Trešdiena,
2018.gada
21.februāris
Pilsētā
83858

Sarežģītais kompromiss starp pasažieri un valsti


Apskatīt komentārus (0)


01.02.2018

26. janvārī notika diskusija par sabiedriskā transporta satiksmi ar Rīgu

 


Guna Vilnīte

 

 

EKRĀNŠĀVIŅŠ NO SANĀKSMES VIDEOIERAKSTA. Galda labajā pusē — uzaicinātie viesi: Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, vadošā maršrutu tīkla plānotāja Rudīte Lukumite, sabiedriskā transporta nozares pārzinātājs Tālis Linkaits, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājs Dīns Merirands. Kreisajā pusē — jūrmalnieki: žurnālists Jānis Vilnītis, “Jūrmalas Vārda” izdevēja Guna Vilnīte, jūrmalniekus — sabiedriskā transporta lietotājus šoreiz pārstāvēja juriste Inga Peimane, Jūrmalas domes deputāts Jānis Lediņš un Attīstības pārvaldes sabiedriskā transporta plānotāja Lelde Stāmere. 

 

 

Piektdienas, 26. janvāra, pēcpusdienā notika "Jūrmalas Vārda" kopīgi ar domi rīkotā apaļā galda diskusija par sabiedrisko transportu Jūrmalā. Uz diskusiju bija uzaicināti (un arī ieradās) cilvēki, kuri valsts līmenī lemj par sabiedriskā transporta (turpmāk tekstā - ST) kustības maršrutiem, grafikiem u.c., tātad vistiešākajā veidā ietekmē visu ST lietotāju ikdienas dzīvi. Šoreiz mazāk runājām par pašvaldības ST jeb pilsētas autobusiem.

 

 

Tā kā diskusijas rosinātāji bija laikraksta redakcijas darbinieki, tad diskusijas dalībniekiem vispirms prezentācijā parādījām un izstāstījām savu redzējumu par satiksmi maršrutā Jūrmala-Rīga-Jūrmala.

 


Pirmkārt - pieejamība

 

 

Sākām ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma  2.pantu, kurā sacīts: "Likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus." 

 

 

Neilgi pēc Jaunā gada kāds Liepājas autobusu parka šoferis mikroautobusu Rīga-Jaunķemeri galapunktā pasažierim invalīdu ratiņos paskaidroja, ka nevar viņu uzņemt, jo vairs nekursē agrāk sarakstā atzīmētie, šim nolūkam īpaši piemērotie mikroautobusi. KRC "Jaunķemeri" valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela laikrakstam pauda, ka faktiski cilvēki ar kustību traucējumiem diemžēl vairs nevar ar sabiedrisko transportu nokļūt Jūrmalā. Jāpiebilst, ka maršrutā ir gan Sociālās integrācijas valsts aģentūra, gan rehabilitācijas centrs "Vaivari", gan KRC "Jaunķemeri", kur vēlas nokļūt cilvēki no visas valsts, ne tikai jūrmalnieki. 

 

 

Par vilcienu pieejamību runāts un rakstīts gadiem ilgi, taču līdz šim neesam sadzirdēti: peroni gan Rīgā, gan Jūrmalā nav pieejami ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet arī māmiņām ar bērnu ratiņiem. Grūti arī iedomāties, kā māmiņa ar diviem maziem bērniem varētu iekļūt vagonā, tāpat augstās, stāvās vilcienu kāpnes ir grūti pārvarams šķērslis gados vecākiem cilvēkiem. Rīgas Centrālās stacijas kāpnes ir pat ekstrēmi stāvas.



Informācija - tikai vietējiem ikdienas pasažieriem

 

 

Otrais punkts: pasažieru informācijas sistēmas. Šis pirmajā mirklī šķietami sarežģītais nosaukums nozīmē vien vizuālo (tātad, redzamu) un audiālo (dzirdamu) informāciju par transporta atiešanas laikiem, pieturvietām, maršrutiem, u.c.  Šī joma klibo ar abām kājām.

 

 

"Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu" (MK not. Nr.724 (03.08.10)) 306. punktā pausts:  "Pasažieru staciju aprīko ar nepieciešamajām vietu rezervēšanas un biļešu pārdošanas ierīcēm, bagāžas glabātuvēm, sanitārajiem mezgliem un pasažieru informēšanas sistēmām. Stacijās un pieturas punktos nodrošina viegli pieejamu un skaidri saprotamu informāciju pasažieriem, bet pasažieru ēkas (nojumes, paviljonus) un platformas apgādā ar stacijas vai pieturas punkta nosaukuma izkārtnēm, kas ir viegli saskatāmas no vilciena."

 

 

Par pasažieru informēšanas sistēmām elektrovilcienu satiksmē arī esam rakstījuši, taču vairāk kā atbildi, ka viss taču ir kārtībā, neesam saņēmuši. Tāpat varētu vairāk vēlēties arī no informācijas stendiem mikroautobusu galapunktā Rīgā: nav norādes par to, ka šeit atiet autobusi uz Jūrmalu, nav pieturu saraksta, kas atrodams par Jūrmalas pilsētas autobusu pieturās. 

 

 

Protams, ka pašiem jūrmalniekiem nav problēmu izkāpt vajadzīgajā pieturā. Taču kūrortpilsētas viesiem informācijas ir daudz par maz.



Izmaiņas kustības sarakstos ar 1. janvāri

 

 

Tālāk jau saruna virzījās uz aktuālajiem notikumiem: mikroautobusu saraksta izmaiņām. Atgādinām, ka sākot ar š.g. 1. janvāri, atcelti daudzi mikroautobusu reisi, maršruts Rīga-Dubulti likvidēts vispār. 

 

 

Lasot Autotransporta direkcijas izsūtīto relīzi, neviļus rodas jautājums, vai tā ir tikai neprecīza, vai arī tīši maldinoša: vairāki viegli pārprotami izteikumi (lasiet komentāru "JV" 2. numurā); pausts arī, ka vilcienu un mikroautobusu maršruti "sakrīt". 

 

 

Katrs, kas braucis ar mikroautobusu uz Rīgu, zina, ka maršruti nesakrīt, turklāt mikroautobusu pieturvietas ir 4-5 reizes biežākas, ka vilcienam. Ir rajoni gan Jūrmalā, gan Rīgā, no/uz kuriem nokļūšana ar mikroautobusu ir gan ērtāka, gan lētāka:

 


  • Jaunķemeri 
  • Kauguri, Kaugurciems 
  • Valteri 
  • Buļļuciems 
  • Bulduru dārzkopības skolas rajons 
  • Jūrmalas šoseja – Piņķi, Spuņciems, lielie TC 
  • Pārdaugava (Spice, Dārziņa mūzikas skola, u.c. īpašās skolas, valsts iestādes, piem. VDEAK) 
  • Lidosta "Rīga"

 

 

Šai sarunas daļā minējām mūsu lasītāju paustos novērojumus un iebildumus. 



Kas gaidāms nākotnē

 

 

Prezentācijas noslēgumā atgādinājām, ka vairākkārt solīti jaunie elektrovilcienu vagoni, tai skaitā, tieši "Jūrmalas Vārda" tagadējās redakcijas pārstāvjiem - uz 2012. gadu. Tagad kā pēdējais termiņš ("Neatkarīgās Rīta Avīzes" intervija ar VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāju  Andri Lubānu) minēts 2023. gads.

 

 

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija gaida rekonstrukciju projekta "Rail Baltica" gaitā. Šo vilciena līniju paredzēts izbūvēt ("cer pabeigt", kā ziņo Latvijas Sabiedriskie mediji) līdz 2026. gadam. Ko darīt tiem jūrmalniekiem, kuriem jābrauc uz un no darba vai mācībām katru dienu?

 

 

Atgriežoties pie jau citētajiem MK noteikumiem Nr.724 - tajos minēti arī sanitārie mezgli. Par Jūrmalas rekonstruēto dzelzceļa staciju (it kā) rekonstruētajiem sanitārajiem mezgliem rakstījām laikrakstā, sociālajos tīklos, publikācijas sūtījām gan Satiksmes ministram, gan parlamentārajam sekretāram - viss velti. Tualetes stacijās gadiem palika slēgtas. 

 

 

Dienu pirms apaļā galda sanāksmes "JV" nolēma sagādāt jaunākas fotogrāfijas no staciju tualetēm. Cik gan liels bija mūsu pārsteigums, kad Dzintaru stacijā jaunā tualete bija vaļā! Par to neviltotu prieku paudām arī diskusijas dalībniekiem, piebilstot gan, ka ļoti ceram, ka atvērtas arī citu Jūrmalas staciju tualetes, un paudām cerību, ka tās arī turpmāk paliks atvērtas.

 

 

Prezentācijas noslēgumā paudām savus ierosinājumus ST veidotājiem.

 


Ierosinām: 

 

 

  • Nepadarīt pasažierus par nesakārtotas sistēmas ķīlniekiem, mēģinot viņus ar varu piespiest izvēlēties konkrētu sabiedrisko transportu 
  • Steidzami izveidot mūsdienīgas pasažieru informācijas sistēmas! Tā būs paliekoša vērtība, neatkarīgi no vagoniem, pasažieru skaita un sastāva 
  • Pasūtīt jomas profesionāļiem detalizētu pētījumu par pasažieru plūsmām, šos datus izmantot transporta maršrutu un reisu biežuma plānošanā 
  • Pierīgā pārvadātājiem pārdot licences, līdzīgi kā taksometriem: atvērt tirgu




Eksperta kopsavilkums: lobiji neļauj izmainīt sistēmu

 


Kā sabiedriskā transporta jomas pārzinātāju jeb ekspertu uz diskusiju "JV" bija uzaicinājis Tāli Linkaitu. Te viņa komentārs par ST sistēmu Latvijā kopumā.

 

 

"Mums ir visi stratēģiskās plānošanas dokumenti, kas pasaka, kādai jābūt sabiedriskā transporta sistēmai, kādiem mērķiem jākalpo. Valsts atbalstam sabiedriskā transporta sistēmai jābūt tādā līmenī, lai nodrošinātu mobilitātes prasības (..). Problēma ir tā, ka mums tā transporta sistēma diemžēl ir palikusi vēl no padomju laikiem, tikai nedaudz pielāgota jaunajiem kapitālisma laikmeta apstākļiem Šlesera laikā, kad tika organizēts pārvadātāju iepirkums. Tās darbības, kas notiek pašlaik, ir tādi minimāli kosmētiski mēģinājumi šo padomju sistēmu kaut kādā veidā pielabot, ja kaut kur mēs redzam, ka tas pilnībā nestrādā. Bet tāda mēģinājuma profesionāli pieiet visai sistēmai kopumā, mēģināt pārstrādāt to pilnīgi pa jaunam pa šiem gadiem nav bijis. Retorika, sākot no tā laika, kad Godiņa kungs ir parādījies Autotransporta direkcijā, ir mainījusies par labu modernākam skatījumam, bet sistēma un lobiji, kas sistēmā darbojas, neļauj - vai nepietiekami ļauj - sistēmu izmainīt.

 

 

Ja sakāmies kopumā, tad mūsu sistēma ir daudz dārgāka nekā kaimiņvalstīs, mūsu valsts apmaksātie autobusi nobrauc daudz lielāku kilometrāžu, bet pasažieri nav apmierināti, pārvadājumu kvalitāte ir tāda, kādu mēs to visi redzam. Ja salīdzinām ar Igauniju un Lietuvu, tad tā sistēma, kas Šlesera laikos tika iedibināta, ka mēs esam gatavi apmaksāt pilnīgi visus sabiedriskā transporta pārvadājumus pilnīgi no visiem punktiem uz visiem punktiem Latvijā, - tādas kaimiņvalstīs nav. Un tur tomēr tajās vietās, kur ir pietiekama pasažieru plūsma, šīs te vietas ir atdotas privātajam sektoram. Un, ja mēs tā objektīvi skatītos, un pie nosacījuma, ja Pasažieru vilcienam būtu jauni vilcieni, tad tas optimālākais risinājums būtu, ka Rīgas aglomerācijā  vai tur, kur autobusu maršruti paralēli vilciena maršrutam, valsts saglabātu apmaksātos pārvadājumus tikai vilcieniem. Un tad tāda diskusija, kāda mums šodien te varētu veidoties par mikroautobusiem -  tādai nevajadzētu būt. Ja ir tirgus, ja cilvēki vēlas nokļūt no Jūrmalas Rīgā, tad pārvadātājs vienkārši piesakās, piesaka šo reisu un izpilda. (..) Tiek dotēti pilsētas pārvadājumi, lai cilvēki nokļūtu līdz vilcienam -  gan Jūrmalā, gan Rīgā.

 

 

Cita lieta, kas svarīga saistībā ar izglītības reformu - manuprāt, ir pienācis laiks būtiski samazināt biļešu maksu skolēniem. Ja mēs uzskatām, ka šiem te pārvadājumiem ir jāatbalsta izglītības reforma, tādā gadījumā tās cenas, kādas ir par biļeti cilvēkam, kas ikdienā turpu-šurpu brauc, vienalga, vai viņš pērk mēnešbiļeti vai vienreizējās biļetes, nav paceļamas." 



Autotransporta direkcija: valsts maciņš nav bezizmēra

 

 

Latvijas Autotransporta direkciju, kas nosaka visus valsts subsidētos autobusu reisus un maršrutus Latvijā, diskusijā pārstāvēja tās valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Pirms analizēt laikraksta prezentētos faktus un viedokļus, Godiņa kungs atbildēja uz eksperta komentāru.

 

 

"Pavisam īsi par Linkaiša kunga minēto. Skarbi, bet patiesi pateica vairākas lietas. Ja šobrīd ir vienā virzienā 132 savienojumi ir, Jūrmalasprāt, par maz, ir ļoti lieli protesti, ir neapmierinātība, tad te ir skaidrojums, kādā veidā notiek visa maršrutu tīkla pārskatīšana. Ļoti daudzi negrib aizdomāties, ka valsts maciņš nav bezizmēra, un tās finanšu iespējas uzturēt maršrutu tīklu ir ierobežotas. Pasažieru skaits krītas, un objektīvi statistika ir visai skaudra. 2015. gads pret 2017. gadu - pasažieru skaita samazinājums ir ļoti būtisks. Izdevumi, tieši pretēji, pieaug. Ja valsts finansējums nepalielinās, tad maršrutu tīklu saglabāt pie šāda scenārija nav iespējams. 

 

 

Lai kardināli pārskatītu un mainītu ST sistēmu, tad sistēmu veidotu tā, ka vilciens ir mugurkauls tur, kur ir lielākais cilvēku apjoms. Jūrmala, piedošanu, ir viena no tādām vietām. Pilsētas satiksmei jābūt tādai, lai tā var nodrošināt cilvēkiem nokļūšanu uz vilcienu; dzelzceļa infrastruktūrai jābūt tādai, lai cilvēki ar kustību traucējumiem var tikt tajā vilcienā iekšā. Pilsētas domei jāstrādā, lai drošība Kauguros un citur ir tāda, lai cilvēkiem nav jābaidās doties uz vilcienu. 

 

 

Ja cilvēkiem vajag nokļūt "Spices" apkārtnē, tad [risinājums varētu būt tāds:] šobrīd mums aptuveni puse maršrutu iet pa Vanšu tiltu, puse pa Salu tiltu. Tas ir variants bez dramatisma zīmēšanām: cik tas reisu skaits, ko mēs laižam pa Vanšu tiltu, būtu palielināms pret to, kas līdz šim iet pa Salu tiltu.”

 


TURPMĀK VĒL

 


Redakcija pateicas visiem lasītājiem, kuri dalījās savās pārdomās un pieredzē par satiksmi ar Rīgu, kā arī visiem diskusijas dalībniekiem par veltīto laiku un atsaucību!

 


Diskusijas pilns videoieraksts pieejams internetā, "Jūrmalas Vārda" YouTube kanālā.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt