,
2019

Cik ilgi var vilkties no pakaļas..?


Apskatīt komentārus (0)


13.11.2012

Imants Burvis

„ ,,,sāk izstrādāt(Lielupes ostas) attīstības programmas projekta izstrādi.” – skan solīdi, bet... salīdzinot rakstā teikto ar 1998.gada VARAM  par nodokļu maksātāju naudu,  jau reiz apmaksāto  „Latvijas mazo ostu (arī Lielupes) attīstības programmu”,  kura jau sen pieņemta un arī dažviet  sen ieviesta, viss izskatās drīzāk pēc soļa atpakaļ. Varbūt kļūdos, bet tas, kas bija lēti  turpināms pirms 15 gadiem, izmantojot saglabāto materiālo bāzi, šobrīd ir tukšuma aizpildīšana ar tukšas mucas dauzīšanas melodiju. Jeb tā ir pašvaldības budžeta izmantošana personīgā sīkbiznesa sagatavošanā..?
Ja patiešām reāli ir vēlēšanās atjaunot  starptautiski slēgtās Lielupes akvatorijas un ostas darbību, tad jāmeklē tirgus niša  -  lai pienesums būtu pilsētai, tās ekonomikai. Ne komfortablu  plezīrvaļasprieka apstākļu radīšanu dažiem visai turīgiem- pie tam uz visu pilsētas nodokļu maksātāju rēķina.
Kas tiek piedāvāts? Izskatās ka no nosauktā pats reālākais ir  „...jaunu teritoriju iekļaušana ostā...”. Tas ir loģiski piedāvājums laikā, kad nav attaisnojušās  cerības uz vieglu un ātru peļņu no lēti iegūtām  zemes teritorijām ap ostas akvatoriju. Tas ir loģiskspiedāvājums no institūcijas, kuras šobrīd vienīgā naudas ādere ir zemes iznomāšana, ne ostas darba organizēšana... Kā to darīsim? Atsavinot no privātīpašniekiem zemes par pašvaldības naudiņu?  Kādam jau patiks, pārējie maksās.
Viss pārējais ir tipisks „bla, bla, bla...” -  saskaņošanas, perspektīvu noteikšanas, izvērtēšanas, pētīšana nākošo 12 gadu garumā...Šādu izpēšu-izvērtēšanu darbs jau zināms saskaņā ar veco principu - kas maksā naudu , tas pasūta mūziku. Ko pasūtīs, tādu rezultātu saņems ar garāku vai īsāku pētīšanu... Par mūsu naudiņu to apmaksājot.
Lielupes ostai šobrīd paveras iespēja strauji izmantot blakus esošās metropoles uzsāktos infrastruktūras un loģistikas attīstības darbu, tos veicinot.  Rīgas Ziemeļu pārvads. Tā vai savādāk, agrāk vai vēlāk pie Lielupes iztekas būs jābūvē  aizsargmols. Tas jau sen ir vajadzīgs ne tikai Lielupes iztekas aizsardzībai no aizsērēšanas, bet arī pludmales aizsardzībai  no izskalošanas Lielupes-Dzintaru rajonā.  Izmantojot jaunās tehnoloģijas, Kohēzijas un ES struktūrfondus, nepalielinot izmaksas šis mols var tikt celts arī kā kuģu piestātne jūras prāmjiem. Tas var dot pilnīgi citu pienesumu pilsētas ekonomikā, atdzīvināt uzņēmējdarbības iespējas šobrīd snaudā iegūlušajās pilsētas teritorijās, atdzīvināt tūrismu plūsmas un krietni  pagarināt tūrismu sezonu ne tikai uz jahtu plūsmu rēķina. Jahtu tūrisms vēl samērā ilgi paliks visai turīgu cilvēku vaļas prieks, bet pilsētas ienākumi no vidusšķiras klases tūristiem var iegūt krietni vairāk. Uz šā rēķina atslogojot iedzīvotāju nodokļu nastu. Tad arī jahtu  centra izveidi, jahtu apkopi, jahtu uzlabošanu varēs sniegt ne tikai retajiem, bet daudz plašākai tūristu masai.
Velkoties no pakaļas citiem, var saņemt tikai to, kas tiem paliek pāri. Ne vairāk. Vai Jūrmalai ar to tiešām pietiek?


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt