Otrdiena,
2019.gada
17.septembris
Jūrmalnieki
43870

Dzintaru koncertzālē – bez smokinga


Apskatīt komentārus (0)


30.03.2014

Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.  Foto K. Garda, no "Latvijas Koncertu" arhīva



Koncertzāles jaunais direktors Guntars Ķirsis par ikdienas darbu un nākotnes vīzijām

 

 

 

Guna Vilnīte

 

Dzintaru koncertzāle vasarās ir Jūrmalas kultūras un saviesīgās dzīves centrs. Par tās direktoru pirms dažiem mēnešiem kļuva Guntars Ķirsis. Ņemot vērā koncertzāles nozīmi, nekavējāmies lūgt interviju, lai iepazīstinātu ar viņu arī lasītājus.

 

 

Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi!

 

Man būtu neispējami kaut ko par sevi piedomāt klāt vai noslēpt, jo viss, ko es daru, ir redzams kā uz delnas. Ir vairākas jomas, kurās esmu darbojies, viena no tām – Dziesmu svētku kustība, kurā esmu darbojies 20 gadus. Vadīju vairākus korus, tai skaitā slaveno vīru kori „Tēvzeme”, agrāk Daumanta Gaiļa un Ivara Bērziņa vadīto Valmieras skolotāju kori, kas tagad saucas koris „Valmiera”, esmu bijis Valmieras rajona virsdiriģents, XXIII Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents, - tā būtu viena joma.

 

Otra joma, kas saistās ar profesionālo mākslu un profesionālās mākslas menedžmentu, - vadīju mūzikas nodaļu E. Melngaiļa Tautas mākslas centrā, kad tika sagatavoti XX Vispārējie dziesmu svētki, mana atbildība bija darbs ar virsdiriģentiem, Dziesmu svētku skašu organizēšana, tad 13 gadus biju Latvijas Radio kora direktors, un kopš 2005. gada vadu koncertorganizāciju „Latvijas Koncerti”. Zīmoli, kas ir LK paspārnē, manuprāt, ir diezgan zināmi, mūsu rezidējošie kolektīvi ir Latvijas Radio koris un kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, mūsu apsaimniekošanā ir Spīķeru koncertzāle. Šobrīd sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Radio atjaunojam Latvijas Radio bigbendu. Mūsu rīkotie festivāli „Vīnes klasika”, „Saksofonija”, Senās mūzikas festivāls Rīgā, Rundālē, Rudens kamermūzikas festivāls, tagad jau četrus gadus arī Rīgas festivāls, arī Eiropas Ziemassvētki, - tie ir galvenie zīmoli. Esam veidojuši kultūras programmu Šanhajā Expo izstādes ietvaros, jau divus gadus veidojam Ministru kabineta apbalvojumu ceremonijas, trīs gadus sadarbībā ar Prezidenta kanceleju veidojam svētku programmu 18. novembrī, un jau septīto gadu veidojam Lielās mūzikas balvas apbalvošanas ceremoniju, nerunājot nemaz par citiem, kopskaitā ap 350 koncertiem gan Rīgā, gan citviet latvijā.

 

Esmu ieguvis profesionālo maģistra grādu mākslās, esmu apguvis gan projektu vadības iemaņas, gan arī finanšu vadību, arī absolvējis Biznesa klasi Komercizglītības centrā, esmu bijis jaunās mūzikas festivāla „Arēna” direktors, šobrīd arī Rīgas festivāla mākslinieciskais vadītājs, esmu darbojies kā padomes loceklis Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Latvijas Mūzikas informācijas centra valdē, un droši vien varētu vēl kaut ko uzskaitīt. Ir arī ārvalstu koncertturneju organizēšana un darbība starptautiskās organizācijās.

 

Ar Dzintaru koncertzāli pirmās atmiņas man saistās ar laiku , kad biju E.Dārziņa mūzikas skolas skolnieks. Tās ir ļoti dzīvas, es tās jūtu ar dažādām maņām, ar priežu smaržu, ar jūras šalkoņu, ar sajūsmu, kas cilvēkos bija, vilcienā pēc izciliem koncertiem braucot atpakaļ uz Rīgu. Tādēļ vēlāk, jau rīkojot šeit simfoniskās mūzikas koncertus, es to darīju ar prieku un milzīgu atbildības sajūtu. Man ir bijusi iespēja iegūt arī priekšstatu par šo “citu” Dzintaru koncertzāles dimensiju... Divus gadus esmu bijis „Jaunā viļņa” atlases žūrijā, kura izvēlējās Latvijas māksliniekus, un, tā kā mans dēls piedalījās konkursā, man bija iespēja nedēļu diezgan tuvu vērot, kā tas viss notiek .

 

 

Daudzi cilvēki saista lielas cerības ar topošo ziemas koncertzāli. Kāda ir Jūsu vīzija?

 

Tas nenotiek vienā mirklī, tas ir ilgstošs darbs. Neminēju, ka man ir pieredze, izstrādājot Rēzeknes koncertzāles tehniski ekonomisko pamatojumu – telpu programmu, skatītāju plūsmas, pirktspējas novērtējums ilgtermiņā. Kad citviet pasaulē gatavojas atklāt šādas sabiedriskas būves ar ļoti augstiem mērķiem, pie to sagatavošanas ieviešanai tiek strādāts ļoti ilgi iepriekš. Sabiedrībai tiek skaidrots, kādi būs ieguvumi un pasākumu programma tiek rūpīgi veidota un tai šobrīd jau vajadzētu būt gatavai līdz pat 2015. gada beigām, taču realitāte ir tāda, ka šīs programmas nav... Bet ir pienācis laiks, kad cilvēkiem ir jāsaka konkrētāk, kas tur būs. Pie tā mēs šobrīd strādājam.

 

Protams, būtu bijis vieglāk, ja šo darbu būtu varējis uzsākt agrāk, bet pirms trim mēnešiem man pat sapņos nerādījās, ka dzīve varētu tā pavērsties. Un ir labi. Šobrīd gatavojam programmu un vēl varam ieviest zināmas izmaiņas arī projektā. Pie tā ļoti intesīvi strādājam sadarbībā gan ar domi, gan būvniekiem, gan ar arhitektiem, tā, lai renovētā zāle būtu maksimāli funkcionāla. Ir svarīgi nodrošināt, lai tā varētu kļūt par pilsētas – un ne tikai pilsētas – sabiedrisko un profesionālās mākslas centru. Mums jānodrošina, lai apmeklētāji, kuru estētisko prasību apmierināšanai šī zāle ir būvēta un tagad tiek rekonstruēta, šeit varētu baudīt mākslu visdažādākajās tās izpausmēs.Lai māksliniekiem būtu komfortabli darba apstākļi un lai nebūtu tā, ka katrs, kurš vēlas telpas īrēt un kuram vajag skaņu aparatūru, brauktu ar savām aparatūras kastēm, apdauzītu durvis, stieptu vadus, un tā tālāk. Mēs cenšamies nodrošināt visas komunikāciju sistēmas, lai zāle būtu izmantojama konferencēm, sanāksmēm, multimediāliem projektiem, tai pat laikā nodrošinot iespēju baudīt atskaņojumu izcilā akustikā bez skaņu pastiprinošām iekārtām. Vārdu sakot, lai pakalpojumu klāsts, ko piedāvāsim šajā zālē, būtu iespējami plašāks.

 

Jāņem vērā arī tas, ka nopietni mūziķi plāno savu laiku krietni - apmēram divus gadus -uz priekšu. Plānots ēku nodot ekspluatācijā līdz gada beigām, tas nozīmē, ka darbu varēsim sākt janvārī, februārī. Par programmu tiek domāts, tā tiek veidota, jau tiek runāts ar konkrētiem mūziķiem.

 

Būtiskā atšķirība starp to, kā zāle ir strādājusi līdz šim un kā tā strādās turpmāk, - zāles vadība līdz šim nav pozicionējusies kā ideju radītāja un īstenotāja. Neanalizēšu, vai tas bija labi vai slikti, bet šis posms ir beidzies, un turpmāk Dzintaru koncertzāles komanda ļoti daudz uzmanības pievērsīs tieši satura radīšanai.

 

Apskatot šīs vasaras pasākumu plānu, redzam, ka koncertzāle pati plāno veidot tikai vienu pasākumu – Baleta zvaigžņu festivālu. Tā varbūt bija vienkāršāk, varbūt nebija resursu. Zāle vairāk darbojusies pēc t.s. garāžas principa – cilvēks piezvanīja, aizrunāja datumu, iemaksāja naudiņu, mēs izsniedzām atslēgu, un viss notika. Tāpēc arī visas sezonas programma ir raiba kā dzeņa vēders. Protams, ir sava specifika, ko nosaka Jūrmalas kā tūrisma pilsētas statuss, bet tieši tāpēc arī Mazā zāle, kura darbosies visu gadu, mums paver iespējas veidot tiešām profesionāli augstvērtīgu, mākslinieciski saturīgu programmu. Protams, būs iespējas iznomāt telpas sadarbības partneriem. Taču pamatā plānojam veidot programmu ar koncertzāles resursiem, piesaistot speciālistus, kādi būs nepieciešami.

 

 

Vai šogad būs „Jaunais vilnis”? Kāda ir jūsu attieksme?

 

Šis jautājums ir jāuzdod pilnīgi citiem cilvēkiem. Pirmkārt, šī pasākuma rīkotājs nav Dzintaru koncertzāle, bet gan cita  Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura atbild par šī pasākuma saturu un norisi. Otrkārt, es labi apzinos, ka daudzos jautājumos politiķi cenšas noskaidrot sabiedrības viedokli, lai uz tā fona pieņemtu kaut kādus lēmumus. Gribu pateikt, ka šis nav tas gadījums. Mums ir kompetentas iestādes – Saeima, Ministru kabinets, Prezidents un Drošības policija. Tas ir jautājums viņiem. Jautājums, ar kādu sadarboties vai nē, šobrīd jārisina pilnīgi citā līmenī. Ja ir pamats drošības apsvērumu dēļ nesadarboties, tad pieņemiet savus lēmumus. Mēs pieņemsim savus, kas ir mūsu kompetencē - likuma un valdības lēmumu ietvaros.

 

Apzinoties „Jaunā viļņa” nozīmību gan Jūrmalas darba devējiem, gan darba ņēmējiem, nevarēju jums to nejautāt, jo spiediens, kas šobrīd tiek izdarīts uz Jūrmalu, ir visai spēcīgs.

 

Ja būtu nosacījums, ka piemēram, no Francijas nedrīkst iebraukt kāda persona, vai mums, kas Jūrmalā strādā un dzīvo, vajadzētu par to rūpēties?  Ir jāņem vērā ļoti daudzi apstākļi, un atbildīgajām institūcijām nevajadzētu izlikties, ka tas uz viņiem neattiecas. Daži „gudrie” mums pamāca, ko „jums tur Jūrmalā” vajadzētu vai nevajadzētu darīt, kā un kādu pilsonisko attieksmi mums vajadzētu demosntrēt. Izdariet taču savu darbu! Mēs zināsim, kā darīt savu.

 

Gan Jūrmalas, gan visas Latvijas ekonomikai ir svarīgi tas, ka tūristi šeit brauc. Tas ir fakts. Ja rodas draudi valsts drošībai, un tie ir saistīti ar to, no kurienes tūristi brauc, tad tas tiek regulēts citādi. Es nezinu citu veidu, kā to var ietekmēt.

 

Pilnīgi distancējoties no jebkādas ģeogrāfiskas attieksmes, esmu pārliecināts, ka būt atkarīgiem tikai no viena tūrisma plūsmas avota ir riskanti. Olas nedrīkst turēt vienā groziņā... Taču vienīgais, ko reāli varam darīt, lai samazinātu šos riskus, ir piedāvāt kaut ko tādu, kas tikpat efektīvi piesaistītu tūristus vēl arī no citiem reģioniem. Tas, lūk, ir izaicinājums!

 

 

Kāda būs vasara koncertzālē? Vai paredzēti arī plaši masu pasākumi, ar bezmaksas ieeju?

 

 

Pilnu tekstu (2010 vārdus) lasi "Jūrmalas Vārda" 12. (49.) numurā.

 

Laikraksta elektroniskā versija pieejama šeit

 

Iegādāties  tuvākajā tirdzniecības vietā Jūrmalā - skatīt sarakstu.

 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt