,
2019

Vai „Latvijas valdību” Briselē interesē Latvijas ekonomika?


Apskatīt komentārus (0)


22.03.2012

Imants Burvis, LR pilsonis

Ejot uz referendumu par pievienošanos ES, katram Latvijas pilsonim bija divi mērķi – Latvijas drošība un Latvijas dzīves pietuvināšana ES valstu standartiem. Turklāt, runājot par drošību, vērā tika ņemts tikai ārējās drošības jautājums attiecībā uz Krieviju, pilnīgi aizmirstot drošības iekšējos aspektus. Domājot par dzīves standartiem – ražošanas, darba drošības, sociālās, veselības, izglītības u. c. sfērām – tika pieņemts, ka visā pasaulē, izņemot PSRS, šie standarti ir augstāki. Un, pamatojoties uz pašmāju „politiķu” solījumiem, tika gaidīta ES palīdzība šo standartu sasniegšanā.

Pēc referenduma izrādījās, ka gaidīt palīdzību tā īsti nav vērts, jo Rietumiem šeit, Latvijā, izdevīga ir tikai ražošanas likvidēšana. Arī attieksme pret jaunajām ES valstīm ir tālu no vienlīdzīgas. To, protams, sekmēja pašmāju politiķu sulainiskā iztapība attiecībās ar Rietumiem.

Bez apspriešanas Latvijas sabiedrībā kontroli pār Latvijas budžetu nodevām ES „lielajām” valstīm. Atzinām savu lēņa atkarību no tām? Atzinām, ka Latvijā nav cilvēku, kuri varētu vadīt Latvijas valsti latviešu tautas labumam, jo šajā piedāvājumā nav pat iluzoras Latvijas ietekmes iespēju uz Eiropas budžetu, vienoto Eiropas izglītības sistēmu, vienotiem sociāliem standartiem vai vienotu drošību. Ir tikai ārēja kontrole pār mūsu iekšējo budžetu.

Šī valsts neatkarības likvidēšana norisinās laikā, kad notiek skaļa tarkšķēšana par visai samākslotām problēmām, kuras uzputo politisko tukšziedu simbioze – Dzintars/Parādnieks + Lindermanis/Osipovs. Vienas politikas konsekventi īstenotāji, jo tikai tā – simbiozē – viņi var izdzīvot. Uz tautas iznīcināšanas rēķina.

„Stājoties eirozonā, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro spēles noteikumus” saka V. Dombrovskis. Žēl, ka viņam nav izpratnes par to, ka citas valstis spēlē savu spēli – savam, ne Latvijas labumam. Un spēles noteikumus diktēs un mainīs tā, kā vajag viņām, nevis mums.

Labs piemērs no pašmāju pieredzes. Kad no Latvijas iedzīvotājiem vajadzēja izspiest miljardu investīcijām Lietuvas tautsaimniecības attīstībai un „Latvenergo” peļņai, spēles noteikumi prasīja klāstīt tautai pasaku par lēto elektrību, kuru it kā saņems Latvijas nodokļu maksātāji. Tagad, kad lēmums pieņemts, spēles noteikumu maiņa jau notikusi un ikgadējā Latvijas enerģētiķu konferencē visai atklāti tika pateikts, ka elektrības cenas tikai celsies.

Vai tiešām V. Dombrovskis pats tic tam, ka eirozonas spēles noteikumi tiks saglabāti nemainīgi pat gadījumos, kad tos mainīt būs izdevīgi tiem, kuri šos noteikumus diktē?

Cits piemērs. Šajās dienās Latvijas sociālajos portālos parādījās ziņa, ka, atbalstot ES ārpolitikas centienus batjkas Lukašenko audzināšanā, Latvija zaudēs pāri par 468 000 miljonu latu. Domāju, ka, izvērtējot šos zaudējumus, analītiķi ir bijuši visai piesardzīgi, jo nav pat mēģinājuši aprēķināt Latvijas tranzītbiznesa zaudējumus ilgtermiņā. Jau Krievu salas projekta nobremzēšana radīs zaudējumus Rīgas ostai (un valstij!), ogļu kravu plūsmām aizejot uz Murmansku. Aizies kravu plūsmas apmēram 14–20 miljonu tonnu apjomā. Ņemot vērā, ka, kravu plūsmām aizejot, jāparedz ilglaicīga inerce, zaudējumi būs krietni lielāki. Tagad, atbalstot Latvijas ekonomikai kaitīgo Lukašenko pāraudzināšanas politiku, Latvija uz daudziem gadiem zaudēs aptuveni 2,5–3,5 miljonu tonnu kravu plūsmu.

Protams, ES šīs kravas saņems, tikai caur citām, nevis Latvijas ostām, jo šīs kravas ir nozīmīgas ES valstu, ne tikai Baltkrievijas ekonomikai.

Kāds varētu teikt, ka te atkal kopā samesti nesaistīti fakti. Tiem vienojošais  –  Briseles valdības Rīgas filiāles attieksme pret Latvijas ekonomiku.

Pašlaik Latvijas tā saucamie politiķi spēlē daudz „svarīgākas” spēlītes:  jāpatracina savi pilsoņi ar valodas kariem, jāpaņirgājas par leģionāriem. Un mūžīgā konsolidācija... Latvijas ekonomika nav svarīga ne „Latvijas valdībai” Briselē, ne vietējam pārvaldes aparātam Rīgā. Rīgā sēdošajiem pārvaldniekiem sava maka vārdā ir svarīgi iztapt Briseles ārpolitikas noteicējiem. Vai tas būs pietiekami, lai ar Latvijas finansēm piedalītos Grieķijas un Spānijas budžetu problēmu risināšanā, kas nepieciešams ES eirozonas lāpīšanai?


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt