Ceturtdiena,
2019.gada
22.augusts
Jaunā
Jūrmala
67704

Lai piedzīvojums turpinās


Apskatīt komentārus (0)


22.07.2016

 Foto: Skats no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātra studijas izrādes "Romeo un Džuljeta". No privāta arhīva

 

Daces Umbraško vadītā ģimnāzijas jauniešu teātra studija atraisa un iedvesmo, palīdz atrast savu aicinājumu
 

Guna Vilnīte

Skolu brīvlaikā, kad daļai skolēnu jāizšķiras, kur mācīties tālāk, „Jūrmalas Vārds" aicināja uz sarunu Daci Umbraško (foto pa kreisi). Dace ir Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātra studijas vadītāja, Kauguru kultūras nama radošo kolektīvu koordinatore un režisore jauniešu teātra studijā „Eksperiments” , Jūrmalas teātra aktrise...

Varbūt varētu turpināt vēl, bet šoreiz runājām par teātri. Konkrēti - skolas teātri un to, kādu iespaidu tas atstāj uz tālāko profesijas izvēli.

 

Dace: Tu dari to, kas tev patīk, bet ….rutīna kaut kādā mirklī iestājas. Un, tad kad tu dari par daudz., tad laikam vairs nav laika novērtēt. Kad lasi intervijas ar jau kādiem viedajiem, tad saproti, ka noteikti kaut kādā brīdi ieslēdzas spēja atslēgties no tās savas zināšanas, profesijas. Kamēr tu kaut ko sasniedz, kamēr tev sevi ir jāapliecina, tikmēr droši vien pārējos uzskati kā konkurentus, tu viņus vērtē un analizē. Tad, kad tu savu esi sasniedzis, tad varbūt vari arī baudīt un priecāties.

 

Ir bijis tā, ka ir kaut kādas izrādes, kuras vienkārši skaties un baudi, un aizmirsties, tāpēc ka tā acīmredzot vai nu saslēdzas ar tevi, vai nu tas ir tas augstais līmenis,  kas tevi paņem, un tur, kur tā nav, sāc analizēt un pētīt, un tā tālāk.

 

Mākslai droši vien būtu jābūt tā, ka tā tevi pārņem, iekustina tavas emocionālās stīgas.

 

Kas tas ir, kas paņem?

 

Teātrī droši vien tas ir patiesīgums. Man mūžā kaut kādas TOPa izrādes, kas ir iespiedušās atmiņā, ir Jaunajā Rīgas teātrī „Mans nabaga Marats”, kur spēlēja Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Andris Keišs. Tagad es domāju, ka ir redzētas tūkstošiem izrādes, bet šīs es atceros. Tad bija Maskavas jaunā teātra izrāde “Melnais mūks”, režisors Kama Ginkas, festivāla “Baltiskij Dom” programmā, atmiņā palicis aktieris – viņš tur ir, ir tas saslēgums ar Dievu, ir dvēsele. Ne viņam tur ir horeogrāfija, ne kādi dižie kostīmi un scenogrāfija. Viņš vienkārši stāv un runā, bet viņš tik super to dara, ka nevari atraut acis.No amatieru teātru izrādēm spilgti palikusi atmiņā Imanta Jaunzema izrāde, ko viņš vēl kā Ventspils teātra režisors iestudēja un piedalījās Starptautiskajā amatieru teātru festivālā “Skatuve Jūrmalā”,  E. Jonesko “Krēsli”. 

 

Ir bijis arī tā, ka aizeju uz kulta izrādi un cīnos ar miegu. Varbūt sēdēju pietiekami tālu, un tā bija kamerizrāde... Atmosfēra gan tur bija. Man ir kritērijs: ja man pēc beigām negribas uzreiz lekt kājās un aplaudēt, kamēr tas emociju vilnis nav nosēdies, tad tā ir laba izrāde.

 

Visu tekstu lasiet "Jūrmalas Vārda"  27. numurā. Laikraksta elektronisko versiju PDF formātā  var iegādāties šeit.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt