem kultūras pasākumiem, par kuru trūkumu Jūrmalā runājām iepriekšējās intervijās.

 

 

Par pensionāru ballēm – tur viss notiek, tur ir jau iesildīts ceļš. Nauda ir atrasta, balles būs gan Majoros, gan Kauguros. Ar laiku varētu šo pozīciju likt iekšā budžetā. Bet tā ir – jaunās lietas vispirms ir jāpierāda projektu veidā, un, ja tas ir noturīgi, ar atgriezenisko saiti un cilvēkiem patīk, tad tas noteikti ir jādara. Esmu saņēmusi telefona zvanus – cilvēki saka, šādus pasākumus jārīko biežāk un lielākam cilvēku skaitam. Nu telpas ir tik lielas, cik ir, bet biežāk varētu rīkot.

 

 

Arī otrs jaunais pasākumu cikls - džeza klubs Jūrmalas Kultūras centrā ir guvis lielu skatītāju atsaucību. Sākotnēji bija liela neuzticība, JKC ļoti piesardzīgi rēķināja savus ieņēmumus. Pasākums ir pārcēlies no mazās zāles, kur notika pirmie pasākumi, uz lielo. Tas ir tāds foršs projektiņš, kas  uzmanīgi tika iesākts.

 


Kā tiek organizēts darbs ar kultūras projektiem Jūrmalā?

 

 

Kad mani uzaicināja strādāt Valsts Kultūrkapitāla fondā, uz turieni es gāju ļoti priecīga, jo likās – beidzot es vairs nerakstīšu projektus! Taču jau pēc pirmā projektu konkursa man radās diezgan skarba atziņa – projektus rakstīt ir vieglāk.  Pati esmu nākusi no šīs jomas, pazīstu cilvēkus, zinu visas tās problēmas. Tad, kad esi „frontes” otrā pusē, redzi, ka nauda ir tik, cik ir, un visiem iedot nevar. Un tad ir ļoti sāpīgi kādam nogriezt finansējumu, ļoti labi zinot vajadzības. 

 

 

Projektu konkursos visbiežāk ir problēmas ar atskaitēm. Ir grūti kultūras cilvēkam uzrakstīt visus šos finanšu dokumentus. Jūrmalas pilsētas projektos esam iestrādājuši normu, ka var būt arī administratīvie izdevumi līdz 10% no projektu kopējās summas, tad, lai arī neliela, bet tomēr ir iespēja, uz ko mēs aicinām projektu iesniedzējus - piesaistīt profesionālu grāmatvedi, lai pēc tam, pasarg’ Dievs,  nav jāskaita nauda atpakaļ. Tādi gadījumi gan nav bijuši. 

 

 

Mums visiem ir jāsaprot, ka tā nauda, ko Jūrmalas pilsēta dala projektu konkursā, ir mūsu visu nodokļos samaksātā nauda. Un tai ir jābūt caurspīdīgi sadalītai, ar skaidrām tāmēm un bez dubultā finansējuma. Protams, mēs esam priecīgi par tāmēm, kuras mēs saņemam un redzam, ka tur jau ir piesaistīts Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, vai kādi lielāki sponsori, bet vienlīdz tas rada bažas, ka tur var būt arī dubultais finansējums. Tāpēc mēs arī prasām šīs tāmes tik caurspīdīgas, lai mēs gūtu pārliecību par projektu optimālo kopsummu, lai komisija netiktu maldināta par kaut kādām lietām, kas ne tā ir notikušas.

 

 

Projektu konkurss notiek vienreiz gadā, janvārī, un, [ja vēlas saņemt domes finansējumu savam projektam] tev ir jāvar saplānot uz priekšu. Projektu iesniegšanai ir viens datums. Jau īstenotus projektus neviens fonds nefinansē. Ir jāvar saplānot savus darbus gadu un vairāk uz priekšu. 

 

 

Šo jautājumu mēs esam pārrunājuši gan ar citu lielo pilsētu kultūras darbiniekiem, gan pieredzes apmaiņas semināros. Kultūras politikas veidotājiem tas ļoti atvieglo darbu, jo mēs vienreiz gadā visus projektus saliekam, mēs zinām savu plānu – decembrī ir apstiprināts budžets, mēs redzam, kādos datumos plānoti pasākumi, par kuriem iesniegti projekti, un vajadzības gadījumā vēl ir iespējams vienoties ar projektu iesniedzējiem par citiem datumiem. Šogad tāds projekts bija ar Starptautisko glezniecības biennāli „Marina”, kas tapa sadarbībā ar biedrībām, ar fotostudiju „Aspazija” un notika padsmit vietās visā pilsētā. Plānošana nodrošina arī līdzsvarotu darbu visu gadu. 

 

 

Mēs konsultējam projektu iesniedzējus. Visās iedzīvotāju sanāksmēs, kuras mēs organizējam katram projektu konkursam – Kultūras nodaļa šobrīd kūrē trīs projektu konkursus: iedzīvotāju iniciatīva, Profesionālās mākslas pieejamība Jūrmalā un „Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei”, aicinām - atnāciet savlaicīgi, izrunāsim, sakombinēsim, parādīsim. Un mūsu kopējais secinājums ir:  visveiksmīgākie ir tie projekti, kuru veidotāji ir nākuši uz konsultācijām un kuri nebaidās jautāt.  Projektus vērtē komisija, kurā ir gan finansists, gan grāmatvedis, gan audits, gan mārketings, - un es esmu viens kultūras cilvēks, un katrs skatās savu jomu. Mārketings skatās, vai ir pareizā mērķauditorija un informācijas kanāli, vai informācija ir uzrakstīta precīzi. Audits skatās, piemēram, vai ir noslēgts līgums ar biļešu servisu, ja pasākumam paredzēta maksas ieeja. Finanšu nodaļa skatās, vai tāmē nav kļūdas. Visai šai komisijai pretī ir viens projektu iesniedzējs, kurš iespējams, ir bez pieredzes un bez grāmatveža. Savs rūdījums šim kultūras cilvēkam ir vajadzīgs.

 

 

Kā rit muzeju konceptuālā sakārtošana? Iepriekšējās intervijās runājām par darbu izstāžu sagatavošanā un plānošanā, mārketinga jautājumiem... 

 

 

Jūrmalas Pilsētas muzejā strādā divi jauni speciālisti: ir jauns izstāžu kurators un otrs cilvēks ir muzejpedagogs. Muzejpedagogs ir jauna štata vieta, to dome piešķīra pēc garām pārrunām. Par muzejpedagogu es ļoti, ļoti priecājos.

 

 

Mums ir iesāks projekts „Esmu muzeju eksperts” kopā ar Jūrmalas skolām. Uzrunājām skolas, skolotājus, kopīgi izstrādājām projektu 10.-11. klases skolēniem. Ideja ir, ka muzejs ir palīginstruments mācību programmas apgūšanai. Tāpēc mums bija svarīga skolotāju klātbūtne, lai nav tā, muzejs uztaisa tā, kā mēs saprotam, kas skolai ir vajadzīgs, bet skolēni nenāk. Tāpēc tas ir kopdarbs – ar kuriem aktīvāk, ar kuriem mazāk aktīvi, bet gribu uzlielīt Jūrmalas ģimnāziju, Pumpuru vidusskolu, Majoru vidusskolu,  kur bija ļoti labas idejas – vairākkārt tiekoties, šis projekts izkristalizējās. Izveidojām dienasgrāmatu „Esmu muzeju eksperts”. Pilsētas muzeji ir bez maksas, un vienojāmies arī ar Raiņa un Aspazijas vasarnīcu (valsts pakļautības iestāde – redakcijas piezīme), ka tie, kas nāk ar šīm muzeju eksperta grāmatiņām, tiek ielaisti bez maksas. Viņiem katrā muzejā bija cits uzdevums, kurā priekšmetā, to skolas varēja izvēlēties. Piemēram, Jūrmalas pilsētas muzejā notika angļu valoda,  jo pamatekspozīcijas daļa „Bērns kūrortā” ir arī angļu valodā - tā ir domāta arī tūristiem. Tas ir ļoti interesanti, ja vienlaikus ar valodas apguvi tu apgūsti arī savas pilsētas vēsturi. Šis projekts ir ļoti ciešā sazobē ar šobrīd veikto izglītības reformu par kompetenču saturu izglītībā. Jauniešiem arī patika - ar viņiem aprunājos noslēgumā, kas notika Dubultu stacijā.  

 

 

Aspazijas mājā bija literatūras stunda, jauniešiem bija jāuztaisa prezentācija par Aspaziju, - par dzeju, par viņas tērpiem, vai vēl par kaut ko. Bija interesanti, kad meitenes bija mēģinājušas iejusties Aspazijas tēlā: blakus Aspazijas fotogrāfijai tapa pašportrets Aspazijas laika tērpā, notika dzejas lasījumi. Šādā veidā jaunieši  iejūtas tajā gadsimtā, viņi iedomājas, kā tas ir - būt Raiņa, dzejnieka sievai. Uz lugām, uz dzeju tad paskatās citādi. Tāds ļoti brīvs formāts. 

 

 

Tikko nāku no muzeja, dabūju apstiprinājumu, ka pirmdien atvedīs jaunās, uzlabotās muzeju ekspertu dienasgrāmatas. Tagad būs cikls 5.-7. klasēm. Ideja radās ēnu dienā, aprunājoties ar tiem bērniem, kas  mūs ēnoja: „Kur jūs esat bijuši ekskursijās? - Rīgā - Dabas muzejs, Vēstures muzejs... - Bet Jūrmalā? - Nu Jūrmalā ne. - Kāpēc ne? - Nezinu, uz Rīgu gribas.” Varbūt sākam ar savu pilsētu? Skolotājam ir jāvar būt klāt. Kopsavilkums un gala vērtējums ir ļoti pozitīvs šim pasākumam. Bērni ierauga,  ka muzejs var būt noderīgs – interesantā veidā vari apgūt kaut ko, kas skolā varbūt ir garlaicīgi un grūti uztverams, un paralēli ierauga, kas vispār muzejā notiek. Muzejs – tā ir dzīva vērtība, kas mainās, un, katrreiz nākot ar citu uzdevumu, ieraugi kaut ko jaunu.

 

 

Ir vēl viens ļoti jauks projekts, ko jaunā muzejpedagoģe Diāna Jaunzeme ļoti veiksmīgi ir pārņēmusi un ļoti atbildīgi: „Bērns kūrortā”, kur ar interaktīvām spēlēm, atmiņu stāstiem tiek apdzīvota muzeja ekspozīcijas telpa. Smilšu pilis var būvēt arī tad, kad ārā līst lietus.

 

 

Ar jauno izstāžu kuratoru kopīgi izplānojām un īstenojām tādu lietu, ka muzejs reizi gadā izsludina konkursu, - tā dara visi sevi cienošie lielie muzeji – kur ir jāiesniedz pieteikums, redzējums savai izstādei, un tad ir komisija, arī no ārpuses, ar mākslas ekspertiem, zinātniekiem un muzeju cilvēkiem, kas skatās un analizē šo vizuālo prezentāciju, vērtē, kurā telpā tas derētu, kādos laika posmos. Protams, cilvēks arī savā pieteikumā ir minējis kaut kādu laiku, kad viņš to gribētu redzēt. Šeit atkal ir iespēja redzēt muzeja darbību visā gada garumā, un var sakombinēt to puzli interesantu ar domu – ja man pirmajā stāvā ir keramika, tad otrajā grafika, vai arī taisām visā muzejā glezniecību ar vērtēšanu un interaktīvu pieeju. Priecājos, ka šī sistēma ir sakārtota.

 

 

Mums ir īpaša pretimnākšana Jūrmalas Mākslinieku biedrībai, kas ir viena no vecākajām un apjomīgākajām mākslinieku biedrībām Latvijā.  Viņiem ir savs laiks iezīmēts ar gadskārtējo izstādi, plānojam, kā vēl varētu attīstīt šo sadarbību, palīdzēt arī ar projektiem, jo šogad izjuka plenēra izstāde, - tai bija piešķirts finansējums, bet aiz organizatoriskām nesaprašanām nebija savlaicīgi rezervētas telpas. Visi kopā mācāmies un domājam, kā pilsētu padarīt skaistāku.

 

 

Jau agrāk tika runāts par to, ka ar vienu pētnieci Ingu Sarmu Jūrmalas muzeju apvienībā ir par maz, lai varētu kvalitatīvi sagatavot izstādes. Praksē jau tas ir pierādījies, piemēram, Aspazijas mājā.

 

 

Jā, nu Ārijai Vanagai nevajadzētu nodarboties ar administratīviem jautājumiem. Tur vajadzētu būt vēl vienai štata vietai,  vēl vienam cilvēkam, piemēram, direktora vietniekam administratīvajos jautājumos. Jūrmalas Pilsētas muzejs arī prasīja muzejpedagoga štata vietu, un to arī saņēma. Cilvēkam amata aprakstā tiek ierakstīti viņa pienākumi, un tad jau no muzeja direktora ir atkarīgs, kā viņš šos darbus deleģē.

 

 

Kā rit darbs pie jaunajiem kultūras infrastruktūras objektiem? 

 

 

Kopā vienā projektā iet Mellužu estrāde un Ķemeru ūdenstornis. Esam dabūjuši līdzfinansējumu no Kultūras ministrijas, no vienas finanšu programmas. Pieteikums ir Jūrmalai kopā ar Rojas, Engures un Mērsraga pašvaldībām, kur katrai no tām ir kāda aktivitāte.  Notiks gan  Ķemeru ūdenstorņa renovācija, restaurācija, gan Mellužu estrādes. Ķemeru ūdenstornis būs Jūrmalas Pilsētas muzeja filiāle, un tur būs gan patstāvīgā, gan mainīgā ekspozīcija. Pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas centrs. 2018. gadā notiks autostāvvietas izbūve pie Ķemeru ūdenstorņa, pati ūdenstorņa pārbūve notiks 2019.-2020. gados, šobrīd notiek būvniecības projekta izstrāde. Tiks savilkti visi inženiertehniskie tīkli. Saprotams, ka cilvēkiem gribas, lai tas ir ātrāk, bet labāk ir izplānot un izdarīt visu vienreiz un kārtīgi, nevis pēc tam laužam tikko uzlieto asfaltu... 

 

 

2018. gadā paredzēta skvēra „Tautu deja” atjaunošana. No 2018. gada beigām līdz 2020. gada sākumam notiks Ķemeru parka pārbūve. Ķemeros būs dabas izglītības centrs ar Eiropas līdzfinansējumu. Plānota sadarbība ar Latvijas skolām, tur būs mācību klases fizikai, ķīmijai, dabaszinībām, varbūt arī svešvalodām.

 

 

Par Mellužu estrādi ir noslēgts būvdarbu līgums, un šobrīd norit administratīvais darbs, lai saņemtu Eiropas naudas. Mellužu estrāde savukārt būs Kultūras centra filiāle.

 

 

Par Brīvdabas muzeju. Ir apstiprināts projekts, un 2018. gadā sāks izbūvēt autostāvvietas un elektrotīklus. Īsti nevar atrisināt šo problēmu, jo tur nav vietas, bet būs papildus vietas dažām automašīnām.

 

 

Kauguru jaunrades parks un jauniešu māja ir „degošs” projekts, jo Kauguru kultūras nams ir aizpildīts līdz pēdējai vīlītei. Notiek būvprojekta izstrādes iepirkums, kurš noslēgsies 22. septembrī, un tad, ja neviens neko neapstrīdēs, varēsim slēgt līgumu. Projektēšana ritēs 9-10 mēnešus, būvdarbus plānots uzsākt 2019. gadā.

 

 

No šī visa jau var redzēt, cik tālu ir jāplāno... Man lielākoties ir administratīvs darbs. 

 

 

Gandarījums ir tad, kad redzi projektiem rezultātu. Ļoti skaists projekts bija šovasar Dzintaru pludmalē – Jūrmalas leģendas. Labi, ja festivālā „Kremerata Baltica” pensionārs var nopirkt biļeti par trīs eiro. Man patīk izbaudīt sastrēgumus pēc vasaras koncertiem! Veiksmīga ir sadarbība ar Dubultu stacijas izstāžu zāles kuratori Ingu Šteimani. Pēc skulptūras „Puisēns ar zivi” izstādīšanas izvērsušās diskusijas par to, ka vajadzīgi vairāki šādi vides objekti, kas radīti ar mazliet lielāku Jūrmalas specifiku, pie kā cilvēki varētu fotografēties.

 

 

Kas notika ar izstādi Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē? Pēdējā laikā tā pazudusi no kultūras notikumu kalendāra.

 

 

Šobrīd notiek šīs izstādes pārprojektēšana. Koncertzāle ir nolēmusi, ka viņiem vajag šo izstādi, bet tai vietā, kur tā atradās, tā aizsprostoja skatītāju plūsmu no Mazās zāles. Izstādei būs mazliet cits formāts augšā, Ziemeļu galerijā. Ir plānots šo izstādi atvērt īsi pirms Ziemassvētkiem.

 

 

Paldies par sarunu!


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt