,
2019

Pilsētas teritoriālais plānojums Jūrmalas attīstības kontekstā


Apskatīt komentārus (0)


26.06.2012

Patīk vai nepatīk, bet ir jāatzīst, ka Jūrmalas pilsētas attīstība, kā stratēģisku mērķi izvirzot tikai „Jūrmala - kurorta pilsēta” lielā mērā ir izgāzusies. Šāds šaurs uzdevums Jūrmalas pilsētai ir izrādījies izdevīgs visām kaimiņpašvaldībām, jo mazināja savstarpējo konkurenci. Un rezultāts... Esam tālāk no mērķa, nekā vienmēr visā vainīgajos padomju laikos. Pilsēta sen attīstās tikai kā kaimiņpilsētas guļamrajons, ar visām no tā izrietošajām sekām. Pilsētas budžeta lielākā ienākumu daļa ir uz pašu iedzīvotāju pleciem – NĪN un IIN. Kādreiz būtu jāsāk saprast arī to, ka pilsēta bez savas nodarbes, bez savām darba vietām attīstīties vienkārši nevarēs.
Tā kā mana darba prakses un profesionālā izglītības lielākā daļa ir bijusi saistīta ar kuģošanu, ostas darbu organizēšanu, kuģu ceļu padziļināšanu un uzmērījumu veikšanu un organizēšanu, man interesi izraisa vienīgā Baltijas jūras krastā nemaz neizmantotā osta, ar ļoti lielu potenciālu. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas brīža Lielupes osta un Slokas dzelzceļa mezgls praktiski ir atstāti novārtā un nav atraduši vietu pilsētas attīstības plānotāju skatījumos uz pilsētas attīstību. Šāds stāvoklis ostai un dzelzceļa mezglam dod iespēju kādu laiku veģetēt un pamazām iznīkt. Ar ostu tas praktiski jau notiek, jo vairāki ārzemju jahtu uz sēkļu uzsēšanās gadījumi Lielupes ostas ieejā nopietni liek Latvijas Jūras Administrācijai izskatīt nepieciešamību izņemt no jūras kartēm ziņas par iespējām ieiet šajā ostā. Šādi noņemot no uzraugošā dienesta starptautisko atbildību par kuģošanas drošību Lielupes akvatorijā.
Apstiprināšanai iesniegtais pilsētas teritoriālais plānojums paredz iespēju ostas attīstībai.
Ostas darbam nepieciešams :
-    kopējā hidrotehnisko būvju izveidošana un uzturēšana;
-    navigācijas iekārtu uzturēšana;
-    kartēs norādīto dziļumu uzturēšana;
-    kapteiņdienesta uzturēšana.
No pilsētas izdevumu viedokļa tā nav liela nauda. Pirms gadiem sešiem viens no bieži maināmajiem pilsētas mēriem sāka izrādīt interesi par ostas attīstību, bet... ilgi neaizturējās amatā, un nākošajiem šādas intereses nav vēl parādījušās. Pirms dažiem gadiem publikācijas presē darīja zināmu par jahtu uzsēšanos uz sēkļiem, tāpēc lielu izbrīnu izsauca informācija par kuģa ceļu 30 metru platumā ar 4 metru dziļumiem. Tāda kuģu ceļa sagatavošanas nepieciešamībai nosaukt kā iztērētu 500 000 Ls, tas būtu visai pieticīgi. Bet... runājot ar vietējiem iedzīvotājiem abpus Lielupes iztekas (ostas ieejas) neviens nav manījis šo visai apjomīgo darbu norisi... Vēl vairāk, ja nav plānota pašas ostas darba attīstībā, tad nav skaidrs priekš kāda nolūka šāds kuģu ceļš vispār vajadzīgs. Var būt lai kāda magnāta jahta varētu ienākt uz „Jūrmalas viļņa” pasākumiem, jo pirms diviem gadiem tā bija spiesta stāvēt Rīgas ostā? Iepriekšējos gados runājot par vairākiem sīkiem, bet iedzīvotājiem vajadzīgiem, projektiem ( grunts ūdeņu pazemināšana, komunālo tīklu izveide, sabiedriskā transporta organizēšanu, skolu-pastu nodaļu uzturēšanu...), vienmēr atsauce bija par tam nepieciešamo, dažu desmitu tūkstošu Ls, trūkumu. Šeit praktiski paziņo par daudzu simtu tūkstošu Ls bezmērķīgu iztērēšanu, sagatavojot to, kas praktiski nav vajadzīgs – pastāvīgi garantēti aizsērējošu kuģu ceļu.  Jo ja nauda nestrādā, tā nav izlietota. Tā ir notērēta. Bez tam, bez aizsargmola izveides reāli veiktie padziļināšanas darbi, pat mazākā apjomā, nodrošina tikai Jūrmalas pludmales noskalošanos un kāpu izgraušanu. Tātad, jau esošā nopostīšanu, nedodot nekā pret...
 Domāju, ka jūrmalniekiem būtu lietderīgi pamēģināt uzzināt iepriekšējos gados iztērēto līdzekļu lielumu un sasniegtos rezultātus. Jo ja tic NRA publicētajam 2012.16.05. rakstā  „Trešā Jūrmalas maģistrāle – Lielupe”, tad Lielupes ieejā ir nodrošināts kuģa ceļš ar 4 metru dziļumiem 30 metru platumā..., bet LJA kartēs Lielupes ieeja (kas ir galvenais orientieris ārzemju tūristiem, jo vietējie tāpat zin, ka izbraukt var tikai pa Daugavu – Buļļupi) ir atzīmēta, kā bīstama kuģošanai, tad kuram ir taisnība?
Kolhoza laikā šāds kuģu ceļš tika uzturēts pastāvīgi par 60 000 - 65 000 rbļ. gadā. Un netika tas darīts vienkārši ērtībai, tas nesa peļņu saimniecībai, pilsētai...
Par kļūdu un domāšanas slinkumu var uzskatīt 1995. gadā pieņemto koncepciju par Lielupes ostu kā zvejnieku ostu. Tika pieļauta, bet tālāk neattīstīta doma par ostas attīstības saistību ar tūrismu un jahtu sportu. Attīstības virziena izvēles kļūdu, protams, izmantoja Rīgas osta, pārslēdzot visas tūrisma plūsmas pilnībā uz Rīgu. Vēlākajā periodā piešķirtais finansējums ir izmantots nelietderīgi, nedodot rezultātus ostas attīstībā. Teritorijas ap ostu savā attīstības izmantošanā nekādi nav saistītas ar ostas attīstību un arī praktiski ir maz izmantotas. Izbrīnu rada dažu it kā atbildīgu cilvēku attieksme pret pašu jautājuma būtību. Uzdodot jautājumu iedzīvotāju konsultatīvajā padomē par iespējām uzzināt kā tika izlietoti šie līdzekļi no pilsētas budžeta un kāpēc nav nekādu rezultātu, no tās priekšsēža vietnieka atbildē tika pausts: nav vērts par to runāt un taujāt (vai tiešām tik slēpjams..?), jo ostas nav un nebūs. It kā nepareizā cilvēka rokās esot ostas teritorija...
Vispār jau ostas teritoriju ne velti saucot par akvatoriju un saskaņā ar likuma normām tā atrodas pašvaldības rokās...  Un vēl sīkāk skaidrojot – pasažieru ostai nav vajadzīgas lielas teritorijas, kā tas neieciešams kravu termināļiem, bet gan piestātnes vieta jahtām un prāmjiem (var izveidot Lielupes akvatorijā hidrotehnisku būvi mols + piestātne no izsmeltajām smiltīm dažu simtu kvadrātmetru lielumā). Un summai te nav liela nozīme, jo pret jau „lietderīgi izmantoto” tā ir sīknauda.
Bet ostas attīstības vajadzīga pašvaldības politiskā griba. Lūk, ja tās nav, tad gan...
Notiekošās un gaidāmās izmaiņas jūras tūristu-pasažierplūsmu konjuktūrā.
Rīgas pilsēta ir uzsākusi sagatavošanas darbus Ziemeļu pārvada celtniecībā, tas piespiedīs daudz ko mainīt ierastajā abu pilsētu komunikāciju infrastruktūrā. Šobrīd Rīga meklē risinājumus jūras pasažieru termināla pārvietošanai tuvāk Daugavas iztekai. Šie darbi un tiem sekojošie celtniecības darbi apgrūtinoši ietekmēs visu kuģu kustību Rīgas ostā. Tajā skaitā arī pasažieru kuģu darbu. Bez tam, pasažieru termināla attālināšana no Rīgas centra vēl vairāk apgrūtinās pasažieru nokļūšanu Rīgas centrā pēc kuģu ienākšanas ostā. Tas jau iepriekšējos gados vienmēr ir bijis visai problemātiski. Tātad arī Jūrmalai paveras jaunas iespējas. Vai izmantosim?
Ziemeļu pārvada būvniecība ļoti nopietni liks attīstīt ceļu infrastruktūru visā Bolderājas salā, Priedaines teritorijā un visā virzienā uz Jūrmalu ( tas ir neizbēgami vajadzīgs Rīgai un valstij – tātad laika jautājums). Jūrmalas pilsēta šo situāciju var veiksmīgi izmantot savai attīstībai tieši kā jūras pasažieru plūsmas nodrošinātāja. Šādā pavērsienā var mēģināt izmantot lielā daļā ES struktūrfondu līdzekļus. Galu galā arī pilsētas pašvaldībai ir jācenšas samazināt bezdarbu savā pilsētā, ne tikai cerēt uz valsts programmām ( simts-astoņdesmitlatnieki). Tūrisma attīstība tieši atļaus cerēt uz kūrortu attīstību pilsētā. Jo šodienas stāvoklis  – Jūrmala-bagātu cilvēku guļamistaba  -  garantē tikai ne tik turīgo jūrmalnieku slāņa izspiešanu no pilsētas. Jeb tieši tas ar ir ieplānots? Jo ja pilsēta neveidos darba vietas, cits rezultāts nav gaidāms. Varbūt tieši tāpēc arī pilsētas kanalizācijas, gāzes un ūdenspiegādes tīkla attīstība nekādi nesasniedz Lielupes krastā dzīvojošos jūrmalniekus? Pilsēta grimst. Kā jau jebkura teritorija, kura ir pārpurvota, ar pārāk augstu gruntsūdeņu līmeni. Pūst saknes kokiem Mellužu-Vaivaru mežu teritorijās, Valteros, Krastaciemā, Dzintaru mežā... Ķemeru sanatorijas parks sen purvā pārvērsts
Ja pilsēta pieņem lēmumu ostas darba aktivizēšanu, tie savietojami ar pilsētas nosusināšanas tīkla izveidi. Ostas atjaunošana Jūrmalas pilsētai dod plašas iespējas piesaistīt partnerus no citām ostām, prāmju kustības organizēšanai. Sākumā nelielus, vēlāk kuģu lielumiem un pasažieru skaitam pieaugot. Parādoties lielākam skaitam partneru var vēlākajā periodā parādīties iespējas arī Slokas dzelzceļu mezgla (ne pieturvietas) izmantošanas aktivizēšanai. Tas viss kopumā dos iespēju pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, pat samazinot nodokļu nastu tiem

Imants Burvis
Latvijas Hidrogrāfijas Dienesta izveidotājs un pirmais priekšnieks


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt